Ieva Karlsberga nebaidās ietērpties krāšņās drēbēs un izskatīties atšķirīgi. Vēl pirms pāris gadiem izteiksmīgs un pamanāms bija ne tikai viņas apģērbs, bet arī aksesuāri un rotaslietas. Tagad Ieva priekšroku dod klasiskām zelta rotām, tomēr ik pa laikam no lādītēm izņem arī krāšņu bižutēriju.
Ieva uzskata, ka vajag uzdrošināties uzvilkt pamanāmu, krāsainu apģērbu un attiecīgas rotas. Tas ir sievišķīgi un skaisti. Tomēr vienmēr vērā jāņem situācija un jāatceras, ka pirmo priekšstatu par cilvēku rada tieši izskats, arī apģērbs un rotas, tādēļ nevajag pārspīlēt.
Liela nozīme ģērbšanās stilā un rotu izvēlē bijusi un ir Ievas darba vietai. Vairākus gadus viņa strādājusi Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā un ikdienu vadījusi formas tērpā, tādēļ uzkrītošas rotaslietas nēsāt nedrīkstēja. Ieva atminas: “Kamēr strādāju armijā, brīvdienās un vakaros pēc darba greznojos ar daudz un krāšņām rotām. Acīmredzot man to pietrūka ikdienā. Tagad varu atļauties nēsāt košas rotas, bet vairs nejūtu tādu nepieciešamību.
Arī darbs Cēsu pilsētas domē uzliek noteiktus rāmjus. Etiķete prasa lietišķu ģērbšanās stilu. Taču dažreiz gribas uzlikt ko krāšņāku, lietišķo apģērbu cenšos atsvaidzināt un padarīt interesantāku. Tomēr, ja ir paredzētas nopietnas sarunas, nelikšu kliedzošas rotas, kas novērš uzmanību.”
Ieva atklāj, ka ikdienā nēsāt zelta rotaslietas sākusi pēc 30 gadu vecuma. Ieva nēsā tikai divus gredzenus, no kuriem viens ir laulību. Otrs, kas noņemts tiek vienīgi notīrīšanai, ir vecmāmiņas atdāvinātais saderināšanās gredzens. Ieva atzīst, ka pēc citiem gredzeniem neizjūt nepieciešamību.
Lai gan bižutērijas rotas tagad Ieva uzliek retāk, ik pa laikam rotu lādītes tomēr tiek atvērtas. Viņa uzsver, ka būtiska ir bižutērijas kvalitāte, īstuma šķietamība un pats būtiskākais – lai nebūtu lētuma pieskaņas: ''Kvalitatīvu, labu bižutēriju man patīk iegādāties ārzemēs. Citās valstīs ir daudz vairāk veikaliņu, kuros iespējams nopirkt ne tikai rotas, bet arī aksesuārus saskaņotos toņos. Pērkot krelles, iespējams iegādāties atbilstoša toņa rokassprādzi vai auskarus, aksesuārus.” Tas Ievai ir būtiski, jo viņa apģērbu un rotas cenšas saskaņot. Ja krāsu toņi vai rotas dizains kopā nesaderēs, tādu kombināciju viņa neizvēlēsies.
Iemīļotākie toņi apģērba un rotu izvēlē ir balts, melns, karmīnsarkans, retāk arī zaļais. Ievai patīk garas krelles, piespraužami mākslīgie ziedi, brošas un balto pērlīšu kaklarotas. Ar humoru Ieva piebilst: “Gribētos jau īstās pērles, taču tās iegādāties droši vien varēšu atļauties vien pēc gadu desmitiem.”
Vaicāta, kā izvēlas, kuras rotas uzlikt, Ieva atbild: “Māņticīga neesmu un nedomāju, ka rotas mani ietekmētu. Tomēr izvēle ir atkarīga no sajūtām, arī pārliecības konkrētajā dienā. Jo cilvēks jūtas drošāks un pārliecinātāks, jo atļaujas būt košāks.
Ir rotas, kas man šķiet pārāk pamanāmas. Nopirku skaistu, lielu gredzenu, bet secināju, ka to varu uzlikt vienīgi īpašos pasākumos, jo tas ir pārāk košs.”
Komentāri