Ceturtdiena, 17. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Ne tikai vilnai un gaļai

Druva
23:00
26.06.2007
9

Stalbes pagasta “Dimdās” SIA “Vilarija” nodarbojas ar aitkopību.

Pērn “Dimdu” saimnieki iepirka 60 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Patlaban saimniecībā ir vairāk par 230 dzīvniekiem.

“Pirms trim gadiem iegādājāmies īpašumu un domājām, ar ko nodarboties. Ar govīm ir liels darbs, toties aitas neprasa tik lielu uzmanību un labāk noēd pļavas, nav tik prasīgas,” izvēli pamato Artis un Dace Reiziņi.

Ja sākumā aitas iegādātas, lai nogana pļavas, drīz vien saimnieki pārliecinājās, ka var šo nozari savā saimniecībā attīstīt. Artis stāsta, ka ir aprēķināts – ganāmpulkā jābūt vairāk nekā 400 aitu mātēm, tad izdevumi un ieņēmumi ir pa nullēm. Viņš ir pārliecināts, ka pāris gados arī viņa ganāmpulks būs vismaz tik liels un hobijs būs kļuvis par peļņu nesošu nodarbošanos.

“Vilariju” apsaimniekošanā ir 60 hektāri zemes. Šogad tiek apkopti 20, pērn 15. Apkopti – tas nozīmē ganībās un pļavās iesēts zālājs.

No vecajām “Dimdām” palikusi tikai kūts, kuru arī izmanto. Saimnieki iecerējuši celt jaunu, pagastā publiskā apspriešana jau notikusi, vieta zināma. “Protams, pirmā doma – vajag kūti. Bet reāli tā vajadzīga mēnešus divus gadā. Uzcelta nojume, redzēsim, kā aitām patīk. Varbūt būvēt nevis lielu kūti, bet vairākas nojumes, tad ganāmpulku var sadalīt, vieglāk organizēt pastaigu laukumu,” domās dalās Artis Reiziņš, bet saimniece Dace piebilst, ka nojumes uzcelt ir lētāk un aitas arī pērnziem lielajā salā labprāt dzīvojušas ārā, un kūtij durvis stāvējušas vaļā. Dzimuši veselīgi jēri.

Ar darbiem Artis galā tiek viens, tomēr atzīst, ka, lai veiksmīgi saimniekotu, nepieciešams palīgs. “Vēl vienu palīgu vajag. Divatā visu padarīt būtu vieglāk. Laukos ir daudz naudas saņemt gribētāju, ne strādātāju – nekvalificētais dārgais darbaspēks,” viņš saka. Rudenī arī jaunākā atvase sāks iet bērnudārzā, tad Dacei atliks laiks palīdzēt.

“Pagaidām Latvijā aitas vilnu nevienam nevajag. Krājas kaudzē.

Ja kāds zina, kā prātīgi izmantot, lai brauc šurp. Tie, kuri uzpērk, maksā santīmus, nav vērts atdot, tad labāk lai krājas. Vest kaut kur arī neatmaksājas, vilna viegla, aizņem daudz vietas,” ne pesimistiski reālo situāciju raksturo Artis Reiziņš.

Toties aitas gaļai ir labs noiets. Spēj tik ražot. Rīga apēd visu. Produkta popularizēšanā daudz darījusi kooperatīvā sabiedrība “Latvijas jēri”, kas nodarbojas ar gaļas realizāciju. Rīgā veikalos var nopirkt vietējo jēra gaļu, žāvējumus, desas. “Būtu jau labi, ja arī Cēsīs būtu nopērkama kvalitatīva jēra, nevis vecas aitas gaļa, kā tas pārsvarā ir. Piedāvāju fasētu, Rukā kautu jēru gaļu. Tā ir padārga, bet lētāka nesanāk,” stāsta saimnieks un piebilst, ka ne viens vien netiek vaļā no iesīkstējušā stereotipa, ka, ēdot jēra gaļu, mute paliek taukaina. Viņš vēlreiz uzsver – jēra un vecas aitas gaļa nav viens un tas pats. Protams, aitas gaļu jāmāk pagatavot. Rīgā daudzos restorānos tā jau ir ikdienas ēdienkartē. Arī “Braslas krogā” Straupē. Kā atzīst Reiziņi, tur pavāri vāra brīnišķīgu jēra zupu.

Artis rāda ģērētas aitādas. Viena mīksta, gluda, otra tāda nelīdzena. “Nav vairs Latvijā ģērētāju. To gludo ģērēja, kā viņš pats saka, pēdējais īstais ģērētājs.

Aitādas pērk interjeram. Kažociņus vairs nešuj, iznāk dārgi,” stāsta Artis un piebilst, ka arī aitādu sakrājusies kaudze un tuvākajā laikā vairs ģērēšanai nedos. Viņš pārliecināts, ka gan jau arī ādas nāks modē.

“Tagad, braukājot pa Latviju, šur tur jau var aitas redzēt, pirms dažiem gadiem nebija gandrīz nemaz,” tā aitkopības attīstību raksturo saimnieks. Viņam piekrīt arī aitu pārraugs, eksperts Dzidra Alberga, kura gādā, lai ne tikai “Dimdās” bet vēl desmit saimniecībās Vidzemē būtu Latvijas tumšgalves šķirnes ganāmpulks. Latvijā ir pieci šādi speciālisti. Pirms dažiem gadiem

bijušas vien trīs, četras šķirnes saimniecības, tagad ir 23.

Ir atlasītas 500 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, kuras atbilst šķirnes kritērijiem. Valsts ciltslietu inspekcija pārbauda, vai dzīvnieki pareizi izvēlēti. Līdz šim par vienu šķirnes aitu varēja saņemt Eiropas naudu – 70 eiro.

“Nākamgad lauksaimniecībā, arī aitkopībā, mainīsies subsīdiju noteikumi. Kādi būs, grūti pateikt. Ir ieteikums, ka jāmaksā par padarīto darbu, nevis par katru dzīvnieku. Visu naudu saņems asociācija, kura maksās pārraugam, ekspertam, cirpējam, veterinārārstam. Īpašnieks naudu nesaņems, bet speciālista pakalpojumu, lai izkoptu ganāmpulku.

Tiek domāts par to, ka cirpējiem arī jābūt sertificētiem.

Pēdējos gados ar subsīdiju atbalstu aitkopība attīstījusies. Par subsīdijām varēja iegādāties gan datortehniku, gan cērpamo aprīkojumu, nagu griežamos, elektriskos ganus,” par nozares attīstību stāsta Dzidra Alberga. Viņa vairākas reizē gadā apmeklē saimniecību, brāķē šķirnei neatbilstošos dzīvniekus, seko šķirnes ganāmpulka izkopšanai. Kopā ar saimnieku speciāliste lemj, kad lecināt aitas, lai nodrošinātu vienmērīgu gaļas ražošanu. “Aitas pirms lecināšanas sver, tāpat piedzimušos jērus, tad simts dienas vecus jērus, lai noteiktu aitu mātes pienīgumu, tiek vērtēts sviedru daudzums vilnā, jēru skaits, aitas eksterjers – šķirnes kritēriji ir stingri. Lai būtu šķirnes ganāmpulks, tie jāievēro,” uzsver eksperte un piebilst, ka aitas var turēt, kur krūmi, pauguri. Tās

labi izēd arī latvāņus, neļauj tiem augt un ražot sēklas.

Ekspertei pajautāju, vai tiesa, ka aita ir dumja. Viņa par jautājumu nesamulsa, tāds esot stereotips. “Aita ir bara dzīvnieks, ja barvedis satracināts un nav pieradis pie cilvēka, tāds būs viss bars. Ja viens aiziet, ies visi. Ir ganāmpulki, kur saimnieks droši

pieiet pie katra dzīvnieka,” paskaidroja Dzidra Alberga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zemessardzes bataljonam jauns komandieris

00:00
17.07.2025
22

Lai piedalītos Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandiera maiņas svinīgajā ceremonijā, militārajā bāzē “Pipariņi” pulcējās bataljona vienību personāls, pašvaldību pārstāvji, sadarbības partneri un aicinātie viesi. Klāt bija Zemessardzes jaunais komandieris pulkvedis Aivars Krjukovs.      Par bataljona komandieri tika iecelts pulkvežleitnants Rai­vo Zemītis, amatā nomainot pulk­vežleitnantu Egilu Dēvitu, kurš bataljonu vadīja kopš 2022. gada. Viņš būs nākamais […]

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu par slepkavību ar dedzināšanu Cēsu novadā

13:45
16.07.2025
26

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknī pabeigta izmeklēšana kriminālprocesā par sevišķi smagu noziegumu, kas notika 2025. gada 28. martā Līgatnes pagastā, Cēsu novadā, kur ugunsgrēkā bojā gāja divi cilvēki. Aizdomās turētais vīrietis jau atrodas apcietinājumā, un šī gada 29. maijā kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Ugunsgrēks dzīvojamā mājā izcēlās 28. martā ap pulksten 20.12. […]

SIA “Cēsu Druva” iesaistās mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanas projektā

11:10
16.07.2025
21

Laikraksta “Druva” izdevējs un portāla edruva.lv veidotājs uzņēmums “Cēsu Druva” kopā ar desmit reģionālajiem medijiem piedalās investīciju projekta “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva” īkstenošanā. Galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku […]

Piedzīvoti emocionāli bagāti dziesmu un deju svētki

00:00
16.07.2025
138

Ar krāšņām emocijām, smaidiem, saviļņojuma asarām, gavilēm, līdzi jušanu, arī pārgurumu un daudziem atmiņā paliekošiem notikumiem aizvadīti ilgi gaidītie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Rīgā pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma pulcējās vairāk nekā 30 tūkstoši dalībnieku, un Cēsu novads šajā ziņā bija trešais lielākais. Daudziem novada kolektīviem ir senas šo svētku tradīcijas, […]

Nītaures skolas remonta darbi turpinās

00:00
15.07.2025
199

Plānotais Nītaures skolas pārbūves darbu termiņš ir 2025.gada beigas, tomēr termiņi un darbu veikšanas grafiks ir saspringti. “Pārbūvējam pirmā stāva telpas par bērnudārza telpām, otrajā un trešajā stāvā ir mācību telpas pamatskolas audzēkņiem. Skolas ēkas cokolstāvā darbosies virtuves bloks, telpas amatu mācībai. Pilnībā tiks nomainīta apkures sistēma no malkas apkures, pārejot uz automātisku divu katlu […]

Klimats mainās, laikapstākļi arī. Bet cilvēks?

00:00
14.07.2025
55
1

Par ko cilvēki runā, kad nav, par ko runāt? Protams, par laikapstākļiem, cik laiks karsts, slapjš, draņķīgs vai jauks. Runā vispārīgi, bieži vien kaut kur saklausīto, jo diemžēl patiesībā tas, kas ik dienu notiek tepat ārā, nebūt nav ne tik vienkārši, ne saprotami. Konceptvietā  “Šūna” sarunas “Muļķīgo jautājumu rīts” iniciatore Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā, […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
23
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
34
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
42
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
47
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
26
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi