No makšķernieka līdz audzētājam

Liepas pagastā jau trīs gadus darbojas recirkulācijas zivju audzētava “Skangaļi”. Te āra dīķos tiek audzēti arī zivju mazuļi dīķiem. Tāpēc saprotams zivju audzētavas moto: “Dīķiem un šķīvjiem”.

Pavāri un ēdāji novērtē

Nesen par “Skangaļos” izaudzētajām zivīm uzzināja daudzi Latvijā.    Latvijas produktu kvalitātes konkursā “Novada garša Latvija”, kas tiek rīkots sadarbībā ar    Pavāru klubu, pavāru pagatavotās maltītes    no SIA “Zivju māja “Skangaļi” piedāvātajām zivīm augstu novērtēja starptautiska žūrija. Sudraba atzinības raksti par svaigo Āfrikas samu un karsti kūpināto svītraino asari, bet bronzas atzinības raksts par karsti kūpināto Āfrikas samu.

“Mūs uzrunāja iesaistīties vietējās pārtikas produkcijas katalogā    “Novada garša”, tad konkursā. Klientu atsauksmes iedrošināja piedalīties. Bija jāiesniedz trīs produkti, pavāri izvēlējās, ko un kā pagatavot. Par rezultātu ir gandarījums, Skangaļu zivis ir novērtētas,” saka “Zivju mājas “Skan­gaļi”” īpašnieks Rinalds Rozen­bergs un piebilst, ka ir pašsaprotami pirmo vietu piešķirt Alūksnes zušiem, jo konkursa nosaukums taču ir “Novada garša”. Kaut Āfrikas sami un Amerikas basi jeb svītrainie asari audzēti Lat­vijā, tās nav mūsu ūdeņu zivis.

Izaicinājumi mudina darīt

Rinalds Rozenbergs atgriezies vecvecāku mājās. Viņam no bērnības paticis makšķerēt, bet Liepas pusē nav daudz ūdeņu. Zemnieku saimniecība “Lejas Sīmaņi” ikdienā nodarbojas ar mežsaimniecību un lauksaimniecību. Dažādošanas nolūkā izdomāja, ka varētu audzēt zivis nevis dīķos, bet ēkā baseinos.    Savu­laik bija iegādāta kādreizējā armijas daļas noliktava, tā noderēja ieceres īstenošanai. Sadarbībā ar firmu “Eko ģilde” tapa “Zivju māja “Skangaļi””. Izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, ieguldīts gandrīz miljons    eiro.

“Ceļš nebija vienkāršs. Daudz bija nezināšanas, bet bija ideja. Latvijā nav daudz recirkulācijas zivju audzētavu, katram sava pieredze, un neviens īpaši nedalās. Daudzi puni uzsisti. Bijušas sāpīgas mācības ar zaudējumiem.    Šodien daudz ko darītu citādi, taču darītu,” saka R.Rozenbergs un uzsver, ka visu laiku mācās, arī uzmanīgi eksperimentē, lai zivju audzēšanā rastu labākos un finansiāli izdevīgākos risinājumus.

Izvēloties sugas, ko audzēt, Rinaldam bija skaidrs -    zivis, kas Latvijā nav izplatītas. Basei­nos aug Amerikas sams, stērletes store, kas Vidzemes pusē mazāk pazīstama, Sibīrijas stores, svītrainie asari, kuru mazuļus ieved, bet nu jau vairākas paaudzes izaugušas “Skangaļos”.

“Kad pirmās zivis bija izaugušas un varēja piegādāt patērētājiem, sākās pandēmija, plāni sabruka – sabiedriskās ēdināšanas iestādes tika aizvērtas. Bija jādomā, kā darīt,” stāsta zivju audzētavas īpašnieks. Uzņēmējs sāka izaudzētās zivis pievest patērētājiem Rīgā, Valmierā, Siguldā, Cēsīs. Ir pastāvīgie klienti, kuri brauc uz Skangaļiem, lai nopirktu svaigas zivis tieši no baseina. Atrasts sadarbības partneris, kurš zivis kūpina, turpat blakus audzētavas ēkai ir pārstrādes cehs, kur zivis iztīra. “Tagad klientu vidū ir restorāni, arī daži tiešās pirkšanas pulciņi,” pastāsta Rinalds un piebilst, ka situācija atkal mainīsies. Viņš atklāj, ka ne viens vien interesējies, vai Skangaļu zivis ir bioloģiski audzētas. “Nav. Visa barība ir sertificēta, zivis tiek audzētas bez antibiotikām un barotas ar ĢMO brīvu pārtiku, bet tās nav bioloģiski audzētas. Dažs tiešās pirkšanas pulciņš tāpēc interesi zaudēja,” atklāj zivju audzētājs un uzsver, ka klientu loks palielinās. Cilvēki cits no cita uzzina par Skangaļu zivīm. Daudzi, arī vietējie, atzinuši, ka nav zinājuši par Skangaļu zivjaudzētavu, bet ziņas no mutes mutē skrien ātri. “Ja atbrauc uz audzētavu, tas ir visizdevīgāk gan audzētājam, gan pircējam,” saka R.Rozenbergs.

Lai aug citos dīķos

Līdztekus zivju audzēšanai baseinos tās tiek audzētas arī turpat blakus izraktos dīķos. Tāpēc saprotams zivju audzētavas moto: “Dīķiem un šķīvjiem”. Aktīvā dīķu zivju sezona uzņēmumā ir no aprīļa līdz septembrim, kad ik dienas uz zivju māju brauc dīķu saim­nieki ne tikai no tuvas apkārtnes, arī tālumnieki, lai iegādātos zivju mazuļus. “Sākumā bija doma, ka tikai audzēšu un pārdošu zivis, pandēmija ieviesa pārmaiņas. Vasarā cilvēki zivis ēd mazāk, no rudens līdz pavasarim pieprasījums palielinās. Dīķa zivis nosedz vasaras noieta kritumu,” stāsta R.Rozenbergs.    Citiem dīķiem “Skangaļos” tiek audzēti amūri, platpieri, karpas, karūsas, līņi, zandarti, Eiropas sami, stores, kā arī dekoratīvās zivis: KOI karpas, krāsainās karūsas, orfas.
“Pieprasījums pēc zivju mazuļiem ir liels. Visvairāk pērk amūrus un platpierus, lai tīrītu dīķus. Atbrauc pēc tiem, vēl nopērk zandartus, samus, līņus,” pastāsta zivju audzētavas īpašnieks. Tas, kas vasarā izaudzis dīķos, sašķirots un pārvietots uz ziemas dīķiem, arī baseiniem.

“Man nevarēja ienākt prātā, ka uz dīķi starp ēkām atnāks ūdrs un izēdīs zivis. Ziemas dīķiem apkārt ir elektriskais gans. Zivis izēd arī gārņi,    vēl lielāku postu nodara ķīri. Tie nebaidās, aizdzīt nevar, nekādi spīdīgi atbaidītāji nelīdz.    Āra dīķi, kur zivis nārsto un vasarā aug, ir sekli.  Nākamajā sezonā dīķim pāri jāvelk aizsargtīkls,” pastāsta zivju audzētavas saimnieks.

Problēmas jārisina un jāturpina

R.Rozenbergs uzsver, lai arī šis ir sarežģīts laiks un nevar paredzēt, kādi vēl būs izaicinājumi, iesāktais jāturpina. Tikai nesen piepildīti visi baseini, un zivis aug tūkstoš kubikmetros ūdens. “Ba­seinā audzēt zivis bez elektrības nav iespējams. Ja pavasarī par to mēnesī maksāju 1650 eiro, pēdējais rēķins, kaut patēriņš līdzīgs, bija    2700 eiro. Kāpums ir nežēlīgs. Vienīgā izeja – maksimāli jāpiepilda baseini, lai var izaudzēt iespējami daudz, jo visa jauda pagaidām netiek izmantota,” pārdomās dalās zivju audzētavas īpašnieks. Viņš atklāj, ka vērtē iespējas ierīkot saules paneļus. Ce­rams, ka būs kāda atbalsta prog­ramma. “Ja elektrība tik dārga un nav zināms, vai cena samazināsies, paneļi    ātri atmaksāsies,” saka R.Rozenbergs.

Kad valdība uzņēmējiem piešķīra pandēmijas atbalstu par zaudējumiem, “Zivju māja “Skan­gaļi”” to nesaņēma. Uzņēmums jauns, tam likumsakarīgi bija nevis ienākumu kritums, bet gan ieņēmumi palielinājās. Tā notiek aizvien. “Viss izskatās pozitīvi, pašiem vien jātiek galā,” uzsver R.Rozenbergs.

Ikdienā audzētavu Rinalds lielākoties aprūpē viens, bet ir arī palīgs. Zivju audzētava “Skan­gaļi” ir ģimenes uzņēmums, atbalstu iegulda katrs. Māsas Lai­nes pārziņā ir sociālo tīklu uzturēšana, kur stāsta par audzētavu. Kad tiek rīkota Zivju diena, ir lielie darbi, iesaistās visi. “Vaja­dzētu vēl kādu strādnieku, bet pagaidām nevaru atļauties. Viss ir iespējami automatizēts,” teic Rinalds un piebilst: “Teritorija plaša, attīstības iespējas ir.”