Māksliniece Ginta Barisa Cēsīs bija atvērusi stikla trauku apgleznošanas salonu. Tā likās jauka, perspektīva iecere, diemžēl veikaliņa vairs nav. Tomēr māksliniece neskumst – darbu turpina, izpildot pasūtījumus internetā. Ar kādu noskaņu viņa gaida valsts svētkus, ko domā par savu un valsts nākotni? Ginta stāsta:
“Mūsu veikaliņu nācās aizvērt, jo bija liela īres maksa, nodokļi, elektrības un citi izdevumi. Es turpinu zīmēt kā pašnodarbinātā.
Domājot par Latviju, ir skumji. Situācija nav pati pozitīvākā. Man sanāca tā, ka atvēru savu veikaliņu brīdī, kad naudas visiem kļūst mazāk, to jūt uzņēmēji un viens pēc otra slēdz ciet savas ražotnes un veikalus. Esmu priecīga, ka ar vecāku atbalstu varu turpināt savu sirds darbu. Cenšos cenas necelt, lai klienti atgrieztos. Nezinu, vai jāvaino valsts, bet situācija ir tāda, ka Latvijā ir arvien mazāk iedzīvotāju, uzņēmējiem līdz ar to ir mazāk klientu. Katrs izbraukušais ir zaudējums ekonomikai. Es nedomāju par aizbraukšanu, man ir svarīga māju sajūta un tas, ka esmu savā valstī. Man ir veicies, jo ekonomiskie apstākļi vēl nav tik spiedīgi, lai būtu tūlīt jābrauc strādāt smagā darbā ārvalstīs.
Manuprāt, katram ir jācenšas būt pašam savas laimes kalējam – tikai uz valdību paļauties vien nevar. Neesmu politiķe un nezinu kāpēc, bet mazpilsētās jauniešiem atrast darbu savā specialitātē ir grūti. Piemēram, man, māksliniecei, Cēsīs darba vietu vienkārši nav. Nav viegli saprotama un iegūstama informācija par Eiropas naudu, ar ko varētu attīstīt uzņēmumu. Valdība nenodrošina viegli pieejamas bezmaksas konsultācijas un palīdzību jaunajiem uzņēmējiem. Manuprāt, tieši uzņēmēji ir Latvijas nākotne.
Es kā māksliniece pamanu, ka Latvija ir skaista zeme. Ir kur aizbraukt brīvdienās, ir ko apskatīt. Patīkami, ka par Eiropas naudu tiek remontēti ceļi. Ļoti jauki ir sakoptas Līgatnes dabas takas. Ja nav tādas naudas, lai atpūstos ārzemēs, tad vismaz varam atpūsties Latvijas dabā.
Vēl šķiet, ka pietrūkst vienkāršotas informācijas jauniešiem, ko tieši viņi varētu darīt ekonomikas uzlabošanai, kā iegūt Eiropas līdzekļus, kā atvērt savus uzņēmumus.
Man šķiet interesanti, ja tiek rīkoti konkursi vai izstādes, kas atgādina, cik Latvijā ir skaista daba. Tagad akciju, aicinot fotografēt Cēsu skaistās vietas, rīko tūrisma informācijas centrs. Vajag vairāk šādu akciju.
Ko es varētu darīt Latvijas labā? Vienkāršākais ir palikt šeit un dzīvot. Būt Latvijā un strādāt.
Gribētos, lai attīstās mazās pilsētas, jo citādi mums ir tikai viena liela un attīstīta pilsēta Rīga.
Svētki tuvojas, bet pagaidām īstas svētku sajūtas nav. Ir ikdiena, daudz darāmā. Iespējams, esmu pārāk jauna, lai saprastu svētku patriotisko nozīmi, lai man tie būtu sirdī. Svētku sajūta rodas brīdī, tajā dienā, kad cilvēki ir ielās, ir salūts. Jācer, ka svētkus skaisti atzīmēs un organizēs ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, arī Cēsīs. Tas iepriecinātu.”
Komentāri