Cēsu rajona slimnīcu par prakses vietu izvēlējušies trīs topošie mediķi. Pēc piektā mācību gada studenti apgūst praktiskās zināšanas un krāj situāciju pieredzi slimnīcas terapeitiskajā, ķirurģiskajā, ginekoloģiskajā un dzemdību nodaļā.
Izmanto iespēju mācīties
“Man patīk atmosfēra. Jūtams, ka mediķiem darbs slimnīcā, komandā, palīdzot pacientiem, ir sirds darbs. Biju patīkami pārsteigts par darba apstākļiem. Tas, ko mēs novērtējam, ir tehnoloģijas. Izrādās, to nepietrūkst – jaunas, modernas. Man pat radās vēlēšanās kādu laiku slimnīcā pastrādāt,” sacīja Pēteris Zālītis, students, kurš nākotnē izvēlējies strādāt psihoterapijas vai hipnoterapijas jomā. Jau studiju gados Pēteris strādā sava pieredzējuša kolēģa uzraudzībā, bet pats izveidojis uzņēmumu, kurā piedāvā dažādas konsultācijas, medicīniska rakstura pakalpojumus, kursus. Mazāk uzņēmīgi nav arī citi topošie ārsti.
“Tas taču ir tik interesanti, ka vari daudz iemācīties. Ja par visu interesējies, tad ārsti tik daudz izstāsta. Šī ir mazāka slimnīca, un attieksme pret studentiem ir cita. Rīgā ir citādāk, dzirdēts taču, ka studenti vecākajiem kolēģiem ir vienkārši apnikuši. Un Rīgā prakses laikā nav iespējams arī tik daudz praktiski darboties,” sprieda Jeļena Gormaļova. Jeļena ir cēsniece, kura neslēpj, ka pēc gadiem pieciem, kad būs pabeigta arī rezidentūra, viņa varētu atgriezties dzimtajā pusē.
“Mani interesē terapija. Domāju, ka šajā jomā arī strādāšu. Un kāpēc ne Cēsu slimnīcā? Man pat te gribētos strādāt,” tā Jeļena, kura studiju laikā un arī vasaras mēnešos strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā. Liepājnieks Oļegs Stunžāns kā savu darbības jomu izvēlējies traumatoloģiju. Topošais ārsts neslēpj, ka visai mērķtiecīgi jāliek pieredzējušajiem kolēģiem par sevi manīt, lai gūtu pieredzi. Studijas Oļegs apvieno ar darbu traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas uzņemšanas nodaļā un atklāj, ka pieteicies kā brīvprātīgais vairāku Latvijā un arī ārvalstīs labi pazīstamu ārstu operācijās.
“Visbiežāk viņiem pietrūkst roku, man zināšanu. Es ļoti daudz esmu ieguvis,” sacīja Oļegs un atcerējās, kā pirmoreiz licis šuves, kā urbis kaulā.
“Biju slapjš kā lupata, bet to brūci sašuvu. Ir jau tā, ka visi cenšas meklēt darbu Rīgā, bet tur speciālistu ir ļoti daudz. Starp ideāliem traumatologiem ir liela konkurence. Ir pat dzirdēts, ka tie, kuri nav vadošie, gatavi atdot pusi algas, lai varētu piedalīties nopietnās operācijās,” stāstīja Oļegs. Studenti vēl naudu neskaita
“Druva” topošajiem mediķiem apjautājās par izvēlētās profesijas prestižu un saklausīja vienprātīgu atbildi, ka medicīnu vēl piektajā un sestajā kursā noteikti studē tie, kuriem ir patiesa interese par šo jomu – zinātni, medicīnu kā augsti profesionālu mākslu. Studenti uzskatīja, ka agri vai vēlu ārsta darbu novērtēs arī materiāli. Par algu un pateicībām runājot, viņi jokoja, ka par tām nav viedokļa, jo paši vēl tādas nesaņem, bet nopietni runājot, daudz laika, spēka un līdzekļu jaunie ārsti iztērē desmit studiju gados.
“Ārstiem uzdod jautājumus par naudu, algām. Kāpēc pie cita speciālista šie jautājumi nerodas? Kāpēc visi zina, ka jāsamaksā juristam? Nu, protams, arī topošie ārsti domā, cik nopelnīs, kā mēs dzīvosim. Katrs, kurš studē kādu konkrētu profesiju, kura viņam patīk, taču vēlas, lai tā būtu arī atalgota,” tā Jeļena Gormaļova. Viņas kolēģis Oļegs Stunžāns piekrita, sakot, ka jau pāris gadus piedalās vadošo ārstu operācijās, krāj zināšanas, cerot, ka viņu novērtēs, ka izturēs konkurenci un rezidentūrā varēs mācīties par valsts līdzekļiem. Pretējā gadījumā topošajiem ārstiem par tālāku konkrētas medicīnas jomas apguvi nākas maksāt vairāk nekā tūkstoš, dažās jomās pat trīs tūkstošus latu mācību gadā. Tajā pašā laikā rezidenta darba alga var arī nepārsniegt 250 latus mēnesī.
“Īstenībā jau redzēt smaidīgu cilvēku, kuram esi palīdzējis, ir forša alga jebkuram ārstam. Vienalga, vai esi viņu operējis, vai konsultējis. Man ir pārliecība, ka ar laiku mediķa darbs būs labi apmaksāts. Viens ir cerība, ka tā būs, bet otrs, ka mediķi, ārsti vienmēr būs vajadzīgi. Latvija nav iegrimusi stagnācijā, valsts attīstās, un ārstiem ir iespējas dibināt privātprakses ne jau tikai Rīgā,” sacīja Pēteris Zālītis, kurš pieredzējušu kolēģu vadībā Rīgā un Raunā turpinās tēva, psihoterapeita Jāņa Zālīša darbu. Raunas doktorātā “Beverīnās” būs bāze arī jaunajiem hipnoterapeitiem, psihologiem un citu nozaru speciālistiem.
“Tas ir pārejošs periods, kad dolāri mirgo acu priekšā,” sarunā ar jaunajiem mediķiem iesaistījās arī Cēsu rajona slimnīcas direktors Valdis Apinis.
Grib tiešu nākotnes vīziju
“Druva”, atgādinot par nesen izskanējušo ārstu pateicību lietu, tāpat par vispārīgajiem apgalvojumiem, ka drīz lauciniekus ārstēs bulgāri, baltkrievi vai Āzijas valstu mediķi, lūdza slimnīcas vadītāju izvērtēt, kādas ir iespējas jaunos speciālistus piesaistīt darbam lokāla mēroga slimnīcā.
“Medicīna kā māksla, kā zinātne visu laiku attīstās, to Latvijā pat politiskās spēles nekādi nespēj ietekmēt. Ir tāds jēdziens kā veselības aprūpes sistēma valstī, un tajā valda bardaks. Sistēma nav celta, nav sakārtota. Mediķi to ilgi ministriem, kuri mainījušies, un valdībām uzsvēruši. Neviens neuzņemas pateikt, ka jau šobrīd vismaz 40 procentus no konkrēta pakalpojuma cenas maksā pacients. Viņš šo naudu maksā valsts vietā. Un tad vēl viņš maksā tās pateicības. Kā veidojas šie procenti? Latvijā veselības aprūpes sistēmai ir atvēlēti 3,4 procenti līdzekļu no valsts kopprodukta. Zviedrijā tie ir 12 procenti, bet pats kopprodukts viņiem ir reižu desmit lielāks. Pakalpojumu tirgū ir drausmīga konkurence, un veselības aprūpes sistēmā pat vairs nevērtē, kā kurš strādā, skatās, kā otru nokost, jo katra pacienta veselības aprūpei seko finansējums. Stacionāri jau necīnās par pacientiem, bet naudu. Mans viedoklis ir tāds, ka savulaik medicīnu nedrīkstēja laist brīvajā tirgū, tai bija jābūt plānveida. Jābūt valsts aprēķinam. Tagad mēs konkurējam un graužam viens otram rīkli,” salīdzināja slimnīcas direktors Valdis Apinis, bet arī piekrita, ka ārstiem, kuri izveidojuši veiksmīgas privātprakses, kuri strādā ar maksātspējīgu pacientu, darbs tirgus apstākļos ir izdevība. Jautāts par to, kur slimnīca meklē un vai atrod jaunos speciālistus, Valdis Apinis neslēpa, ka arī uz šo jautājumu jāraugās stratēģiski.
“Jautājums, kāda būs tālākā veselības aprūpes politika. Masterplānu kādreiz ieviesa, lai medicīniskā aprūpe, pie tam augstvērtīga ārstēšana būtu tuvāk iedzīvotājam, lai viņam kvalitatīvāko palīdzību nevajadzētu meklēt tikai Rīgā. Un mēs strādājam ļoti labi, mums ir labi speciālisti. Ja veidos monstrus, tad Cēsu slimnīcai būs daudz mazāk pienākumu. Jautājums ir, kāda būs mūsu niša. Jā, runa ir par to – sadarbojamies vai konkurējam ar Valmieras slimnīcu. Ja arī turpmāk sastrādātos, tad speciālistu un nozaru attīstības jautājumus varētu risināt kopīgi,” sacīja Valdis Apinis un izteica gandarījumu, ka jaunie mediķi izsaka vēlmi praktizēt un strādāt slimnīcā. Tāpat ārsts uzsvēra, ka milzīgs gandarījums pašam un kolēģiem ir pacientu uzticēšanās Cēsu slimnīcai, jo pacientu skaits nesarūk, bet dzemdību nodaļas, ķirurģiskās, neiroloģiskās nodaļas pakalpojumus labprāt izmanto arī klienti no kaimiņrajoniem.
Komentāri