Pēc ilgāka laika Cēsīs skatāma tēlniecības darbu izstāde. To veido vecmeistara Aivara Gulbja darbi, kas aizņem divas lielākās Izstāžu nama zāles. Lai gan tās ir pietiekami plašas, tēlnieka radītās idejas, iemiesotas materiālā – tēraudā, kaparā, misiņā un marmorā, – it kā iziet ārpus telpas robežām. Pats iespaidīgākais no darbiem ar nosaukumu ”Neredzamais – redzamais” ne vien uzrunā mākslas valodā, bet uzdod arī praktisku jautājumu – kā tik vērienīgs objekts iedabūts pa Izstāžu nama durvīm.
Cēsu izstādē ir tikai daži klasiskās tēlniecības darbi tēlnieka rokrakstā, kādu Aivars Gulbis demonstrē no 60. gadiem. Viņš ir līdzautors daudziem Latvijā labi zināmiem pieminekļiem. Šonedēļ plašāku uzmanību piesaistīja viens no tiem – Jāņa Raiņa piemineklis Rīgā, Esplanādē. To pirms dzejas dienām apkopa, apstrādē izmantojot jaunas, intensīvas tehnoloģijas. Aivars Gulbis, novērtējis meistaru darbu, atzina, ka tās piemineklim nav kaitējušas.
Personālizstādē Cēsīs mākslinieks aicina skatītājus līdz ar viņu risināt pārdomu tēmas, kurām par iemeslu ir tādi vides objekti kā ”Sencis”, ”Ola”, ”Genofonds”. Tie nav apziņai uzbrūkoši, drīzāk mīlīgi, izmantotā baltā marmora dēļ tādi kā pūkaini. Un tomēr mērķtiecīgi uzrunājoši.
Izstādes atklāšanā tēlnieks tika uzrunāts par latviešu tēlniecības klasiķi. Arī tādēļ, ka mācījies no atzītiem meistariem, un viens no tiem ir Kārlis Jansons. Viņa Cēsu darbnīcā ”Siļķēs” A.Gulbis bijis studentu vidū, kas pie Gaujas aizvadījuši mācību praksi, smēlušies zināšanas un pārliecību par izvēlēto profesiju. Tēlnieks atzina, ka personālizstāde Cēsīs uzjundījusi ļoti patīkamas jaunības atmiņas.
Komentāri