Februārī Cēsīs izsludināts kultūras projektu konkurss. Pilsētas dome, mainot principu, kā radošu ideju īstenošanai kultūras jomā turpmāk tiks sadalīti pašvaldības līdzekļi, iecerējusi atbalsta sistēmu padarīt atklātāku.
Daļai cēsnieku, kuri ir aktīvi kultūras dzīves rosinātāji, pilsētas domes iecere pēc 2008. gada budžeta apstiprināšanas izsludināt konkursu jau bija zināma, bet lielai daļai tomēr tas ir jaunums.
Konkursu administrēt uzticēts Cēsu kultūras centram. “Daudzās pilsētās kultūras projektus pašvaldības jau atbalsta konkursa kārtībā. Cēsīs tas notiks pirmo reizi,” pastāstīja Ilona Asare, kultūras centra direktores vietniece. “Konkursu atbalstījām, jo vēlējāmies, lai finanšu sadalījums nenotiktu centralizēti, bet pats galvenais – rastos veids, kā rosināt radošu ideju un iniciatīvu jaunu izpausmi. Izsludinot konkursu, ir pavēstīti skaidri nosacījumi, kādā veidā var pretendēt uz finansiālu atbalstu no Cēsu domes līdzekļiem. Anketa atrodama Cēsu mājas lapas sadaļā “Kultūra”. Cerams, ka konkursā pieteikumus iesniegs ne vien pašvaldību iestāžu darbinieki, mākslinieciskie kolektīvi, bet arī
nevalstisko organizāciju pārstāvji un individuāli radoši cilvēki.”
2008. gadā iecerēti divi konkursi – februārī un augustā. No pašvaldības budžeta projektu atbalstam katrā konkursā paredzēti desmit tūkstoši latu. “Mēs ceram uz lielu atsaucību, daudz interesentiem. Ja pieprasījums būs liels, rezultāti labi, rosināsim nākamajos gados pašvaldības atbalstu palielināt,” vērtēja I. Asare. “Konkursa pretendenti varēs saņemt atbalstu līdz 50 procentiem no projekta budžeta, summā no 50 līdz 1000 latiem. Skaidrojumus, kā rakstīt pieteikumus, kultūras centrā varēs saņemt 12. februārī informatīvā seminārā.
“Politiskā līmenī – domes vadība un deputāti ir izteikuši atbalstu kultūras centrā izstrādātajam nolikumam,” pastāstīja direktore Ija Groza, piebilstot, ka konkursa gada budžets – 20 tūkstoši latu – ne visai lielai pilsētai ir atzīstama summa. “Gadu no gada pilsētā kultūras dzīves aktivitātes mēdz atkārtoties. Iespējams, pienācis laiks veicināt jaunus meklējumus un, manuprāt, konkurss to rosinās. Arī līdz šim Kultūras centrs ir popularizējis, ka esam atvērti radošai sadarbībai, bet tagad tam ir jauns akcents – finansiālais.”
Projektus izvērtēs pilsētas domes apstiprināta konkursa komisija, kuru veido kultūras centra, „Vidzemes vēstures un tūrisma centra” nodaļas, Cēsu vēstures un mākslas muzeja, Cēsu domes attīstības nodaļas, nevalstiskas organizācijas un kultūrizglītības iestādes pārstāvis.
Projektu iesniedzēji var nebūt saistīti ar Cēsīm, bet projektam gan jābūt vistiešākajā saistībā ar pilsētu. Ārvalstu braucienus, politiskus vai reliģiskus sarīkojumus, arī tos, kas nes peļņu, nav paredzēts atbalstīt. Taču konkursā var gūt atbalstu mūzikas disku izdošanā.
“Tā kā pieteikumi būs jāsagatavo noteiktā formā – anketā sniedzot arī skaidrojumu par mērķiem un uzdevumiem, rezultātiem un publicitāti, tas varētu uzlabot kultūras dzīves organizētāju darba kvalitāti. Konkursa prasības varētu attīstīt projektu vadīšanas prasmi,” uzskata I.Asare. “Būs vieglāk piedalīties citos konkursos, arī Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā, ko gatavojas izsludināt Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā. Viens un tas pats projekts, ja nav izteikti lokāls, var pretendēt uz finansējumu vairākos konkursos. Ne vienmēr radoši cilvēki iespējas prot izmantot.”
Kā katru gadu, ikvienam pašvaldības finansētam mākslinieciskās pašdarbības kolektīvam ir iedalīta noteikta summa darbības atbalstam, kuru var izmantot tērpu iegādei, arī koncertēšanai ārzemēs. “Atsevišķu finansējuma daļu pilsētas dome ieplānojusi kolektīvu atbalstam, gatavošanās norisēm un līdzdalībai Dziesmu un deju svētkos,” uzsvēra Ija Groza. Izdevumi gaidāmi visai lieli, jo uz piedalīšanos svētkos Cēsīs pretendē 22 kolektīvi, arī skolēnu kori un deju kolektīvi.
Komentāri