Neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, palielinās patērētāju pieprasījums pēc kazkopības produktiem, – intervijā biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” stāstīja Latvijas Kazkopības biedrības vadītāja Kristīne Piliena.
Šonedēļ Latvijas Kazkopības biedrība un “Siera klubs” organizēja semināru “Kazas piena sieri un citi produkti Latvijas tirgū”, kurā Latvijas kazkopji no dažādiem Latvijas novadiem degustācijai piedāvāja desmitiem kazkopības produktu, ko Latvijas zemnieki ražo savās saimniecībās, kā arī piena pārstrādes uzņēmumos.
Latvijā kazkopība ir attīstījusies pēdējos 20 gados. Zemniekiem ar neatlaidīgu darbu šo gadu laikā ir izdevies pārliecināt patērētājus, ka tautā sauktā smirdīgā “velna ģīmja” produkti ir gan garšīgi, gan veselīgi. Turklāt dažiem uzņēmumiem jau ir izdevies atrast noietu savai produkcijai eksporta tirgos Baltijas valstīs un Zviedrijā.
Piliena stāstīja, ka pašlaik Latvijā aptuveni 2000 saimniecībās ir aptuveni 13 500 kazu. Daudzās no tām kazas produktus lieto tikai pašpatēriņam, bet aptuveni 30 saimniecībās saražotie kazkopības produkti tiek piedāvāti tirgum. Apmēram piecās saimniecībās kazu ganāmpulkā ir vairāk nekā 200 kazu.
Mazāko saimniecību īpašnieki ir reģistrējušies kā mājražotāji, bet lielāko saimniecību īpašnieki ir vienojušies ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkumiem. Pašlaik Latvijā ir atzīti pieci pārstrādes uzņēmumi – SIA “Elpa”, PLPKS “Dundaga”, zemnieku saimniecība “Līvi”, SIA “Līcīši LTD”, AS “Trikātas siers”. Visi šie uzņēmumi iepērk kazas pienu un to pārstrādā dažādos produktos.
“Saimnieki ļoti aktīvi meklē un eksperimentē ar kazas pienu, lai patērētājiem varētu piedāvāt dažādus sierus, sviestu, skābo krējumu, saldējumu, desertu, kas gatavots no kazas piena. Piemēram, šogad Madonas novada zemnieku saimniecība “Vikšeri” ir izstrādājusi cietā siera un mīkstā siera, kas gatavināts ar pelējuma kultūru, receptūru. Pavāri mīkstajam sieram prognozē labu noietu, jo tas ir neparasts un siera cienītājiem interesants produkts. Vēl viena neliela saimniecība eksperimentē ar kazas piena saldējuma recepti, un domājams, ka tuvākajā laikā pircējiem tiks piedāvāts arī kazas piena saldējums. Zemnieku saimniecība “Līvi” ir izstrādājusi un restorāniem jau piedāvā kazas piena krēma sieru ar kļavu sīrupu. Pircēji jau iecienījuši piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Dundaga” ražoto kazas un govs piena sieru “Sibilla”, SIA “Elpa” ražoto sieru “Kazdangers”,” stāstīja Piliena.
Viņa atzīst, ka līdz ar piena tiešās tirdzniecības nosacījumu atvieglošanu un mājās ražoto produktu tirdzniecības popularizēšanu Latvijas kazkopjiem šogad ir izdevies kāpināt saražotās produkcijas realizācijas apjomu. Cilvēki ir novērtējuši, ka mājās ražotie produkti ir garšīgi, droši, ar augstu uzturvērtību, un ļoti labprāt iegādājas dažādus kazas siera produktus.
“Vairākas kazkopības saimniecības ir iesaistījušās lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanā, piedāvājot tūristiem savu produktu degustāciju. Tas ir ļoti labs veids, kā cilvēkiem piedāvāt savus produktus, jo daudzreiz gadās tā, ka tūristi pārtop par pastāvīgajiem klientiem. Zemnieki izmanto iespēju ar saviem produktiem doties uz tirdziņiem. Viņiem ir sarežģītāk iekļūt ar saviem produktiem lielveikalu plauktos. Manuprāt, būtu lieliski, ja zemnieki savu produkciju varētu piedāvāt no atsevišķām vitrīnām lielveikalos. Tas veicinātu gan Latvijā ražoto produktu noietu, gan arī pircējiem būtu iespēja iegādāties unikālus produktus,” uzskata Piliena.
Biedrības vadītāja, kurai saimnieko neliela saimniecībā “Bērzi”, kurā ražo kazas piena sieru. Neskatoties uz pirktspējas samazināšanos, kazas piena produktiem cena nesamazinājās. Pircēji pat teikuši, ka viņi ir gatavi maksāt vēl vairāk.
“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mūsu saimniecībai šogad ir veicies labāk nekā iepriekšējos gados. Domāju, ka to var izskaidrot ar mājās ražoto produktu popularizēšanu. Cilvēki ir novērtējuši dabīgus produktus. Varbūt grūtāk ir lielražotājiem “Elpa” un “Līvi”, jo augstā mazumtirdzniecības uzcenojuma dēļ Latvijā ir grūti realizēt produkciju. Tajā pašā laikā tieši krīzes posmā kazkopji ir radījuši un tirgū piedāvā vairākus jaunus produktus. Cilvēki ir sūri un grūti strādājuši, un neviens nedomā par saimniecību likvidāciju. Tieši pretēji, saimniecībām ir tendence attīstīties, jo palielinājies pieprasījums pēc kazkopju produkcijas,” uzsver Piliena.
Patlaban Latvijā trīs saimniecības nodarbojas ar gaļas kazkopību. Zemnieku saimniecība “Kannenieki” 2005.gadā Latvijā ieveda speciālus gaļas šķirnes kazlēnus, un šo gadu laikā ir izaudzētas aptuveni 300 gaļas kazas. Lēnām tirgū jau iespējams piedāvāt kazas gaļu un gaļas produktus. Piemēram, Mālpils zemnieku saimniecība “Ozoliņi” piedāvā svaigu gaļu, bet Madonas novada zemnieku saimniecība “Līvi” un SIA “Saimniecība Vaski” piedāvā kazas gaļas konservus un desas.
Piliena uzskata, ka gaļas kazkopībai Latvijā ir nākotne, jo pašlaik nav iespējams nodrošināt pieprasījumu pēc kazas gaļas Latvijas tirgū. “Ja vien būtu produkti, mums būtu iespējas sadarboties ar ārvalstu kazkopjiem un eksportēt kazas gaļu. Tuvāko gadu mērķis mums ir ataudzēt gaļas kazu ganāmpulku. Gadu vecs gaļas šķirnes vaislinieks maksā aptuveni 200 latus. Esam secinājuši, ka gaļas šķirnes āžu lecināšana ar vietējam piena kazām, dod labus rezultātus, un tas ļautu straujāk palielināt arī gaļas šķirnes kazu ganāmpulku,” stāsta Piliena.
Viņa informēja, ka vēl ir liels pieprasījums pēc kazas ādām. Šī iespēja Latvijā pilnībā vēl netiek izmantota. Latvijas kazu ādām ir gara spalviņa ar pavilnu, kas dod gan siltumu, gan izskatās skaisti un ekskluzīvi. Īpaši liels pieprasījums pēc ādām ir pirms Ziemassvētkiem, jo cilvēki tās izvēlas Ziemassvētku dāvanām. Latvijā ir iespējas izģērēt kazu ādas. “Es personīgi tās ģērēju Jelgavas novada ģērēšanas cehā “Nākotnes Ādminis”, savukārt citi kazkopji ved ādas ģērēt uz Lietuvu,” stāstīja biedrības vadītāja.
Šogad valsts atbalsts kazkopjiem ir gandrīz 62 000 latu, kas veicinājis nozares attīstību. Biedrības vadītāja stāsta, ka nākas ļoti cīnīties, lai no Eiropas Savienības atbalsta programmām netiktu izslēgtas kazas un aitas, kas bieži vien tiek izdarīts. “Kopā ar Raimondu Melderi mums izdevās panākt, ka arī kazkopjiem būs finansējums standartu ieviešanai, un tagad desmit saimniecības realizē standartu ieviešanu savās jomās, kas ir ļoti daudz. Tāpat mēs iesaistāmies arī tūrisma nozares projektos, bioloģiskās lauksaimniecības projektos. Mūsu biedros ir daudz cīņas spara, un pakāpeniski mums arī izdodas pierādīt nozares lietderību. Kazkopība nekad nebūs prioritāra nozare, taču tā ir alternatīva lauksaimniecības nozare, ar kuru lauku cilvēki var pelnīt vai gūt vismaz papildu ienākumus,” uzsver Piliena.
LETA
Komentāri