“Raunas maizes” īpašnieks Edmunds Vainovskis nodarbojas ar ļoti latvisku un tradicionālu darbu – maizes cepšanu. Viņš neslēpj, ka ir Latvijas patriots un svešās zemēs nespētu dzīvot.
E. Vainovskis: “Visa mana dzīve ir veltīta Latvijai un saistīta ar to. Viss, kas ir darīts, bijis valsts labā. Nespēju pat iedomāties, ka varētu dzīvot citur. Esmu šeit dzimis, audzis, skolojies un strādājis. Nekā labāka nav. Ja kaut vai nedēļu nākas pabūt ārpus Latvijas, atgriežoties šķiet, ka pat gaiss šeit ir labāks, ka saulīte silda citādāk. Man par savu zemi ir tikai vissiltākās sajūtas.
Visus šos gadus, cepot maizi, esmu centies saglabāt receptūras un tradīcijas, kas jau simtiem gadu bijušas mūsu tautai. Lai arī gastronomiska, tomēr arī maizes cepšana ir mūsu tautas vērtība, tāpat kā latvju dainas. Tā ir mūsu identitāte.
Diemžēl latviešos patriotisms kļūst vājāks. Audzināšana, protams, sākas ģimenē, tomēr skolā vajadzētu daudz vairāk uzmanības pievērst patriotiskajai audzināšanai. Ja jaunietis nezina, kas ir Lāčplēša diena, tad par ko mēs runājam? Ja ģimene to nav iemācījusi, tad skolai šīs zināšanas vajadzētu iedot.
Esmu padomju laiku bērns. Tolaik uzspieda padomisko domāšanu, radās ļoti liela pretreakcija pret pastāvošo iekārtu, sistēmu. Iespējams, pat neapzināti nostiprinājās liels Latvijas patriotisms.
Sāp un kaitina pārlieku lielais birokrātijas aparāts valstī, kas izveidojies šo gadu laikā. Atmodas un Latvijas atjaunošanas laikā bija liela vienotība un pacēlums, taču tagad birokrātu armija mūs nospiež, bet mēs, tauta, viņus uzturam. Sāp netaisnība un necieņa pret uzņēmējiem.
Skumji, ka visus šos gadus neatkarīgajā valstī katrs deķīti raustījis uz savu pusi un nav izdevies atrast saimnieku, kurš domātu par valsti un tautu, ne tikai par sevi. Valdības izveido, tās krīt, taču atbildību neviens neuzņemas.
Tomēr, lai cik grūti ekonomiski un politiski neklātos, nekur nav tik labi kā mājās. Šķiet, esmu konservatīvs un nespēju izprast cilvēkus, kuri spēj doties, piemēram, uz Īriju, dzīvot tur gadiem, veidot diasporas, atdot svešajai zemei savu darbu un sevi. Man tas ir neizprotami un nepieņemami.
Sirds gavilē par valsts svētkiem, jācer, ka 95. un 100. valsts jubileja būs vēl skaistāka un gaišāka arī ekonomiski un politiski.”
Komentāri