Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Otrie – tas nozīmē nākamie aiz pirmajiem

Druva
00:00
06.12.2006
15

Kooperatīvā sabiedrība “Zaubes kooperatīvs” ieguvusi konkursa “Sējējs 2006” veicināšanas prēmiju grupā “Lauksaimnieku kooperācija”, kurā uz galveno balvu pretendēja četri kooperatīvi – divi gaļas, divi piena pārstrādes uzņēmumi. Gaļa ar identifikācijas numuru

“Zaubes kooperatīvs” ir viens no diviem bioloģiski sertificētajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Specializācija – liellopi. Tirgum piedāvā liellopu gaļu. Otra uzņēmējdarbības niša – liellopu tirdzniecība uz un no citām Eiropas Savienības valstīm.

Kooperatīva vadītāja Aelita Runce atzīst, ka šis gads ir bijis ļoti saspringts. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies divas reizes. Tomēr pamatnodarbošanos – bioloģiskās liellopu gaļas ražošanu – varētu vēl paplašināt, ja vien būtu pieprasījums.

– Bioloģiski audzēta liellopu gaļa, protams, ir prece maksātspējīgākajai, turīgākajai pircēju daļai. Piegādājam produkciju Rīgas restorāniem “Kaļķu vārti”, “Vincents”, “Rīdzene”, veikalam “mc2”, ekovirtuvēm un bioloģiskās produkcijas tirgotājiem. Nedaudz paņem tirdzniecības tīkli. “Rimi” mūsu preci tirgo divās vietās – lielveikalā “Spice” un “Olimpijā”. “VP Markets” arī dažos veikalos. Taču apjomi, ko paņem veikalu ķēdes, ir niecīgi, toties zaļajā tirdziņā Rīgā izpērk visu, ko aizvedam, – stāsta kooperatīvās sabiedrības darbiniece Anita Lazdiņa.

Pieprasītāka, lai cik dīvaini tas pirmajā brīdī nešķistu, ir dārgākā produkcija. Ir pircēji, piemēram, restorāna “Vincents” pavārs Mārtiņš Rītiņš, kuri izvēlas pat konkrētas šķirnes liellopu gaļu. Arī veikalos pirmos izpērk augstvērtīgākos gaļas gabalus, bet lētākie, kaut barības vērtības ziņā ne sliktāki, ledusskapī paliek ilgāk. Pērkot gaļu kautuvē uz vietas, tās cena ir zemāka.

Iespēju uzturā izmantot vērtīgu gaļu izvēlējušās arī divas skolas. “Zaubes kooperatīvs” produkciju piegādā vietējai pamatskolai un Rīgas kultūru vidusskolai.

Uzņēmumā sagatavotā gaļa iegūta no bioloģiskajās saimniecībās audzētiem jaunlopiem. Produkts patērētājam tiek piedāvāts fasējumā. Uz iepakojuma līdz ar kooperatīva zīmolu ir arī tās saimniecības nosaukums, kurā dzīvnieks audzēts, kā arī jaunlopa reģistrācijas numurs. Pircējs var “Lauksaimniecības datu centra” interneta mājas lapā attiecīgajā sadaļā ievadīt garo skaitļu virkni un pārliecināties par lopa vecumu, kā arī redzēt citus izcelsmes datus.

Latvijas bullēni Itālijas pļavās

Dzīvnieku tirdzniecība ir lielākā kooperatīva uzņēmējdarbības daļa. Dažāda vecuma liellopi, galvenokārt teliņi, ceļo uz daudzās ES valstīm – Nīderlandi, Beļģiju, Franciju, Itāliju, Slovēniju un citām. Gadā tiek pārdoti vairāki tūkstoši lopu. Dzīvniekus iepērk visā Latvijā, bet kooperatīva biedriem ir labvēlīgāki nosacījumi, viņi saņem lielāku cenu.

Lielākoties pārdod teliņus. Bullīšus iepērk nobarošanai, tādēļ pieprasīti gan šķirnes dzīvnieki, gan krustojumi ar gaļas šķirnēm. Telītes tiek gādātas audzēšanai, tās vēlas šķirnes. Retāk uz Rietumvalstīm aizceļo kravas ar nobarotiem dzīvniekiem.

– Liellopu gaļas nozare ir perspektīva, produkcijai, gan gaļai, gan dzīvniekiem, ir noiets. Taču mūsu zemniekiem jāmācās tos audzēt, jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jādomā par barību, par ciltsdarbu. Tad arī rezultātu jutīs maciņā. Bet šobrīd situācija nemaz nav teicama, – saka A.Runce.

Šķirnes dzīvnieki ar “Zaubes kooperatīva” starpniecību ceļo arī uz otru pusi, uz Latviju.

Nākotne izsolēs un mācībās

Līdztekus ražošanai kooperatīvā sabiedrība organizē mācības saviem biedriem. Piedalās nozares semināros un citos izglītojošos pasākumos. Itin bieži lekcijas lasa un ar novitātēm iepazīstina pati A.Runce.

Par vienu no mērķiem sabiedrība izvirzījusi arī gaļas liellopu audzēšanas un bioloģiskās saimniekošanas popularizēšanu. Kooperatīvs regulāri piedalās Latvijas lauksaimniecības izstādēs, bioloģiskās lauksaimniecības pasākumos.

A.Runce aktīvi darbojas Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijā, meklējot risinājumus nozares attīstībai. Viens no tiem – publiskas izsoles. Diemžēl patlaban uzpircējs nereti cenšas apmānīt audzētāju, vicinot viņam gar degunu naudas žūksnīti un nosakot dzīvnieka vērtību ar mistisko mērīšanu. Savukārt dažs audzētājs nesaprot, ko nozīmē kvalitatīvi nobarots liellops, un grib par savu ne īpaši vērtīgo bullēnu saņemt augstāko samaksu. Izsoles saliktu visu pa plauktiņiem, stimulējot zemnieku labāk strādāt, savukārt uzpircējiem būtu nolikta latiņa, kā jāvērtē lopi un cik par tiem jāmaksā.

Latvijā pirmā gaļas lopu izsole notikusi pavisam nesen, 25.novembrī valsts aģentūrā “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””. Viena no tās iniciatorēm un organizētājām ir “Zaubes kooperatīva” vadītāja.

– Turpmāk ceram izsoles rīkot divas reizes gadā. Mūsu sapnis, lai tās kļūtu par gaļas šķirnes liellopu galveno tirdzniecības veidu, lai izsolēm izietu cauri dzīvnieki gan vaislai, gan pārstrādei, – saka A.Runce.

– Lopu turētājiem būtu iespēja salīdzināt savus jaunlopus ar citās saimniecībās audzētajiem, vērtēt, mācīties. Savukārt tas, ka izsolēs lopus vērtē eksperts, ka to dara publiski, ļautu sakārtot novērtēšanas un cenas jautājumus. Otrie nav sliktākie

Konkursā “Sējējs” kooperatīvo sabiedrību ieteikusi Latvijas kooperatīvo sabiedrību asociācija.

– Konkursam gatavoties mums nebija laika. Uzņēmumā notiek būvdarbi, uzlabojam kautuvi, gaļas sadali, telpas strādājošajiem, novietnes dzīvnieku turēšanai. Kādi bijām, tādi sagaidījām komisiju, – darbā steigu neslēpj A.Runce. Un saka, ka ir ļoti apmierināta ar rezultātu – veicināšanas prēmiju jeb otro vietu.

A.Runce joko, ka latviešiem parasti par sevi raksturīgi divi galēji vērtējumi, vai nu uzskata sevi par vislabāko, vai pavisam sliktu. Taču prieks saņemt arī otro un tikpat labi trešo vai ceturto vietu. Tā ir patīkama sajūta, kad saproti, ka tavs veikums ir atzīts.

“Zaubes kooperatīvs” *Dibināts 1998.gada maijā; *gaļas pārstrādes ražotne sāka darboties 2003.gada janvārī; *kooperatīvā ir 130 biedri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi