Amatas novada zemnieku saimniecības “Kalna Alaiņi” īpašnieks Aivars Bērziņš izcirtumos, kuros ir meža ieaugšanai labvēlīgi apstākļi, veiksmīgi izmanto dabisko atjaunošanos, uzsvaru liekot uz rūpīgu jaunaudžu kopšanu.
-Katrā vietā šī metode neder. Jāņem vēra augšanas apstākļu tips, blakus audžu koku sugu sastāvs, sēklu koku kvalitāte, valdošie vēja virzieni, kāds bijis sēklu gads. Ja apstākļi labvēlīgi un kopšana pareiza, trīs, četros gados izveidojas spēcīgi kociņi. Tikai nedrīkst iet izcirtumā iekšā ar krūmgriezi pirmos divus gadus. Ja izpļauj par agru, rezultāta nebūs, – saka A.Bērziņš.
No 20 hektāriem jaunaudžu tikai nepilni pieci ir dabiski atjaunojušies, pārējie stādīti. Taču pieredze, kas gūta, kopjot dabiski izveidojušās audzes, liecina, ka šis izcirtumu atjaunošanas veids, prasmīgi izmantots, dod labus rezultātus.
Trešā gada izcirtumā, 1,4 hektāros, aug eglītes, kas vietumis papildinātas ar stādītiem kociņiem. Pirmo reizi mežs te atjaunots mākslīgi, izmantojot mežeņus. Tie iznīkuši. Bet nu divas reizes koptā dabiskā audze izskatās labi, kociņi spēcīgi.
Labi padevusies arī purvājā ieaugusies 2,5 hektārus liela, sešus, septiņus gadus veca priežu audze. Kopta divas reizes. Priedītēm šajos augšanas apstākļos nevajag biežu kopšanu, augsne nav auglīga, apzēlums mazs.
Dabiski atjaunojusies ir arī gandrīz hektāru lielā apses platība. Šīs koku sugas jaunaudžu kopšana sagādā īpašas grūtības. “Kalna Alaiņu” saimnieks skaidro, ka izretinot apsītes atbilstoši vispārpieņemtajiem mežsaimnieciskiem kritērijiem, kociņus apdraud aļņi. Savukārt tad, ja apses atstāj tuvu vienu otrai, cerot, ka lielajiem dzīvniekiem nepatiks bradāt pa brikšņiem, koki inficējas ar trupi.
-Latvijā augsnes ir inficētas. Grūti izaudzēt labas apses. Ne reti gadās tā, ka nozāģējot koku, resgalī tas vesels, arī tievgalis balts, bet, pārzāģējot sešmetrīgo baļķi vidusdaļā, redzama puve,- stāsta zemnieks.
Dabiskās atjaunošanas galvenā priekšrocība ir tās lētums. Viena hektāra jaunaudzes mākslīgai atjaunošanai jātērē apmēram 350 lati, jau pirmajā gadā jāveic kopšana, viena reize izmaksā 50 līdz 60 lati. Bet, izvēloties dabisko ieaudzēšanu, divus gadus var netērēt neko, trešajā gadā sākot kopšanu. Pie ieguvumiem saimnieks pieskaita arī to, ka no sēklām izaugušos kociņus mazāk bojā kaitēkļi. Un, mežam dabiski atjaunojoties, veidojas koku sugu dažādība. Tiek saglabāta dabas daudzveidība, audzes ir interesantākas.
-Egles vai priedes pareizās rindās izskatās nevis pēc meža, bet pēc koksnes rūpnīcas. Skaisti, ja egļu grupas mijas ar bērzu puduriem, pa vidu kāda apse,- domā “Kalna Alaiņu” saimnieks.
Savukārt Ieriķu mežniecības mežzinis Modris Veitners, kurš augsti novērtē “Kalnu Alaiņu” saimnieka veikumu mežā, uzskata, ka sertificēti stādi, kas audzēti no selekcionētu koku sēklām, dod lielāku pieaugumu. Veidojas spēcīgāki koki, kvalitatīvāks mežs. Bet, protams, jāiegulda vairāk līdzekļu. M.Veitners atzīst, ka priedes varētu atjaunot arī dabiskā ceļā, taču egļu un bērzu jaunaudzes izaug kvalitatīvākas no mākslīgi iegūtiem stādiem. Līdzīgi domā virsmežzinis Māris Sestulis, uzsverot, ka jāizvērtē katra konkrēta situācija, konkrēts nogabals, tikai tad var spriest, kura meža atjaunošanas metode labāka.
“Kalna Alaiņos” ir gandrīz simts hektāri meža. Tas saņemts mantojumā un tiek kopts ar īsta mantinieka atbildību. A.Bērziņš aizvien meklē jaunus variantus, jaunus paņēmienus. Prasmīgi izmanto arī sabiedriskā finansējuma iespējas. Saņem meža atbalsta fonda līdzekļus mākslīgi atjaunoto jaunaudžu kopšanai. Maksājumiem pieteikti pieci hektāri. Pagājušajā gadā par hektāru saņēma 40 latus, šogad atbalsta summa vēl nav zināma.
“Kalna Alaiņu” saimnieka priekšrocība ir tā, ka viņš ir profesionāls mežkopis. Zināšanas noder ne tikai savā mežā. A.Bērziņš nozarē darbojas arī kā uzņēmējs, sniedzot meža kopšanas pakalpojumus valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”.
Mežsargs Jānis Gasiņš atzīst, ka A.Bērziņš ir viens no visatbildīgākajiem un zinošākajiem meža īpašniekiem Lazdu apgaitā.
-Šis ir saimnieks, kuram var uzticēties. Aivaram ir Cēsu virsmežniecības meža sertifikāts. Turklāt viņš ir profesionāls mežsaimnieks, pats saprot, kas jādara. Un Aivaram ir ne tiki zināšanas, bet arī īpaša interese par mežu, – saka J.Gasiņš. –Viņam nekad nav jāatgādina, kas jādara, kādi termiņi tuvojas. Diemžēl šādu meža saimnieku apgaitā nav daudz. Taču pamazām sarūk arī to īpašnieku skaits, kuri par mežu neliekas ne zinis.
Mežsargs regulāri sūta atgādinājumus par izcirtumu atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas termiņiem. Sameklē īpašniekus, kas nedzīvo rajonā, raksta, zvana. Neatlaidībai ir rezultāti. Situācija lēni, bet uzlabojas.
Ieriķu mežzinis M.Veitners vērtē, ka savu pienākumu pret likumu mežā pilda apmēram divas trešdaļas cilvēku, kuru īpašumi atrodas mežniecības teritorijā. Apmēram trešā daļa ir tādu, kuri dzīvo ārpus rajona. Mežu izcirtuši 90.gados, nauda iztērēta. Neliekas ne zinis, kaut nu jau izcirtumos mežaudze ir atjaunojusies, vajadzētu to tikai izkopt.
Situāciju mežā uzlabo pēdējiem gadiem raksturīgā tendence ieguldīt naudu meža zemē. Gan privātpersonas, gan firmas uzpērk nekoptos, neatjaunotos izcirtumus.
-Ja cilvēks tērējis naudu, viņš arī rūpējas par savu īpašumu. Turklāt pircējiem netrūkst finansiālu iespēju. Šī ir tā cerīgā nots, kas uzlabos situāciju Latvijas mežos,- vērtē virsmežzinis M.Sestulis.
Taču daudzi cilvēki nevēlas pārdot savu mantojumu, bet naudu negrib vai nespēj ieguldīt. Virsmežzinis skaidro, ka arī nākamajos gados jaunaudžu kopšanai būs Eiropas atbalsts. Tā būs laba palīdzība tiem mežu saimniekiem, kuri paši mežā strādāt nevar, bet strādnieku algošanai līdzekļu nepietiek.
Komentāri