Zemnieku saimniecībā “Mētras” ar griķu kulšanu noslēdzās šī rudens graudaugu pļauja.
“Mētras”, kas nodarbojos ar graudkopību, griķus audzē jau vairāk nekā desmit gadus. Trešdiena, kad tika kulti griķi, bija saulaina, un zemnieku saimniecības īpašniece Sarmīte Orehova izteica cerību, ka laika apstākļi būs labvēlīgi un ļaus pabeigt darbus. Ceturtdienas rītā sazinoties ar viņu, “Druva” noskaidroja, ka kulšanu izdevies paveikt savlaicīgi, neraugoties uz pēkšņi uznākušo lietu. “Var teikt, izlīdām kā caur adatas aci. Pēdējos metros jau dažas piles uzkrita, bet darbus izdevās paveikt pirms lielajām lietus gāzēm. Tagad var mierīgāk uzelpot,” atzina S.Orehova.
Mēdz teikt, ka griķus labāk pļaut pēc salnas, kad ziedi nokosti. S.Orehova atzīst, ka tik ilgi parasti negaidot, jo pieredze rādot, ka, tik ilgi gaidot, rezultāts esot sliktāks. Šogad griķi bija iesēti 15 hektāru platībā un, kā pastāstīja zemnieku saimniecības īpašniece, katru gadu griķu platība nedaudz mainās, atbilstoši augu sekai un apstākļiem.
“Pirmajos darbības gados bijām lielāki entuziasti uz griķu sēšanu, bet to novākšana ir samērā sarežģīta. Laiks rudeņos Latvijā nav pārāk labs un prognozējams, tāpēc pēdējā laikā vairāk par 15 hektāriem neapsējam,” stāsta S.Orehova.
Šī gada raža audzētājus apmierina, tā ir krietni labāka nekā pērn, kad laika apstākļi griķiem nav bijuši labvēlīgi. Pērn visu vasaru bija sausums. Griķus iesēja maija beigās, kad zeme jau bija sausa, un tā arī neuzlija līdz pat novākšanas brīdim. Šogad situācija labvēlīgāka, tāpēc arī raža lielāka.
“Mētrām” pieder arī kalte, ražu viņi apstrādā paši. No iekultajiem griķiem gatavo sēklu savām vajadzībām, daļu sagatavo pārtikai. Šo pārstrādes punktu iecienījuši bioloģiskie lauksaimnieki, jo “Mētrās” apstrāde notiek dabiski, izmantojot dzirnakmeņus, nevis tvaiku, kā lielajos uzņēmumos. Dabiskajā apstrādē griķim netiek darīts pāri, tajā saglabājas visas vērtīgās vielas.
“Pēdējos gados griķus lielajiem pārstrādātājiem nepārdodam, apstrādājam paši, jo mums ir telpas, kur ražu uzglabāt. Kā redzam, pasaules tirgū graudu cenas kāpj strauji, bet par griķu cenām Latvijā vēl neesmu interesējusies. Paraudzīsim, kas notiks, kā nostabilizēsies cenas, tad varēs domāt par realizāciju,” saka S.Orehova.
“Mētrās” audzē visus graudaugus – kviešus, miežus, rudzus, auzas, griķus. S.Orehova skaidro, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu augseku: “Katrs gads ir specifisks, dažreiz ziemāji izsalst, citu gadu tie padodas izcili. Dabā taču nav tukšuma. Šogad rudzu raža bija necerēti liela. Mēģināju analizēt, kāpēc tā, bet konkrēta skaidrojuma nav. Īpaši lielas pūles nepielikām, bet raža bija tuvu maksimumam. Jāsecina, ka dabā tomēr ir arī noslēpumainas lietas. Vairāk darba bijām ielikuši kviešos un tritikālē, bet laikam rudziem šogad patika augt.”
Ar griķu pļauju graudaugu kulšanas sezona ir beigusies un, kā saka S.Orehova, jāsāk domāt par rudens sēju.
Komentāri