Ar izstādes “Augusts Julla – dižākais no liepēniešiem” atklāšanu Cēsu Izstāžu nama otrajā stāvā simboliski noslēdzās mākslinieka, pedagoga, sabiedriskā darbinieka 150.jubilejas gads, kas iesākās maijā ar bukleta “Mākslinieks Augusts Julla” atvēršanu.
Atklāšanas pasākums notika A. Jullas dzimšanas dienā, 27.decembrī, pulcējot plašu interesentu loku, ieradās aptuveni pussimts cēsnieku, liepēniešu. Lai cik neticami tas liktos, bet šī ir pirmā Augusta Jullas personālizstāde, uzsvēra viena no izstādes autorēm, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Kristīne Gertnere – Celma un atcerējās, kā ar A. Jullas daiļradi iepazīstinājis Liepas vēstures entuziasts Aivars Vilnis. Vispirms stāstījis par Liepas vēsturi, bet arvien vairāk un vairāk atklājis arī A. Jullas devumu valstij un sabiedrībai.
“Kad sāku strādāt pie šīs tēmas, nedomāju, ka varētu būt tik vērienīga izstāde, jo sākumā bija sajūta, ka nekā īsti nav, ko parādīt, viss ir zudis. Bet kādā brīdī stāsts ieguva lavīnas efektu, izrādījās, ņem kuru pavedienu gribi, visur ir Augusts Julla – mākslā, zinātnē, izglītībā, sabiedriskajās aktivitātēs. Man gribētos ticēt, ka izstāde kalpos kā pamats, lai mēs varētu Augustu Jullu atgriezt Cēsīm nozīmīgo personu sarakstā. Lai nav tā, ka par viņu zina tikai vēsturnieki un daži entuziasti. Lai viņš ir zināms cēsniekiem, liepēniešiem, lai stāsts tiek sadzirdēts un novērtēts. Tieši tā līdz šim pietrūcis – pamanīt, sadzirdēt, novērtēt A. Jullu, viņa devumu Liepas, Cēsu un visas Latvijas mērogā.”
Vēstures entuziasts Aivars Vilnis, kurš ir otrs izstādes autors, uzsvēra, ka Augusta Jullas mērķtiecīgā darbība visa mūža garumā pelnījusi tādu atcerēšanos: “Viņu dēvē par mākslinieku, keramiķi, tēlnieku, multimākslinieku, bet manā uztverē viņš vispirms ir skolotājs. Tā būtība izpaudusies visā viņa mūžā, visā darbībā. Viņa sabiedriskā darbība bijusi plaša, bijis publicists, uzstājies ar referātiem, un tas notika laikā, kad veidojās Latvijas nācija. Veidojās latviešu izglītība, valoda, kultūra, viņš visur bijis līdzdalīgs ar savu ieguldījumu, mērķtiecīgo darbību. Tāpēc par Jullu ir jārunā, viņš jāatceras, un ceru, ka pēc šī viņam veltītā gada Jullas un Liepas vārds būs tikpat vienoti, kā līdz šim bijis Veidenbaums un Liepa.”
Lai varētu apjaust, cik A. Julla savā laikā bija pazīstams, A. Vilnis citēja teikumu no Andreja Upīša romāna “Smaidošā lapa”, kura epizodes izmantotas arī filmā “Pie bagātās kundzes”. Aprakstā, kad kalpone atrod saimnieces zemē nolikto pieclatnieku, romānā rakstīts: “Anna tikai pasmējās un pieslēja latu pie Jullas vāzes ar sešām krizantēmām.”
“Tas liecina, ka tolaik apzīmējums “Jullas vāze” bija tikpat pašsaprotams, kā šodien IKEA mēbeles,” norādīja A. Vilnis. “Taču visu pārtrauc padomju laiki, kad Julla tika padarīts par šķiras ienaidnieku, viņa vārds vairs netika publiski pieminēts, tāpēc šo gadu, šo izstādi es simboliski redzu kā Augusta Jullas atgriešanos no trimdas. Viņš bija pelnījis tādu pilnvērtīgu gadu, tādu izstādi.”
A.Jullam nav bijis pēcnācēju, bet izstādes atklāšanā bija klāt māsas Paulīnes mazmeitas Elita un Maruta Kriķes, arī mazmazmazdēls Emīls Lukjanskis.
Elita Kriķe pastāstīja, ka pirms četriem gadiem piezvanījusi māsīca Maruta, pastāstījusi, ka Cēsīs uzradies kāds vīrs, kurš interesējas par Augustu Jullu, jautāja, vai nav kādas fotogrāfijas: “Diemžēl nekas tāds, kas jau nebūtu zināms, manos albumos nebija, bet bija liels prieks, ka ir kāds, kurš interesējas par Augustu. Tobrīd tas likās pat neticami. Pirms gada Aivars ar mani sazinājās sociālajos tīklos, mēs sazvanījāmies. Viņš stāstīja, ko jaunu uzzinājis, stāstīja, stāstīja, stāstīja…. Tad sapratu, ka Aivars ir savas lietas fanātiķis, kurš gatavs darīt, nežēlojot savu laiku.”
Cēsu Kultūras un tūrisma aģentūras direktore Andra Magone, sakot paldies izstādes veidotājiem, arī māksliniekam Dainim Andersonam, atzīmēja viņu darba lielo nozīmību: “Pie debesīs spīd zvaigznes, bet kādā brīdī priekšā aiziet mākonis vai migla un tās it kā pazūd no mūsu acīm. Lai gan zinām, ka tās nav pazudušas, ir svarīgi, lai ir kāds, kurš palīdz aizdzīt mākoņus vai miglu prom, lai zvaigznes atkal var spoži spīdēt. Izstādes veidotāji ir aizdzinuši mākoņus, kas aizsedza A. Jullas spilgto personību.”
Par A. Jullas devumu sabiedrībai lasāms arī rakstu sērijā “Druvā”, tās noslēgums būs rītdienas numurā. A.Julla bijis krāšņa personība, aktīvs sabiedriskajā darbībā, pedagogs pēc aicinājuma un daudzpusīgs, savam laikam moderns, pasaules vēsmām līdzi dzīvojošs multimākslinieks. Diemžēl padomju varas represiju rezultātā mākslinieka Augusta Jullas darbi gandrīz pilnībā zuduši, tādēļ katrs izstādē redzamais eksponāts ir īpaši vērtīgs.
Komentāri