Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Mizgrauzis atņem izaudzētos mežus   

Sarmīte Feldmane
00:00
13.02.2023
240
Meia

Ar katru gadu palielinās egļu astoņzobu mizgrauža postījumi mežos.  Tas ir bīstamākais meža kaitēklis Latvijā nodarītā zaudējuma apmēra ziņā.

Pēdējo divu gadu laikā novērots straujš    mizgraužu populācijas pieaugums. To apliecina gan    LVMI “Silava” monitoringa dati, gan Valsts meža dienesta izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits. 2022. gadā atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāriem meža. Iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies no 550    līdz 850 ha robežās. Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē, arī Sēlijā. Straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā.

Iznīcināta. Egļu astoņzobu mizgrauzis vairojas mizas iekšpusē. Tas graužot veido skaidu, spējot sagrauzt koksni tā, ka koks paliek kā milti.
FOTO: Valsts meža dienests

Monitoringa programmas ietvaros parauglaukumā Cēsu novadā vidēji vienā slazdā    2021. gada maijā noķertas 2917 vaboles, bet pērn – 8583, par 5667 vairāk. Savukārt parauglaukumā Madonas novadā noķerts par 9703 mizgrauža vabolēm vairāk nekā pirms gada.

“Mizgrauzis ir saimnieciska problēma. Ja agrāk vabole kaitēja mežam      kailciršu malās, pēdējos gados kaitēklis parādās audzēs, kur tuvumā nav cirsts. Tas noposta arī vecas egles ar biezu mizu. Eglēm ir nodarīti un tiks nodarīti postījumi, ja mizgraužu populācija nesamazināsies,” saka Ziemeļ­vid­zemes virsmežniecības mež­­­zinis Raimonds Mežaks.

Valsts meža dienesta inženieris meža aizsardzības jautājumos, meža patologs Vasilijs Kolačs “Druvai” uzsver, ka egļu astoņzobu mizgrauzis lielākas vai mazākas problēmas    sagādā visā Eiropā. “Maiga ziema ir    draudzīga mizgrauzim. Daļa pārziemo zem koka mizas, ne zemsedzē.    Vabole iet bojā mīnus 30 grādos. Karstā un garā vasarā var izlidot vairākas paaudzes. Laik­apstākļi bijuši piemēroti, lai kaitēkļi savairotos,” situāciju raksturo V.Kolačs.

Sākot no 2019.gada, vasaras bijušas labvēlīgas. Pagājušajā vasarā visas sezonas garumā bija ļoti augsta lidošanas aktivitāte. Karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Miz­graužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl pat novembra sākumā.

Valsts meža dienesta, Zem­kopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LVMI “Sila­va”, Meža īpašnieku biedrības, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji Cēsīs pārrunāja iespējamos profilaktiskos un aizsardzības pasākumus, lai pasargātu egļu audzes. Pēc mizgrauža postīta meža apskates speciālisti pauda viedokli, ka jāveic radikāli pasākumi bīstamā kaitēkļa ierobežošanai un egļu audžu aizsardzībai.

Lai novērstu masveida egļu audžu bojāeju, Valsts meža dienests jau izstrādājis vairākus priekšlikumus egļu astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai šim gadam. Priekš­likumi paredz mizgraužu svaigi invadētu koku ciršanu un izvešanu no meža mēneša laikā, izcirstajās vietās izvietojot feremonu slazdus kukaiņu ķeršanai. Dienests arī rosina izskatīt iespēju no 2023. gada 1. aprīļa daļā Latvijas teritorijas, kur konstatēts ļoti augsts egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risks, izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ierobežotu mežizstrādes darbus audzēs, kur egle ir valdošā koku suga un tās caurmērs ir vismaz 20 cm.

“No maija līdz augustam mizgrauzis orientējas pēc novājināto, nocirsto egļu izdalītajiem terpēniem (smaržas). Cirsmā palikuši koki un celmi, kā arī vējgāzes kaitēkļiem ir vienlaikus pusdienu galds un droša mājvieta, kur vairoties, lai pēc tam dotos nopostīt zaļojošas, pieaugušas egles. Ar meža izzāģēšanu var ne tikai glābt mežu no kaitēkļiem, bet arī veicināt to izplatību.    Tā­pēc ir svarīgi, kad mežs tiek zāģēts,” skaidro V.Kolačs.

Dažādu valsts institūciju pārstāvji apsprieda ieceri lūgt valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju apdraudēto teritoriju mežos. Ārkārtējā situācijā svarīgākais būs aizliegt mežsaimniecisko darbību vērtīgajās egļu audzēs un to tuvumā šī gada siltajos mēnešos.

Latvijā šāds lēmums jau tika pieņemts 2007. gadā, kad lielā daļā teritorijas tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas iekļāva gan ierobežojumus, gan atbalsta pasākumus meža īpašniekiem. Tādējādi divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās ļoti būtiski samazināt. Par ārkārtējo situāciju lems Zemkopības ministrija.

“Kamēr nav sākusies mizgrauža sezona, mežu īpašniekiem jāpaspēj gūt kādu labumu. Taču ikvienam svarīgākais ir apskatīt savu mežu. Daļa īpašnieku tikai šoziem ir pamanījuši, ka arī viņu egles skāris mizgrauzis, dažas jau ir sausas,” saka R.Mežaks un uzsver, ka ikvienam jāseko arī līdzi nosacījumiem,    kādi būs, aktuālajai informācijai. “Katrā mežā ir cita situācija. Prātīgākais ir prasīt speciālistiem, kā pareizāk rīkoties,” teic mežzinis un vērtē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija, mežu īpašnieku attieksme noteikti būs dažāda. “Cīnoties ar mizgrauzi šodien, iegūsim ilgtermiņā,” atgādina mežzinis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi