Trešdiena, 10. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

No laivu apkopes līdz augošākajam uzņēmumam

Sarmīte Feldmane
00:00
19.12.2021
173
Oct Rauna 1

Divus gadus Raunā kādreizējās Lauktehnikas noliktavās iekārtotajā mūsdienīgā ražotnē strādā SIA “OCT Composites”.

Te gatavo augstas kvalitātes kompozītmateriālu detaļas autosportam, vides dizaina objektiem, elektromobiļu kabīnes, ko eksportē uz 50 valstīm. Latvijā paliek vien līdz pieciem procentiem saražotā.

SIA īpašnieka Ričarda Ceriņa saknes ir Raunā. Uzņēmuma bāze atrodas Rīgā, kur veic sarežģītākos darbus. “Pamazām arī Raunā darbinieki izpilda aizvien komplicētākus pasūtījumus. Mācās. Esam viens kolektīvs, un katram jāspēj aizstāt kāds cits,” stāsta R.Ceriņš.

Ražo detaļas pasaules rallijkrosa mašīnām

Ražotnes pagalmā stāv elektromobiļa kabīne. Pa detaļām sapakotas, tās sūta uz Skandināvijas valstīm, kur tiek montētas. “Pat­laban gan apjoms nedaudz samazinājies, jo partneriem pietrūkst detaļu, lai ražotu elektromobiļus. Mums jāpārstrukturējas, aizvien vairāk ražojam detaļas pasaules    rallijkrosam,”    pastāsta uzņēmuma vadītājs un ar lepnumu piebilst, ka “OCT Composites” ar ražojumiem piedalās gan Dakaras rallijā, gan WRC rallijā, gan FIA pasaules rallijkrosā, gan pasaules mēroga drifta sacensībās.

Sporta auto ražotājiem uzņēmums piedāvā tieši viņiem veidotas un ražotas    detaļas. Jau pirms sešiem gadiem    “OCT Compo­sites” uzsāka sadarbību ar vietējo sporta autobūves uzņēmumu “HGK Motorsport”. Liela daļa    saražotā    pasaulē aiziet jau ar viņu vārdu. Daudzi Latvijas autosportisti ir uzņēmuma klienti.

“OCT Composites” autosporta detaļu ražošanā ir tirgus līderis Baltijā, šīs produkcijas patēriņš nav liels, tāpēc liels uzņēmums nav gatavs tās ražot. “Citu detaļu ražošanā neesam, bet apjoma ziņā spējam paņemt lielus pasūtījumus, ko citi nespēj.    Ir citi ražotāji, kuriem apgrozījums lielāks. Katrs ir iekarojis savu nišu,” stāsta R.Ceriņš.

Uzņēmuma attīstībā lielākais    lēciens bija, kad sāka izmantot augstas kvalitātes kompozītmateriālus. Tādus, ko izmanto lidmašīnu, militārās tehnikas ražotāji    pasaulē: karbonu, kevlāru,    epoksīda, vinilestera, uretāna un poliestera sveķus.

“Cilvēks   atnāk ar ideju, ko vi­ņam vajag, dizainers veido skices, kāds tas varētu izskatīties.    Tad zīmējumu nodod 3-D frēzēšanai un 3-D drukāšanai, izgatavojam ražošanas formas, tiek izvērtēts, no kāda materiāla produktu gatavos. Paraugus laboratorijā pārbauda, pilnveido, lai tas, ko izgatavosim, būtu viegls, stiprs, elastīgs. Pasūtītājs novērtē, vai tas, ko piedāvājam, atbilst viņa iecerei, tad sākas ražošana. Ir klienti, kuri gatavi eksperimentēt, kamēr atrod ideālo produktu. Ja kaut ko nevaram īstenot paši, meklējam partnerus, kuri izgatavo mums vajadzīgās detaļas,” atklāj R.Ceriņš un pastāsta, ka ražošanas iekārtas pašu būvētas, jo var nopirkt komponentus, bet ne gatavas.    Jau pāris gadu uzņēmumam ir iekārta, ar kuru var ražot detaļas pēc tādas pašas tehnoloģijas, kādu izmanto “Boeing”, luksusa klases jahtu un arī F-1 sacīkšu auto detaļu ražošanā. Ražotnēs ierīkota Baltijas valstīs modernākā ventilācijas sistēma.

Nopelnīto atdod attīstībai   

Nesen “Lursoft” apkopojis datus par TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā 2020.gadā, sarindojot tos pēc lielākā apgrozījuma pieauguma pret 2018.gadu. 96.vietā ir “OCT Com­posites”. Lai iekļūtu TOP 100, pēdējos trīs gados bija jāuzrāda vismaz 256,73% apgrozījuma pieaugums pret 2018.gadu, kāds tas bijis saraksta 100. uzņēmumam. “OCT Composites” apgrozījuma pieaugums bija 268,88 procenti.

“95 uzņēmumiem no mums jābīstas,” ar smaidu saka R.Ceriņš, piebilstot, ka katru gadu apgrozījums gandrīz dubultojas. Šogad no miljons eiro nedaudz pietrūks.

Visa nopelnītā nauda    tiek ieguldīta attīstībā. “Pirmo kredītu paņēmu pērn apgrozāmajiem līdzekļiem. Tas tika darīts drošībai. Kaut ko ceļot, bez    aizņēmuma neiztiks, bet tas jādara ar aprēķinu, ka trijos piecos gados var atdot. Līdz šim arī ES projektos neesam piedalījušies.    Kā uzņēmums ar desmit gadu pieredzi  vairs neesam interesants atbalstam. Mīnuss arī tas, ka juridiskā adrese ir Rīga. Pēdējos gados lielākas iespējas ir reģionos,” pārdomās dalās uzņēmējs, piebilstot, ka Rauna ir stratēģiski izdevīgā vietā.

Nesen uzņēmums atvēris internetveikalu, kur var pasūtīt autodetaļas.    Kā uzsver R.Ceriņš – ne    tikai sporta auto, bet arī katram, kurš vēlas savai mašīnai kaut ko uzlabot.

Pandēmija neapstādināja

R.Ceriņš atzīst, kad sākās pandēmija, visiem bija    neziņa. “Mēs turpinājām ražot un krāt noliktavā. Agri vai vēlu situācija beigsies, jau nākamajā rītā varēsim piedāvāt produkciju, nevis sākt domāt, ka jāražo. Lielākās problēmas bija sagādāt materi­ālus. Pasūtījām vairākās vietās, bet piegāde vienalga kavējās,” pastāsta R.Ceriņš un vērtē, ka līdz šim uzņēmums salīdzinoši veiksmīgi ticis galā ar kovida izaicinājumu, bet bijis arī brīdis, kad daudzi darbinieki slimoja.    “Pan­dēmijas laikā neko neesam ieguvuši, bet neesam arī zaudējuši. No plānotā gan zaudēts daudz. Neviens darbinieks netika atlaists, nav zaudēts neviens klients, apgrozījums palielinājies. Kritiskās situācijās svarīgākais ir nekrist panikā, bet domāt,” pārdomās dalās uzņēmējs.

Būt komandā un mācīties

Runājot par attīstību, uzņēmējs atzīst, ka lielākā problēma ir cilvēkresursi. “Strādājošo prasības palielinās daudz straujāk nekā darba produktivitāte. Uzņē­mumam jābūt konkurētspējīgam, jāražo kvalitatīvi produkti. Lai tas notiktu, darbiniekiem jābūt kvalificētiem, tādiem, uz kuriem var paļauties,” atgādina R.Ceriņš.

Gadu gaitā izveidojusies laba komanda. “Nozare ir specifiska, speciālistus skolās nemāca, nav arī izsmeļošas literatūras par tehnoloģijām. Pats visu esmu apguvis no nulles. Tagad komandā par konkrētām lietām ir zinošāki par mani, bet ar ideju varu piedalīties jebkurā procesā,” stāsta R.Ceriņš un uzsver, ka uzņēmumā ikvienam ir iespēja mācīties, pilnveidoties. Viņš ir pārliecināts, ka katram darbiniekam jābūt vismaz    priekšstatam, kas un kā tiek ražots.

Tā kā ražotnes ir gan Rīgā, gan Raunā, pieredzējušie brauc uz Raunu un apmāca jaunos. “OCT Composites”    Raunā strādā ap 20 darbiniekiem, ne tikai raunēnieši, brauc arī no Priekuļiem, Smilte­nes, Cēsīm. Katrā ziņā uzņēmējam ir ieceres ražošanu paplašināt. “Gribu pievērsties arī metālapstrādei, smalkām detaļām, patlaban izmantojam ārpakalpojumu. Pārāk daudz samaksājam citiem,” bilst R.Ceriņš.

Prast izspēlēt kārtis

“Dzīve ir neparedzama, tā ir spēle – tev iedod kārtis, un tu izspēlē – labi vai slikti. Katrā spēlē risks ir noteicošais, lai uzvarētu, bet jābūt apdomīgam,” saka uzņēmējs. Viņa ceļš uz uzņēmējdarbību bijis nejaušība un reizē likumsakarība. Ričards gribēja studēt arhitektūru, bet sapnis nepiepildījās. Pēc vidusskolas aizbrauca uz Zviedriju. Strādāja lauksaimniecībā, tad bija iespēja laivu rūpnīcā, kur tās ražoja    no kompozītmateriāliem. Kopā ar tēvu, kurš arī bija Zviedrijā, veda uz Latviju riepas. Valmierā tika izveidots riepu centrs.
Treknajos gados sāka ievest Latvijā laivas, to aprīkojumu. Labie gadi beidzās, bet laivām vajadzēja apkopi, Ričards sāka to darīt. Tad kāds klients    piedāvāja, lai    uzbūvē    viņam laivu. Jaunais uzņēmējs piekrita, tagad atzīstot, ka neko gan no gaidāmā darba daudz nesapratis. Riepu centrā ierīkoja mazu kompozītmateriālu    būrīti, tur ražoja detaļas. Pasūtījums tika izpildīts, tad bija nākamais.

“Studēju, bet brīvdienās bija jāražo laivas. Līdztekus vēl laivu remonti un apkope. Tas bija interesants laiks. Vai šodien tā gribētu strādāt? Noteikti ne,” vērtē R.Ceriņš.

Klientu loks paplašinājās, daudziem kaut ko vajadzēja, ne tikai kādas detaļas, bet kaut soliņus, ielu plāksnītes. Tad jau detaļas automašīnām. Vairs nebija iespējams visu pagūt. “Rīgā atradu telpas, pieņēmu pirmo darbinieku. Viņš aizvien strādā. Riepu centru Valmierā pilnībā pārņēma        tēvs un brālis. Pats pievērsos ražošanai,” pastāsta R.Ceriņš un uzsver, ka    laivas vairs neražo. “Latvijas tirgū vienu brīdi bija bums, konkurence nežēlīga. Sapratu, ka negribu to darīt. Ražošanai vajag lielas telpas. Laivas ir smagas,    materiālu patēriņš liels. Var taču ražot ko mazu un vērtīgu,” par nozares izvēli pastāsta    “OCT Composites” īpašnieks.

Bet laivas aizvien R.Ceriņam ir tuvas. Ķīšezera krastā strādā uzņēmuma laivu apkopes centrs. Tur piestātnē ir laivu glabāšanas angārs, remonta angārs un detaļu izstrādes darbnīca. Apkalpo ap pussimts laivu. “Tas ir interesanti. Izcel 15 tonnu laivu krastā, apkop, redzi, kāda tā skaista,” bilst uzņēmējs.

Jāprot deleģēt pienākumus

Ričardam ir vien 35 gadi. Viņš atsmej, ka daudzi tam netic. “Noriskēju darīt ne to ko citi. Noķēru īsto brīdi. Bija draugi, kuri šaubījās, ka tas, ko daru, ir nopietni. Tagad vairs tā nesaka,” teic Ričards un uzsver, ka visa pamatā bijis smags, koncentrēts darbs.    “Nu jau paliek laiks arī sev, bet nākamajā dienā tā jau pietrūkst,” smaidot atzīst uzņēmējs.

Vienpadsmit gados uzkrāta pieredze un prasmes. “Ir jāmāk nolikt malā emocijas, bet tas ir grūti. Kāds    vēl pielej eļļu ugunī un priecājas, kā deg. Vispirms jāsaprot, no kuras    puses dzēst.    Varbūt no trim problēmām vērts risināt vienu, bet saprast, kāpēc tā notiek. Ir jārod izskaidrojums katrai situācijai, tad var iet tālāk. Bieži vien pirmā brīža iespaidi ir neobjektīvi, vajag apdomāt,” pārdomās dalās uzņēmuma īpašnieks.

R.Ceriņš atzīst, ka, pamazām vien uzņēmumam attīstoties, pašam visgrūtāk bijis deleģēt savus darbus citiem. “Jāuzticas citiem, tā ir smalka lieta – vari vai ne. Jāsaprot, ka viens visu vairs nespēj. Ar šādu situāciju saskaras katrs    augoša uzņēmuma vadītājs,” saka R.Ceriņš un uzsver: “Vadītājiem jāatdod sava pieredze, lai nākotnē varētu atskatīties uz pagātni.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
73

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
279

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
76

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
81

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
110

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
203

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
31
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
35
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi