Pagājušonedēļ Ministru kabinets pieņēma grozījumus 4.septembra “Noteikumos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”.
Tajā vienā no punktiem teikts: “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu par grozījumiem, ja: visas Cēsu rajona teritorijā ietilpstošās vietējās pašvaldību domes (padomes) pieņem savstarpēji saskaņotus lēmumus par priekšlikumiem veidot novadus (novadu) Cēsu rajona teritorijā, ievērojot teritorijas vienotības principu, un līdz 2008.gada 1.aprīlim iesniedz tos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.”
“Uz Ministru Kabineta sēdi bija ieradušies ap 40 to pašvaldību vadītāji, kuri nepiekrīt apstiprinātajai novadu kartei. Mūs uzklausīja, dzirdējām pieņemtos noteikumos,” “Druvai” pastāstīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Pašvaldība savos lēmumos neko negrasās mainīt.
Trešdien pagasta padomes sēdē Vaives deputāti kārtējo reizi runāja par novadu veidošanu. “Pirmoreiz izskanēja priekšlikums, kāpēc gan visas rajona pašvaldības nevarētu veidot vienu novadu. Nevienam no deputātiem pret to iebildumu nebija,” pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un piebilda, ka Ministru kabineta noteikumus pašvaldības nedrīkst ignorēt. Vēl šogad pagasta deputāti nāks kopā un izkristalizēs viedokli, lai Jauno gadu varētu sākt ar skaidrāku redzējumu uz to, kas notiks pēc gada. “Ne jau tikai mums vajadzīga skaidrība. Ceru, ka par novadu veidošanu runāsim arī rajona padomē, visi pašvaldību vadītāji kopā,” sacīja Valda Zaļaiskalna.
Raunas pagasta padome aizvien turpina saraksti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). Tai vairākkārt nosūtīti gan pagasta padomes lēmumi, gan argumenti, kāpēc Raunas pagasta teritorijā var izveidot attīstīties spējīgu novadu, gan iedzīvotāju parakstīta vēstule.
“Līdz šim mūs ministrijas striktā nostāja, ka Raunai ar kādu noteikti jāapvienojas, nav pārliecinājusi,” saka Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis. 7.decembrī pašvaldība ministrijai aizsūtīja kārtējo atbildes vēstuli. Tajā teikts: “No RAPLM vēstules secinām, ka pamatojums Raunas novada izveides atteikumam ir lielas daļas pašvaldību izteikts atbalsts lielāku novadu veidošanai, Cēsu rajona pašvaldību vairākuma viedoklis, kā arī vienota ceļu infrastruktūra ar Priekuļu pagastu virzienā uz Cēsīm. Absurds liekas arguments par lielas daļas pašvaldību atbalstu lielāku novadu izveidei, jo nav normatīva regulējuma un arī jēdzieniska skaidrojuma terminam “lielāku”, runājot par kritērijiem novadu veidošanā. Turklāt par Raunas novadu šāds viedoklis nav izskanējis. Vienīgais arguments Raunas – Priekuļu novada izveidei, kas pamatots ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 10.pantā noteiktajiem kritērijiem, ir vienota ceļu infrastruktūra virzienā uz Cēsīm. Toties tas nav pietiekams pamatojums šāda novada izveidei, jo īpaši, ņemot vērā, ka Cēsu pilsēta neietilpst plānotajā Raunas – Cēsu novadā. Šis arguments nekādi nevar pamatot šo divu pašvaldību apvienošanu.” Vēstules nobeigumā atgādināts, ka
RAPLM un Raunas pagasta padomes priekšsēdētāja konsultāciju protokolā rakstītais uzskatāmi parāda, ka Raunas novads pašreizējās administratīvi teritoriālās robežās atbilst Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktajiem kritērijiem, kaut tieši pamatojoties uz likuma šo pantu, pieņemts lēmums par apvienošanu.
Jautāts par Ministru kabineta grozījumiem, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders uzsvēra, ka perspektīvā Cēsu novada pašvaldību speciālisti turpina konsultēties, izstrādājot administratīvo modeli. “Esam atvērti, ja kāda pašvaldība vēlas iesaistīties Cēsu novadā, durvis ir vaļā. Ar tām, kuras būs novadā, regulāri spriežam, kā kopā strādāsim. Tikai kopīgi varam veidot
modeli, kas apmierinās visus. Vēlreiz uzsveru, ka novada pagastos pašvaldības pakalpojumu kvalitāte nedrīkst kļūt sliktāka un to pieejamība samazināties. Kad būsim izstrādājuši modeli, ar to tiks iepazīstināti iedzīvotāji, viņiem jāzina, kas, kur un kā notiks,” pastāstīja domes priekšsēdētājs un piebilda, ka visu rajona pašvaldību vadītājiem arī jāspriež par rajona padomes īpašumu pārvaldīšanu. “Sadalot neko neiegūsim,” uzsver Gints Šķenders.
Patlaban ir skaidrs viens, ka diezin vai līdz Jaunajam gadam būs skaidrība, kāda tad izskatīsies novadu karte mūsu rajona teritorijā. Amata, Rauna turpina pierādīt tiesības uz patstāvību. Priekuļi dziļdomīgi klusē.
Komentāri