Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits

Ne deju izdejo, bet izdzīvo

Druva
23:00
27.04.2007
10

Rajona deju kolektīvu skate bija kā krāšņs koncerts. 19 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kopas priecēja ar gaidāmo Deju svētku repertuāru. To, kā kolektīvi apguvuši dejas, cik precīzs to solis, vērtēja žūrijas komisija – priekšsēdētājs Jānis Ērglis, locekļi – VAS “Tautas mākslas centrs” speciālistes horeogrāfijas jautājumos Gunta Skuja un Maruta Alpa, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte, horeogrāfs Jānis Purviņš.

“Deju svētku dejas ir tādas īpatnējas. Sākumā dejotāji nepieņēma, nu jau, kad tās iedejotas, attieksme nedaudz mainījusies. Nevar teikt, ka dejas ir grūtas, bet tajās… nav sirds iekšā,” domās dalās deju kolektīvu “Jumis” un “Juveris” vadītājs Uldis Blīgzna. Viņš arī piebilst, ka svētkiem sagatavotās dejas diemžēl kolektīvu repertuārā nepaliks. “Bet vecākās paaudzes kolektīviem “Rotā, saulīt, rotādama” ir ļoti jauka, visiem patīk,” atzīst Uldis Blīgzna.

Skate vēlreiz pierādīja, ka rajonā deju kolektīvu skaits mazumā neiet. Protams, žēl, ka vairākas sezonas dejotāju nav Zosēnos, Taurenē, Inešos, vēl nesen labi kolektīvi bija Veselavā, Mārsnēnos, Stalbē. Objektīvs pārtraukums aktīvai darbībai ir Skujenes jauniešu kolektīvam. Toties īpašs prieks par jaunajiem – pirmo sezonu strādā jauniešu kolektīvs Straupē.

“Jaunieši paši gribēja, sanāca kopā un dejo. Viņiem ir liela vēlēšanās un azarts,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Straupieši patiesi var būt lepni, pagastā tagad ir jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi.

Pirmoreiz sevi parādīja jaunais senioru kolektīvs no Vecpiebalgas “Mudurainis”. “Jau agrāk bija vēlēšanās, lai pagastā būtu šāds kolektīvs. Decembra sākumā notika pirmais mēģinājums, bet pirmā lielā uzstāšanās nedēļu pirms skates pagastā,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna. Var vien piebilst, ka “Mudurainī” dejo arī pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis, kurš “Druvai” atzina, ka pirms skates ļoti uztraucies, jo deju kolektīvā nav dejojis 36 gadus, kopš studiju laikiem.

Šosezon dažiem kolektīviem mainījušies vadītāji. Var vien priecāties, ka sniegums kļuvis precīzāks, niansētāks, izjustāks.

Pēc skates žūrijas komisijas locekle Ingrīda Saulīte atzina, ka neviens kolektīvs nav dejojis tā, kā dažviet citur – četri pāri zina, ko dara, četri ne. “Dejotāji zina dejas. Dejošana viņiem sagādā prieku. Daudzi kolektīvi ne tikai izpildīja dejas zīmējumu, bet rādīja skatuvisku priekšnesumu,” vērtēja Ingrīda Saulīte. Savukārt Maruta Alpa uzsvēra, ka Cēsu rajona skatē redzējusi to, pēc kā jātiecas – katram kolektīvam sava dejas mākslinieciskā izpausme. “Žūrija un skatītāji varēja baudīt koncertu,” sacīja Maruta Alpa un piebilda, ka pēc lielā ieguldītā darba, svētkos prieks būs lielāks. Jānis Purviņš izteica gandarījumu, ka mūsu rajona dejotāji dzīvo uz skatuves. “To var izdarīt tad, ja labi pārvalda deju. Tādu “Jelgavas franksēzi”, kādu skatē parādīja “Zeperi”, līdz šim nebiju redzējis,” slavējot dejotājus, sacīja Jānis Purviņš. Savukārt Gunta Skuja īpaši uzteica Līgatnes “Zeperus” par vizuālo kopskatu, deju rakstura atklāsmi un izturētību, Priekuļu tehnikuma “Virpuli” – par smalko priekšnesumu. Pieredzējusī deju kolektīvu vadītāja labus vārdus veltīja arī “Jaunpiebalgas “Piebaldzēniem”, Priekuļu “Jumim”, Cēsu arodskolas “Brukstalienai”, bet Vecpiebalgas “Muduraini” viņa salīdzināja ar jaunu atvērtu grāmatu.

Bet žūrijas priekšsēdētājs Jānis Ērglis visiem dejotājiem novēlēja dejās parādīt tādas attiecības, kādas uz skatuves prot izdzīvot seniori, un tādu azartu, kāds ir jauniešiem.

Rajona deju skatē žūrija ar pirmās pakāpes atzinību novērtēja Vecpiebalgas senioru deju kolektīvu “Mudurainis” (vadītāja Antra Grīnberga), Cēsu senioru deju kolektīvu “Dzirnas” (Ruta Paulsone), Priekuļu tehnikuma jauniešu deju kolektīvu “Virpulis”, Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Jumis” (Uldis Blīgzna), Cēsu arodskolas jauniešu deju kolektīvu “Brukstaliena”,

vidējās paaudzes deju kolektīvu “Straupe”(Ilona Klince), Jaunpiebalgas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) un Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu “Zeperi” (Iveta Pētersone). Ar otrās pakāpes atzinību žūrija novērtēja Straupes pagasta senioru kolektīva “Munsturis” (Valentīna Ferbera), Dzērbenes pagasta senioru deju kolektīva “Juveris” (Uldis Blīgzna), Vecpiebalgas pagasta jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” (Antra Grīnberga), Jaunpiebalgas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne), Cēsu vidējās paaudzes deju kolektīva “Saulgrieži” (Ruta Paulsone), Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Miķelis” (Māris Brasliņš) un Liepas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Sadancis” (Marita Rieksta- Krivjonoka) skatē izdejotās dejas. Trešās pakāpes atzinības rajona deju kolektīvu skatē nopelnīja Straupes pagasta jauniešu deju kolektīvs “Idumeja” (Ginta Berķe), Amatas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amata” (Lilita Ventere), savukārt Vaives pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vaive” (Dzintra Ceple) – pateicību.

Pēc rezultātu uzzināšanas Jaunpiebalgas “Piebaldzēnu” vadītāja Lāsma Skutāne “Druvai” atzina, ka vienmēr jau gan vadītājam, gan dejotājiem gribas izdarīt visu pēc iespējas labāk. “Skatē sitas ārā tas, ko ikdienā varbūt nepamana,” sacīja Lāsma Skutāne.

Rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks ar skatē iegūtajiem vērtējumiem bija apmierināts. “Ir daudz strādāts un vēl jāstrādā,” viņš uzsvēra. Savukārt valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa, kura sadarbībā ar rajona padomi rīkoja šo skati, nebija apmierināta ar žūrijas vērtēšanas sistēmu. “Žūrija deju kolektīvu sniegumu vērtēja pakāpēs, neinformējot par to, kaut nolikums paredz 50 punktu sistēmu, tāpat kā koriem. Atkarībā no iegūto punktu skaita koriem tika piešķirtas pakāpes. Žūrija neatklāja, cik punktu kurš kolektīvs saņēmis. Bet tas ir svarīgi gan vadītājiem, gan dejotājiem,” stāsta Ilze Kalniņa. Skates nolikumā teikts, ka deju kolektīvi tiek vērtēti pēc 50 punktu skalas, vērtējumu izsakot pakāpēs: I pakāpe ( 40 – 50 punkti), II pakāpe (30 – 39,9 punkti), III pakāpe (20 – 29,9 punkti). Desmit punkti blīvā deju kolektīvu konkurencē ir daudz, ja mūsu rajonā cīņa notiek par desmitdaļām.

Objektīvu iemeslu dēļ skatē Cēsīs nepiedalījās Dzērbenes deju kolektīvs “Augusts”, “Raitais solis” un pilsētas ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs. Viņi šosezon apgūto žūrijai parādīs Tukumā un Mālpilī.

“Deja kā mākslas žanrs ir gaisīga, tās mūžs īss, bet paliek emocijas, kuras tik ātri negaist,” lai šie horeogrāfa un žūrijas komisijas locekļa Jāņa Purviņa vārdi atkal kopā aicina dejotājus mēģinājumos un koncertos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
7

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
53

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
139

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
45

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
105
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Pašvaldību vēlēšanas 2025. Cēsu novads

00:00
10.06.2025
115

Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb    15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad    par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
3
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
10
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi