Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Ne tikai vilnai un gaļai

Druva
23:00
26.06.2007
2

Stalbes pagasta “Dimdās” SIA “Vilarija” nodarbojas ar aitkopību.

Pērn “Dimdu” saimnieki iepirka 60 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Patlaban saimniecībā ir vairāk par 230 dzīvniekiem.

“Pirms trim gadiem iegādājāmies īpašumu un domājām, ar ko nodarboties. Ar govīm ir liels darbs, toties aitas neprasa tik lielu uzmanību un labāk noēd pļavas, nav tik prasīgas,” izvēli pamato Artis un Dace Reiziņi.

Ja sākumā aitas iegādātas, lai nogana pļavas, drīz vien saimnieki pārliecinājās, ka var šo nozari savā saimniecībā attīstīt. Artis stāsta, ka ir aprēķināts – ganāmpulkā jābūt vairāk nekā 400 aitu mātēm, tad izdevumi un ieņēmumi ir pa nullēm. Viņš ir pārliecināts, ka pāris gados arī viņa ganāmpulks būs vismaz tik liels un hobijs būs kļuvis par peļņu nesošu nodarbošanos.

“Vilariju” apsaimniekošanā ir 60 hektāri zemes. Šogad tiek apkopti 20, pērn 15. Apkopti – tas nozīmē ganībās un pļavās iesēts zālājs.

No vecajām “Dimdām” palikusi tikai kūts, kuru arī izmanto. Saimnieki iecerējuši celt jaunu, pagastā publiskā apspriešana jau notikusi, vieta zināma. “Protams, pirmā doma – vajag kūti. Bet reāli tā vajadzīga mēnešus divus gadā. Uzcelta nojume, redzēsim, kā aitām patīk. Varbūt būvēt nevis lielu kūti, bet vairākas nojumes, tad ganāmpulku var sadalīt, vieglāk organizēt pastaigu laukumu,” domās dalās Artis Reiziņš, bet saimniece Dace piebilst, ka nojumes uzcelt ir lētāk un aitas arī pērnziem lielajā salā labprāt dzīvojušas ārā, un kūtij durvis stāvējušas vaļā. Dzimuši veselīgi jēri.

Ar darbiem Artis galā tiek viens, tomēr atzīst, ka, lai veiksmīgi saimniekotu, nepieciešams palīgs. “Vēl vienu palīgu vajag. Divatā visu padarīt būtu vieglāk. Laukos ir daudz naudas saņemt gribētāju, ne strādātāju – nekvalificētais dārgais darbaspēks,” viņš saka. Rudenī arī jaunākā atvase sāks iet bērnudārzā, tad Dacei atliks laiks palīdzēt.

“Pagaidām Latvijā aitas vilnu nevienam nevajag. Krājas kaudzē.

Ja kāds zina, kā prātīgi izmantot, lai brauc šurp. Tie, kuri uzpērk, maksā santīmus, nav vērts atdot, tad labāk lai krājas. Vest kaut kur arī neatmaksājas, vilna viegla, aizņem daudz vietas,” ne pesimistiski reālo situāciju raksturo Artis Reiziņš.

Toties aitas gaļai ir labs noiets. Spēj tik ražot. Rīga apēd visu. Produkta popularizēšanā daudz darījusi kooperatīvā sabiedrība “Latvijas jēri”, kas nodarbojas ar gaļas realizāciju. Rīgā veikalos var nopirkt vietējo jēra gaļu, žāvējumus, desas. “Būtu jau labi, ja arī Cēsīs būtu nopērkama kvalitatīva jēra, nevis vecas aitas gaļa, kā tas pārsvarā ir. Piedāvāju fasētu, Rukā kautu jēru gaļu. Tā ir padārga, bet lētāka nesanāk,” stāsta saimnieks un piebilst, ka ne viens vien netiek vaļā no iesīkstējušā stereotipa, ka, ēdot jēra gaļu, mute paliek taukaina. Viņš vēlreiz uzsver – jēra un vecas aitas gaļa nav viens un tas pats. Protams, aitas gaļu jāmāk pagatavot. Rīgā daudzos restorānos tā jau ir ikdienas ēdienkartē. Arī “Braslas krogā” Straupē. Kā atzīst Reiziņi, tur pavāri vāra brīnišķīgu jēra zupu.

Artis rāda ģērētas aitādas. Viena mīksta, gluda, otra tāda nelīdzena. “Nav vairs Latvijā ģērētāju. To gludo ģērēja, kā viņš pats saka, pēdējais īstais ģērētājs.

Aitādas pērk interjeram. Kažociņus vairs nešuj, iznāk dārgi,” stāsta Artis un piebilst, ka arī aitādu sakrājusies kaudze un tuvākajā laikā vairs ģērēšanai nedos. Viņš pārliecināts, ka gan jau arī ādas nāks modē.

“Tagad, braukājot pa Latviju, šur tur jau var aitas redzēt, pirms dažiem gadiem nebija gandrīz nemaz,” tā aitkopības attīstību raksturo saimnieks. Viņam piekrīt arī aitu pārraugs, eksperts Dzidra Alberga, kura gādā, lai ne tikai “Dimdās” bet vēl desmit saimniecībās Vidzemē būtu Latvijas tumšgalves šķirnes ganāmpulks. Latvijā ir pieci šādi speciālisti. Pirms dažiem gadiem

bijušas vien trīs, četras šķirnes saimniecības, tagad ir 23.

Ir atlasītas 500 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, kuras atbilst šķirnes kritērijiem. Valsts ciltslietu inspekcija pārbauda, vai dzīvnieki pareizi izvēlēti. Līdz šim par vienu šķirnes aitu varēja saņemt Eiropas naudu – 70 eiro.

“Nākamgad lauksaimniecībā, arī aitkopībā, mainīsies subsīdiju noteikumi. Kādi būs, grūti pateikt. Ir ieteikums, ka jāmaksā par padarīto darbu, nevis par katru dzīvnieku. Visu naudu saņems asociācija, kura maksās pārraugam, ekspertam, cirpējam, veterinārārstam. Īpašnieks naudu nesaņems, bet speciālista pakalpojumu, lai izkoptu ganāmpulku.

Tiek domāts par to, ka cirpējiem arī jābūt sertificētiem.

Pēdējos gados ar subsīdiju atbalstu aitkopība attīstījusies. Par subsīdijām varēja iegādāties gan datortehniku, gan cērpamo aprīkojumu, nagu griežamos, elektriskos ganus,” par nozares attīstību stāsta Dzidra Alberga. Viņa vairākas reizē gadā apmeklē saimniecību, brāķē šķirnei neatbilstošos dzīvniekus, seko šķirnes ganāmpulka izkopšanai. Kopā ar saimnieku speciāliste lemj, kad lecināt aitas, lai nodrošinātu vienmērīgu gaļas ražošanu. “Aitas pirms lecināšanas sver, tāpat piedzimušos jērus, tad simts dienas vecus jērus, lai noteiktu aitu mātes pienīgumu, tiek vērtēts sviedru daudzums vilnā, jēru skaits, aitas eksterjers – šķirnes kritēriji ir stingri. Lai būtu šķirnes ganāmpulks, tie jāievēro,” uzsver eksperte un piebilst, ka aitas var turēt, kur krūmi, pauguri. Tās

labi izēd arī latvāņus, neļauj tiem augt un ražot sēklas.

Ekspertei pajautāju, vai tiesa, ka aita ir dumja. Viņa par jautājumu nesamulsa, tāds esot stereotips. “Aita ir bara dzīvnieks, ja barvedis satracināts un nav pieradis pie cilvēka, tāds būs viss bars. Ja viens aiziet, ies visi. Ir ganāmpulki, kur saimnieks droši

pieiet pie katra dzīvnieka,” paskaidroja Dzidra Alberga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
6

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
24

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
29

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
29

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
65

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
9
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
7
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
6
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
8
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi