Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Neatlaidīgi ceļā uz mērķi

Jānis Gabrāns
23:00
29.03.2020
4
Harijs Abele 1

Vienmēr bijis interesanti, kas cilvēkus mudina pamest labi atalgotu darbu, lai mestos savā biznesā. Pirms nepilniem diviem gadiem šādu soli spēra arī Harijs Ābele, dzimis un audzis Cēsīs, pēdējos gados strādājis Rīgā, bet vēlas atgriezties dzimtajā pilsētā.

 

Uzticējās pats sev

Pirms pāris gadiem nodibināja savu uzņēmumu “Beloved boards”, lai ražotu aktivitāšu dēļus bērniem. Viņš stāsta, ka kādā brīdī sapratis, ka jāiet šajā izaicinājumā iekšā, aizgājis no algotā darba, lai visu enerģiju veltītu tikai šim projektam: “Tas bija grūts lēmums, jo man bija stabila vieta, karjeras iespējas, vairākkārt saņemts algas paaugstinājums, biju izbraukājis komandējumos pa visu pasauli. Taču pēc ilga pārdomu brīža sapratu, ka laiks kaut ko mainīt, jo vienmēr būs kāpumi un kritumi. Tas bija kāpuma brīdis, kad ir vislielākā uzticēšanās sev, sapratu, šis ir laiks mesties jaunā izaicinājumā!”

Dēlis kā lācis

Stāstot, kāpēc izvēle bijusi tieši aktivitāšu dēļi bērniem, H. Ābele stāsta, ka pirmais nosacījums bijis kaut ko radīt eksportam, ideja par aktivitāšu dēļiem nākusi pēc tam. Sākot pētīt, kas notiek šajā jomā, atklājies, ka aktivitāšu dēļi Latvijā tiek ražoti un    piedāvājums arvien palielinās. Viņš uzteic Cēsu zīmolu “Meistariņš”, kas rada labus    aktivitāšu dēļus: “Pētot piedāvājumu, secināju, ka visiem pamatā viena un tā pati ideja – uz koka formas salikts virsū viss kaut kas, ar ko bērniem darboties. Sāku pētīt, kas vajadzīgs bērniem, konsultējos ar pedagogiem, un tapa pirmais prototips lāča formā. Lācis tāpēc, ka uzņēmuma logo ir lācis, un arī tāpēc, lai atšķirtos no citiem    aktivitāšu dēļu ražotājiem, kas izmanto četrstūru formas. Lācis palīdz arī bērnam mācīt par dzīvnieka ķermeni – ķepām, ausīm, un produktā ieliku arī citus pedagogu ieteikumus, kam tur vajadzētu būt. Lai katrs elementus būtu ar ideju, nevis pēc principa, kas ir – to pielieku.”

Sāka viesistabā

Jaunais bizness bijis izaicinājums arī tāpēc, ka pats Harijs nav galdnieks, nācies mācīties amatu, līdztekus pilnveidojot    produktu. Tā kā citu telpu nebija, pirmie lāči tapuši viesistabā, bet slīpēt detaļas devies dabā. 2018.gada beigās sācis tirgot savu produktu Latvijā, taču doma par eksportu bija dzīva, tāpēc nolēmis produktu sertificēt, jo bez tā eksporta iespēju nav. Sertifikācijas centrā paskaidrots, ka esošajā izpildījumā sertificēt šo aktivitāšu dēli kā rotaļlietu bērniem    nekādi nevarēs.
“Uz lāča bija vairākas metāla detaļas, stiprinājumi, bet katrai no tām vajadzīgs bērnu rotaļlietu atbilstības sertifikāts,” stāsta uzņēmējs. “Skaidrs, ka mūsu saimniecības preču veikalos pirktajām detaļām tādus nedabūt, tāpēc sapratu, ka izeja ir viena – aktivitāšu dēlim jābūt tikai no koka detaļām. Nolēmu, ka jāiet ekoloģiskais un attīstošais ceļš. Kopā ar dizaineru radījām jaunu versiju, bet bija skaidrs, ka to viesistabā vairs nevarēs ražot, vajag iekārtas, instrumentus, krāsošanas kabīnes. Tas bija kārtējais izaicinājums, atrast tam finansējumu, ko izdevās atrisināt, tā tapa produkts, kas tagad ir sertificēts.”

Mērķis – eksports

H. Ābele atklāj, ka gandrīz gads pagājis, sertificējot produktu, patentējot dizainu, reģistrējot preču zīmi Latvijā, Eiropā, ASV, citur. Tikai to darot, sapratis, cik tas sarežģīti, ja ir vēlme, lai viss atbilstu starptautiskajām prasībām. Kad viss bija pilnībā gatavs, sākās tirdzniecība ārpus Latvijas, un šobrīd “Beloved boards” lāči ir 19 valstīs, tālākās – Jaunzēlande, Japāna, Austrālija.
Līdztekus virzījies uz vēl kādu mērķi, ko sev uzlicis, proti, piedalīties pasaulē lielākajā rotaļlietu izstādē, kas norisinās Vācijā. Tā nav izstāde pircējiem, bet ražotājiem, sadarbības partneriem, tirgotājiem. Izstādē var iekļūt tikai ar uzaicinājumiem, tajā 17 hallēs gandrīz 3000 stendu no 68 valstīm, kopumā to apmeklēja 67 000 interesentu no 132 valstīm.
“Tas bija nozīmīgs mirklis. Pie mūsu nelielā stenda nāca cilvēki, kuri šajā industrijā ir gadu desmitiem, skatījās, pētīja un bija pārsteigti par kvalitāti. Tad sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa, un tā enerģija, ko veltīju produkta izstrādei, nav tērēta velti. Tas, ka visam pats esmu gājis cauri, lieti noderēja sarunās ar citiem izstādes dalībniekiem, jo zināju nianses, dažādu sertifikātu prasības un tamlīdzīgi. Biju maksimāli    sagatavojies šai izstādei, un tas attaisnojās,” stāsta H. Ābele.
Izstādē iegūti daži potenciāli partneri, vēl pirms Covid-19 krīzes desmit partijas aizceļoja uz Šveici. Lāči nosūtīti arī uz Dienvidkoreju, Taivānu, Izraēlu, kur notiek produkta testēšana. Bijuši pasūtījumi no Itālijas, Dānijas, citām valstīm, diemžēl sakarā ar krīzi process apstājies, klienti nogaida.

Jau pirmās balvas

Jautāts, vai gatavs ražot lielākā apjomā, Harijs saka, ka, piesaistot divas galdniecības, kas ražo sagataves, kapacitāte ir apmēram simts lāči nedēļā: “Jau kopš idejas rašanās, man ir vēlme atvērt ražotni Cēsīs, taču problēmas atrast piemērotas telpas. Tagad, kad ražošanā iestājusies pauze, varu aktīvāk iesaistīties telpu meklēšanā, lai varētu savā pilsētā radīt dažas darbavietas.”
Lai arī bizness tikai pašā sākumā, produkts jau novērtēts ne tikai Latvijā. Pērn “Swedbank” konkursā “Pieredze ir bagātība” tas saņēma gan galveno balvu, gan skatītāju simpātiju balvu, savukārt Lielbritānijā tas novērtēts ar    “Made for mums” bronzas balvu. H. Ābele skaidro, ka “Made for mums” Lielbritānijā ir kā “Māmiņu klubs” Latvijā, tikai atšķirība apmēros. Katru gadu tās ietvaros notiek rotaļlietu testēšana, ko veic apmēram 2000 bērnu.
“Bronzas medaļa iesākumam nemaz nav slikts novērtējums,” saka uzņēmējs. “Ir jāsūta, jāmeklē, jādara viss, lai tavs produkts tiktu pamanīts, jāvāc bonusa punkti, kas ļauj kļūt atpazītam, novērtētam. Neviens nenāks tevi meklēt, viss jādara pašam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi