Cēsu pusē vēl nav saņemtas ziņas par to, ka cilvēki būtu apsaldējušies, bet Rīgās un tās apkārtnē pirmajās novembra dienās nopietnus apsaldējumus guvuši jau desmit cilvēki, un lielākā daļa no viņiem bijuši stiprā alkohola reibumā, aģentūru LETA informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta komunikāciju vadītāja Ilze Bukša.
NMP dienesta mediķi norāda: nebūt nav jāgaida liels sals, lai cilvēki gūtu apsaldējumus. Jau novembra pirmajās dienās, kad gaisa temperatūra Latvijā bija tikai ap nulle grādiem, NMP dienesta brigāžu mediķi izbraukuši uz izsaukumiem un nogādājuši slimnīcās jau desmit apsaldējumu guvušus cilvēkus.
NMP dienesta brigādes šomēnes palīdzību sniegušas deviņiem vīriešiem un vienai sievietei, visi ir vecumā virs 40 gadiem. Viņu diagnoze: hipotermija – vispārēja ķermeņa atdzišana. Lielākā daļa bijusi stiprā alkohola reibumā, un, kā mediķiem stāstījuši paši cietušie, viņi nav varējuši aiziet līdz savām mājām, aizmiguši pa ceļam uz tām un kādu laiku gulējuši uz ielas.
Savukārt viens cietušais ir makšķernieks, kuram bija apgāzusies laiva un, atrodoties ūdenī, viņš stipri nosalis. Vēl viens no cietušajiem ir cilvēks ar psihiskās veselības traucējumiem, kurš vienkārši ilgstoši uzturējies ārā.
“Apsaldējums var rasties ne tikai tad, kad gaisa temperatūrā ārā ir zemāka par nulli, bet arī tādās reizēs, kad dzīvsudraba stabiņš termometrā rāda virs nulles atzīmes, īpaši tad, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. Tāpat apsaldējumus var veicināt mitrums un vējš – šādos apstākļos siltuma zudums ķermenī notiek intensīvāk,” uzsver NMP dienesta Rīgas reģiona operatīvā darba vadītāja, ārste Sarmīte Villere.
Lai pasargātu sevi no apsaldēšanās, mediķi aukstā laikā iesaka nevalkāt cieši piegulošu apģērbu un apavus, nelietot alkoholu, it īpaši lielās devās. Pats svarīgākais, lai pēc alkohola lietošanas cilvēks būtu spējīgs pēc iespējas ātrāk aizkļūt līdz mājām. Tāpat NMP mediķi atzīmē, ka visbiežāk apsaldējumam pakļauti kāju un roku pirksti, seja, ausis, tāpēc šīs vietas īpaši jāuzmana. Savukārt cilvēkiem, kuri strādā zemā gaisa temperatūrā, jāatceras, ka viņiem nepieciešama regulāra siltas barības uzņemšana, sejas un ausu ieziešana ar aizsargkrēmu, kā arī periodiski jādodas uz siltām telpām sasildīties.
Aija Rutka LETA
07.11.2009
Copyright © LETA
Komentārs redaktoram
Ziņu aģents
Saņem ziņas savā e-pastā
<< Atpakaļ
Komentāri