Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Muzikālā kvalitāte paaugstinās

Sarmīte Feldmane
00:00
12.02.2018
52
Marsnenu Ansamblis 1

Cēsu koru apriņķa vokālo ansambļu skatē piedalījās seši kolektīvi. Pēc pašu izvēles dziedātās trīs dziesmas vērtēja Mārtiņš Klišāns, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents, Ilga Šķendere, Cēsu izglītības iestāžu koru apriņķa virsdiriģente, un Lauris Goss, Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu nozares eksperts.

“Domāju, skatē būs vairāk ansambļu. Žēl, ka tikai seši, ja apriņķī ir 14 kori, tad skaidrs, ka arī ansambļu ir vairāk. Ansambļu dalībnieki dzied, muzicē, gūst prieku, tas ir svarīgi, un tad ir kvalitāte, ko arī parādīja rezultāti. Katrs ansamblis izvēlējies savu ceļu, arī repertuāru. Ja pašvaldības neuzskata, ka kolektīvam jāpiedalās skatē, tad arī nepiedalās,” pārdomās dalījās L.Goss un piebilda, ka skatē katram kolektīvam divas dziesmas bija jāizpilda a capella, tas nav viegli, bet veicina dziedātāju muzikalitāti un kolektīva izaugsmi. M.Klišāns atzina, ka katram kolektīvam ir svarīgi salīdzināt sevi ar citiem. “Katram an­sam­blim ir savi uzdevumi. Vien­kāršākais, protams, ir skatē nepiedalīties, ja tas netiek prasīts, kāpēc piedalīties,” sacīja apriņķa koru virsdiriģents un ieteica, ka varbūt nākamgad skatei meklēt citu formu, lai ieinteresētu piedalīties arī citus ansambļus.

Savos novados, arī pie kaimiņiem regulāri klausītājus priecē Vecpiebalgas sieviešu vokālais ansamblis “Lūna”, “Kaives Jau­nais ansamblis”, Liepas sieviešu vokālais ansamblis “Uguntiņa”, Priekuļu vīru senioru ansamblis “Neprāc”, Drustu sieviešu ansamblis “Dienvidvējā”, Jaunpiebalgas sieviešu vokālais ansamblis “4PA-SAULES”. Neviens no tiem skatē nepiedalījās.

“Skatēs vienmēr piedalāmies. Pērn nebija, un kaut kā sezonas ritmā pietrūka. To drebeli, satraukumu vajag, koncerts ir kas pavisam cits. Skatē ir īpaša koncentrēšanās, gatavošanās, atbildība. Te redzam, vai esam kaut ko sasnieguši, arī to, kā un ko citi dara, kā attīstās mākslinieciskais līmenis,” “Druvai” atzina Mārsnēnu sieviešu ansambļa vadītājs Juris Krūze un piebilda, ka kolektīvs dzied dziesmas, kas patīk, vadītājs pats arī aranžē, uzraksta kolektīvam kādu dziesmu. Šomēnes Mār­snēnu sieviešu vokālajam ansamblim 20 gadu jubileja un koncerts kopā ar draugiem.

Pārgaujas novada sieviešu vokālā ansambļa vadītāja Elita Tom­sone pastāstīja, ka kolektīvam ir skaidri noteikts, kādos novada pasākumos jāpiedalās un ka noteikti skatē. No šī gada arī ansambļu vadītāju atalgojumu ietekmēs kolektīva sniegums skatē. “ Skate ir vajadzīga izaugsmei,” uzsver vadītāja un aicina uz kolektīva 25 gadu jubilejas koncertu. Daudzus gadus “Pārgaujas lakstīgalas” apvienoja dziedātājas no Stalbes. Tagad tajā dzied arī dāmas no Straupes, Rozulas, Daibes, Cē­sīm. Mēģinājumi arī notiek Strau­pes tautas namā. “Tagad esam Pārgaujas novada ansamblis,” ar lepnumu sacīja Elita Tomsone.

Pārgaujas novada senioru vokālā ansambļa “Laika ritmi” rīkotāja Dagnija Pole uzsvēra: “Skate dod mērķtiecību, motivē. Dziedātā­jiem gatavojoties ir lielāka atbildība.” “Laika ritmi” daudz koncertē, tuvākajā laikā paredzēts braukt pie draugiem uz Līgatni, Valmieru, Priekuļiem. “Gatavoja­mies draudzības koncertam “Skais­ta mana Latvija visos gadalaikos”, kas notiks Auciemmuižā. To veltīsim Latvijas simtgadei. Strādājam daudz, mums ir mērķi,” pārdomās dalījās D.Pole. Ilg­gadējā ansambļa vadītāja Ina Aiz­gale uzsvēra, ka ar “Laika ritmiem” ir viegli strādāt, jo visus jautājumus nokārto Dagnija. “Man patīk jauktais ansamblis, cits skanējums. Dziesmas cenšos aranžēt tieši “Laika ritmiem”, jo zinu, ko kurš var nodziedāt. Uzstāšanos daudzums atkarīgs no tā, ko paši gribam. Prieks strādāt, ja jūti, ka visiem patīk tas, ko dara,” sacīja I.Aizgale.

Skatē Pārgaujas ansambļiem līdzi juta un sveica pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa un kultūras darbiniece Madara Gasiņa. Abi ansambļi skatē uzstājās jaunos tērpos.
Pēc 18 dziesmu noklausīšanās pieredzējusī ansambļu vadītāja un diriģente Ilga Šķendere atzina, ka ar katru gadu ansambļu mākslinieciskais līmenis aug, dzie­dātāji kļūst atraisītāki, repertuārs sarežģītāks un interesantāks. To uzsvēra arī M.Klišāns, uzteicot ansambļu vadītāju meklējumus, oriģinālas atklāsmes tautasdziesmu izpildījumā.
Saskaitot punktus, 2.pakāpes vērtējumu saņēma Mārsnēnu sieviešu vokālais ansamblis (vadītājs J.Krūze), Skujenes sieviešu vokālais ansamblis “Dalvijas” (Ali­se Ketlere – Kaņepone), bet 1.pakāpes vērtējumu – Vaives sieviešu vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” (Ilze Grīnfelde), Līgatnes sieviešu vokālais ansamblis “Mantojums” (Dace Bicāne) un Pārgaujas novada “Pārgaujas lakstīgalas” (E. Tom­sone). Augstāko vērtējumu ar vienādu punktu skaitu – 43 – ieguva pārgaujnieces un līgatnietes. Abi ansambļi arī agrākos gados bijuši koru apriņķī labākie, vairākkārt izvirzīti skatei pusfinālā un finālā. Arī tagad abi kolektīvi ieguva tiesības piedalīties skates nākamajā kārtā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
19

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi