Valdība precīzāk nosaka bioloģiskās produkcijas ražotāju uzraudzības un kontroles kārtību.
No 20. jūnija spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi nr. 379 ”Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”, un līdz ar to spēku zaudēja MK noteikumi nr. 414.
Rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa norāda, ka noteikumi precīzāk nosaka bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību. D. Kalniņa vērtē, ka lielas izmaiņas noteikumi nerada, tomēr tiem ir precizējoša būtība: „Būtiskas pārmaiņas zemnieku saimniecību vērtēšanā nav gaidāmas, bet pārbaudes, protams, tiks veiktas ļoti rūpīgi.”
Iepriekšējie noteikumi noteica bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju uzraudzību, taču jaunajos noteikumos iekļauti ir arī bioloģisko produktu importētāji: „Līdz šim par šiem uzņēmumiem sertifikācijas kārtībā netika runāts. Noteikumos lielāks uzsvars ir arī par konvencionālās lauksaimniecības sastāvdaļu izmantošanu bioloģiskajā saimniekošanā.”
Noteikumi arī precizē kārtību, kā tiek izsniegtas atļaujas izmantot sēklas, sēklu maisījumus, sēklas kartupeļus un citu veģetatīvo pavairošanas materiālu, kas nav iegūti ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informē, ka turpmāk par segto platību dārzeņiem iesniegums sēklu iegādes atļaujām jāiesniedz līdz 30. janvārim, par atklātā lauka dārzeņiem, vasarāju labību, kartupeļiem, bietēm, zirņiem, vasaras vīķiem, lauka pupām, lupīnu (izņemot daudzgadīgo), liniem, vasaras rapsi un pārējiem eļļas augiem un šķiedraugiem līdz 15. aprīlim. Savukārt līdz 30. jūlijam jāiesniedz iesniegums par ziemas rapsi, lopbarības stiebrzālēm, tauriņziežiem un citām lopbarības augu sugām, līdz 15. septembrim par ziemāju labību, savukārt līdz 15. aprīlim par dārzeņiem un citiem lakstaugiem. Līdz 30. jūlijam jāiesniedz iesniegumi par zemenēm, bet līdz 15. septembrim par augļu kokiem un krūmogulājiem.
VAAD norāda, ka iesniegumus par atļauju saņemšanu izmantot veģetatīvo pavairošanas materiālu sāks izvērtēt ar 2008. gada 1. janvāri. Taču vispārējās atļaujas ziemas rapsim un ripsim, lopbarības stiebrzālēm, tauriņziežiem un ziemāju labībai šogad nav paredzētas. Savukārt pašaudzētu sēklas, sēklas kartupeļu vai citu veģetatīvo pavairošanas materiālu drīkst izmantot bez VAAD atļaujas.
Sertifikācijas un testēšanas centra bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas vecākā eksperte Ilze Šmite vērtē, ka jaunie noteikumi vairāk attiecas uz sistēmu, bet lauksaimniekus ietekmēs maz, tomēr: ”Ir jāpievērš uzmanība bioloģiskās sēklas iegādei, Latvijā ražotā sertificētā bioloģiskā sēkla gan pieejama maz. Jāatceras, ka ir jāiekļaujas konkrētajos atļauju saņemšanas termiņos.” I.Šmite norāda, ka jācer – atļaujas VAAD izsniegs laikus, pirms daļa lauksaimnieku jau būs apsējusies. Noteikumi pieļauj izmantot savā saimniecībā audzētu sēklas materiālu.
Kā svarīgu nosacījumu I.Šmite atzīst – ja ganāmpulkā ir līdz 20 liellopiem, neieskaitot teļus līdz sešu mēnešu vecumam, tad sertifikācijas institūcija var izdot atļauju lopus kūtī turēt piesietus. Taču tām saimniecībām, kurām ir vairāk par 20 liellopiem, no 2010. gada tie būs jātur nepiesieti. ”Tomēr ar 2009. gada 1.janvāri spēkā stāsies jauna regula, kas noteiks bioloģisko saimniekošanu Eiropas Savienībā, un nevar paredzēt, kā situācija vēl mainīsies.”
Noteikumi rada izmaiņas arī produkcijas marķējumā. I.Šmite vērš uzmanību: ”Ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem, kas ražo bioloģisko produkciju, līdz šim uz marķējuma bija jānorāda “Bioloģiskā lauksaimniecība” vai “Pārejas periods uz šādu lauksaimniecību”, kā arī kontroli veicošās sertifikācijas institūcijas nosaukums. Tagad būs jāraksta sertifikācijas institūcijas kods, tomēr šobrīd vēl var marķēt gan tā, gan tā, bet marķējumus, rakstot kodu, noteikti jāveic ar nākamā gada janvāri.
Komentāri