Pagājušajā sestdienā piedāvājām pirmo daļu sarunai ar rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 3. nodaļas jaunāko inspektori Inesi Štrausu un kārtības policijas priekšnieku Jāni Gobu. Policisti atklāja, ka bieži vien ceļu satiksmes negadījumu cēlonis bijusi pārgalvība. Šoreiz runā par to, ka darbā nākas saskarties gan ar neizprotamām, gan dzīvībai bīstamām un psiholoģiski sarežģītām situācijām. Daždien darbs kā trilleru sižeti
Katru nedēļas nogali iecirkņa telefoni zvana nepārtraukti, iedzīvotāji sūdzas par pārkāpumiem, tai skaitā par ārdīšanos ar mašīnām. Zināms, ka bijuši pat vairāki neoficiāli dragreisi, par laimi, nav cietušo.
Pavisam nesen vairāki gadījumi izraisījuši neizpratni par cilvēku rīcību. Vienā no jūlija nedēļas nogalēm Cēsīs, Viestura ielā, notika ceļu satiksmes negadījums, kurā automašīna BMW sadūrās ar otru automašīnu. BMW brauca lielā ātrumā, par ko liecina pēc sadursmes atrastās lauskas pat 30 metru rādiusā. Autovadītājs no notikuma vietas aizbraucis, bet pašlaik aizdomās turētie jau ir aizturēti un sniedz liecības. Mašīnas īpašnieks noliedz, ka būtu braucis ar konkrēto auto, un norāda, ka to pārdevis, lai gan avārijas dienā mašīna redzēta pilsētā, un ar to redzēts braucam viens no īpašnieka draugiem. I.Štrausa stāsta: “Mašīnā atrada arī pudeli ar folijas piltuvi, kas liecina par to, ka varētu būt lietotas narkotikas, ko jaunieši noliedz.” J. Goba norāda, ka ir uzsākts kriminālprocess, tomēr šī nav pirmā reize, kad rodas problēmas ar konkrēto transporta līdzekli un šiem
jauniešiem: “Pirms gada ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja viņu draugs. Vienu laiku bija miers, bet tad atkal atsākās problēmas.”
Nereti nākas sastapties ar bezjēdzīgu rīcību. „Ir cilvēki, kuri ir tendēti uz pārkāpumiem, kuriem noteikti vajag vakarā aizbraukt uz pilsētu un kaut ko izdarīt. Ir jaunieši, kuri centušies nolauzt luksoforu, kā arī, braucot pa Cēsu ielām, ar peintbola bumbiņām šāvuši uz cilvēkiem. Daudzi jau ir izcietuši administratīvo sodu, ir bijušas noņemtas auto vadītāja tiesības. Šādas grupas jau ir ne tikai Cēsīs, bet arī Līgatnē, Liepā, Raunā – būtībā visos pagastos. Kad atskan zvans iecirknī un cilvēki sūdzas, inspektori bieži vien jau zina, par ko ir runa,” stāsta J.Goba.
Lai gan cīņa ar pārkāpējiem ir grūta, tomēr tā notiek. Inspektori apmainās ar informāciju. Tādēļ pārkāpējus var noķert arī tad, ja iepriekšējai ekipāžai tas nav izdevies. Tomēr pārkāpēji ir viltīgi. I. Štrausa atceras nesenu notikumu: “Ieraudzīju autovadītāju, par kuru skaidri zināju, ka viņam tiesības ir atņemtas, bet mašīnu noķert nebija iespējams, tā brauca pa pretējo ielas pusi. Kamēr apbraucu apkārt un apturēju mašīnu, šoferis bija apmainījies vietām ar pasažieri. Ir bijuši pat gadījumi, kad apmainīšanās notikusi, transporta līdzeklim braucot.”
Bieži vien pārkāpējus ir grūti izmācīt, viņi vienas un tās pašas kļūdas atkārto vairākkārt. J.Goba: „Nesen kāda automašīna iebrauca greiderā. Vadītājs brauca bez tiesībām. Pirms mēneša viņu šā iemesla dēļ aizturēja, taču atkal jau bija sēdies pie stūres, turklāt vēl alkohola reibumā. Tagad būs nākamais sods un arī krimināllieta.” I.Štrausa norāda: „Ja viņš vēlreiz brauks alkohola reibumā un bez tiesībām, iespējams, viņam tiks piespriesta brīvības atņemšana.”
Bēg un maksā sodus
J.Goba un I.Štrausa atceras nesen notikušu pakaļdzīšanos apmēram 30 gadus vecam autovadītājam, kurš nav paklausījis policijas norādījumiem: „Viņš neapstājās un bēga uz Liepas pusi. Pie Mārsnēniem vadītājs nenoturējās uz zemes ceļa un nobrauca no braucamās daļas. Viņam nekas nenotika, tomēr pakaļdzīšanās notika cauri pilsētai, neapstājoties pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, apdraudot satiksmi un gājējus. Vadītājam neviena dokumenta nebija, viņš bija alkohola reibumā. Vedot uz policijas iecirkni, viņš policijas mašīnā sevi vēl savainoja, sitot galvu pa restēm. Pirms tam pretojoties, šoferis vienam policistam iespēra pa vēderu. Aizturēto aizveda uz slimnīcu, kur viņš paņēma vienu no ārsta instrumentiem un pārgrieza sev vēnas. Vēl draudēja izdurt sev acis, ja kāds tuvosies. Policisti pielietoja spēku, uzlika roku dzelžus un aizveda uz Strenču slimnīcu.”
Policisti norāda, ka 90% gadījumu, pat tad, ja pēc bēgšanas autovadītājs pamet mašīnu, viņš tomēr tiek saukts pie atbildības, jo bēgšanas laikā tiek fiksēts automašīnas numurs.
„Cilvēki bieži vien nezina sodu lielumu un tādēļ bēg. Ir bijis gadījums, ka cilvēks bēg tāpēc, ka auto nav rādīts skatē, lai gan tolaik sods par to bija 20 lati. Par bēgšanu no policijas viņš saņēma krietni lielāku sodu – apmēram 400 latus.
Par bēgšanu šobrīd ir ļoti bargi sodi – administratīvais arests, tiesību atņemšana un naudas sods,” piebilda I.Štrausa.
J.Goba skaidro, ka bargais sods nepieciešams, lai cilvēki nebēgtu, jo tam nav jēgas – sods ir tikpat liels, kā par braukšanu alkohola reibumā.
Psiholoģiski smagais darbs
„ Policistiem cilvēkus nākas arī sodīt, tādēļ nekad policists nebūs pozitīvais tēls,” salīdzina J. Goba. Arī I. Štrausa atzīst, ka bieži nākas saskarties ar negatīvu un pat agresīvu attieksmi, turklāt: „jo jaunāks inspektors, jo vairāk viņu atļaujas pazemot. Pārkāpēji bieži vien draud – Tu te vairs nestrādāsi, ir pat izteikti draudi izrēķināties ar ģimeni. Fiziski šis darbs nav tik grūts kā psiholoģiski” .
Pārkāpēji ne vienmēr atzīst savu vainu, atrunājas. „Bieži nācies saskarties ar iedzērušo šoferu atrunām, ka braukuši bērnam pēc maizes vai pamperiem. Citi godīgi atzīstas, ka tā sanācis – iedzēris, bet bijis nepieciešams braukt,” stāsta I.Štrausa.
Ir šoferi, kuri cenšas izmantot to, ka apstādinājusi policiste – sieviete: „Kad apstādinu, visi parasti cenšas smaidīt un koķetēt. Man nepatīk, ka šādā veidā mēģina izvairīties no soda.” Arī J. Goba atzīst, ka līdzīgi ir ar autovadītājām. Arī viņas cenšas koķetēt un sarunāt, lai soda vietā būtu brīdinājums.
Visgrūtākais darbā tomēr esot smagās avārijas ar cietušajiem un bojā gājušajiem, īpaši, ja notikuma vietā ir arī mirušo radinieki.
I.Štrausa atzīstas: “Dažreiz rodas nožēla, ka cīnāmies, bet likumdošana ir pārāk maiga pret pārkāpējiem. Grūti, ja gribi, lai viss beidzas, lai cilvēki nebrauc bez tiesībām, nepārsniedz ātrumu, nebrauc alkohola reibumā, bet viss tāpat turpinās.”
Komentāri