Piektdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Mocarella – žņaugtais siers

Druva
23:00
02.04.2007
32

Šoreiz parunāsim par uzņēmējdarbību, paraugoties krietni aiz rajona un pat valsts robežām. Pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijai un Eiropas komisijas pārstāvniecībai Latvijā, reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija iespēja pabūt Itālijā, Kampānijas reģionā, lai redzētu, kā Eiropas Savienības fondu finansējumu var lietderīgi izmantot ražošanas modernizēšanā un attīstīšanā. Apskatījām trīs ražotnes – mocarellas, olīveļļas un vīna, trīs Itālijai raksturīgas. Iepazīšanos ar šiem uzņēmumiem noorganizēja Latvijas goda konsule Kampānijā Randa Gatasa, kura rūpējas, lai sadarbība starp Latviju un šo reģionu attīstītos, kā arī veicina mūsu valsts pazīstamību Itālijā.

ES nāk talkā

Šoreiz par to, kā top īstā itāļu mocarella. Siera pazinējiem šis nosaukums nav svešs, un laikā, kad veikalos parādās pirmie īstie tomāti, vislabākā uzkoda ir mocarellas siers, tomāti un svaigas bazilika lapiņas.

Itāliski “mocare” nozīmē žņaugt, tāpēc mocarellu dēvē par žņaugto sieru, jo, veidojot siera bumbiņas ar rokām, jāveic it kā žņaugšana, lai atdalītu tās no kopējās masas.

Ražotne, uz kuru dodamies, atrodas tālu no Neapoles, un nākas

krietni palīkumot par šauriem, bet asfaltēties ceļiem, kamēr nokļūstam pie mērķa. Šajā vietā mocarellas sieru ražo jau gadsimtiem, bet pirms aptuveni 20 gadiem trīs brāļi Rubino – Umberto, Vito un Nikolo izveidoja savu nelielu mājas ražotni, lai ražotu sieru pēc labākajām šī reģiona tradīcijām. Īstās mocarellas ražošanai izmanto pienu, ko iegūst no bifeļmātēm, lai gan daudzviet Eiropā, tostarp arī Lietuvā, to ražo no govs piena. Lai iegūtu vairāk piena, brāļi nolēma šos liellopus, kuri līdz tam dzīvoja savvaļā, civilizēt, izveidojot fermas. Kad nelielā ražotne kļuva par šauru, uzņēmēji nolēma meklēt palīdzību Eiropas fondos, lai sāktu ražošanu jau citā līmenī. Te var paskaidrot, ka ES nauda Itālijā tiek piesaistīta uzreiz reģioniem, nevis caur Romu. Reģionos ir cilvēki, kuri strādā ar ES projektiem, sadarbojas ar uzņēmējiem un palīdz piesaistīt finansējumu.

Tapa projekts ražotnes modernizēšanai, no ES tika saņemts finansējums divu miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzbūvēts moderns

komplekss, kurā dienā saražo astoņus tūkstošus kilogramu mocarellas siera. Viens, divi un gatavs!

Uzņēmums dienā pārstrādā pienu, izmantojot gan savā saimniecībā audzēto bifeļmāšu pienu, gan iepērkot no citām saimniecībām. Bifeļmātes slauc divas reizes dienā, no katras iegūstot 10 litrus piena ar augstu tauku saturu – 9 – 10 procenti. Kā stāstīja ražotnē, no šī piena iespējams iegūt krietni vairāk siera, nekā no govs piena. Ja no 100 litriem govs piena sanāk 11 kilogrami mocarellas siera, no tāda paša daudzuma bifeļmāšu piena – pat 25 kilogrami.

Ražošanas process ir samērā vienkāršs, no izslaukšanas brīža

līdz gatavās produkcijas nonākšanai noliktavā paiet tikai četras stundas. Dažos vārdos siera tapšanu var izstāstīt šādi. Piens pēc nonākšanas ražotnē tiek pasterizēts noteiktā temperatūrā, tad tam pievieno nepieciešamo fermentu un enzīmu, lai iegūtu mocarellas masu. Kad tā gatava, masu spiež caur īpašu sietu, sadalot dažāda lieluma bumbiņās. Tas vispirms nonāk ūdens peldē, tad sālsūdenī un ir gatavas fasēšanai. Uzņēmuma darbinieki ar rokām mocarellas bumbiņas fasē traukos, trauciņos vai maisiņos, tad traukus piepilda ar sālsūdeni, un siers gatavs nonākšanai veikalu plauktos.

Tradicionāli mocarellu fasē maisiņos, bet šajā ražotnē kopumā izmanto 35 dažādus iepakojumos. Redzējām, kā ar rokām veido mocarellas bizi, kādu mūsu veikalos gan nav nācies manīt.

Ražošanas cehā bija interesanti uzzināt, ka tur strādā arī divi ukraiņi, viens moldāvs un viens rumānis. Viens no ukraiņiem, kurš šajā ražotnē strādā jau septiņus gadus, pastāstīja, ka šajā reģionā strādājot daudzi viņa tautieši, lai arī esot tālu no dzimtenes, ar darbu viņš esot apmierināts. Itāļu mēlē runāt ielauzījies ātri, tagad jau nedaudz jūtoties kā vietējais.

Saglabāt reģionam raksturīgo

Itālijā pircēji augstu vērtē tradīcijas, tāpēc īpaši tiek uzsvērts, ka šis mocarellas siers tiek ražots konkrēti šajā vietā, jo siera kvalitāti ietekmē ne tikai piens, bet pat gaiss. Var jau ražotnes izvietot citās valstīs, bet pircēji, visticamāk, izvēlēsies vietējo ražojumu, jo zinās, ka tas ir īsts vietējais siers.

Reģionā izstrādāti vairāki standarti, kas apliecina, ka produkts tapis konkrēti šajā vietā pēc noteiktām tehnoloģijām un receptēm. Lai saņemtu šo apliecinājumu, nepieciešams iziet daudzas pārbaudes, un pēc tam regulāri tiek sekots līdzi, vai visas prasības tiek ievērotas. Uz šī mocarellas siera iepakojuma redzamas divi simboli – DOP standarts un apzīmējums “Mozzarella di bufala Campana”. Šos simbolus var likt tikai tam sieram, kas ražots konkrētajā vietā. Pat ja uzņēmums izveidos ražotni ārvalstīs, pašlaik notiekot sarunas ar ražotni Lietuvā, tur ražotajam sieram šos standartu apzīmējumus likt nedrīkstēs. Jāteic, bija ļoti patīkami dzirdēt un redzēt, cik ļoti viņi lepojas ar šiem standartiem, ar konkrētajam reģionam raksturīgo ražošanu un produkciju. Šim kvalitātes standartam ir liela nozīme arī mārketinga aktivitātēs. Tas lika arī padomāt, kāpēc Latvijā pagaidām nav vērojami centieni saglabāt to īpašo, raksturīgo. Varbūt “zaļā karotīte” ir mēģinājums atzīmēt Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus, bet šķiet, ka vietējie pircēji tam nepievērš pārāk lielu uzmanību.

Bet varbūt es kļūdos.

Katrā ziņā redzētais Kampānijā uzskatāmi pierādīja, ka iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu, lai no neliela uzņēmuma izveidotu modernu un attīstītu ražotni. Arī paši itāļi ir pārliecināti par ES naudas iespējām uzņēmējdarbības attīstīšanā. Vajag tik gribēt un darboties.

Un vēl kāds interesants fakts, ko uzzināju par mocarellas sieru. Itālijā tas ir viens no picas pamatelementiem, bet, lai arī pica atbilstu pilnībā visām prasībām, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Un šādi sīkumi Itālijā tiek turēti cieņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
40
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
43

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Jāņa Lapiņa jubilejā plīvo Latvijas karogs ar saulīti

00:00
18.06.2025
72

Veselavas pagasta “Lejas Pintuļos” pirmsjāņu laikā pie varenajiem ozoliem mastā plīvo Latvijas karogs ar saulīti. Te satiekas ne tikai veselaviešu paaudzes. Te sabrauc vēstures izzinātāji, patriotiski noskaņotie ar Latviju sirdī. Te raisās sarunas par nacionālo pašapziņu, vienotību, spēku, par ko jo īpaši jādomā šodien. Un par to atgādina veselavietis Jānis Eduards Lapiņš. Viņš te pirms […]

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
40

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
91

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
53

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Tautas balss

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
20
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
22
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
16
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
16
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Sludinājumi