Viens no šīs ziemas pasākumiem, kuru ar prieku atceras Līgatnes vidusskolas skolēni, ir pašu jauniešu sarīkotais draudzības vakars, uzaicinot uz Līgatni vienaudžus no citām skolām.
Pagājušajā gadā uz skolēnu draudzības vakaru līgatniešus bija aizaicinājuši Saulkrastu vidusskolas audzēkņi. Katrai skolai bija jāierodas ar savu tematisku priekšnesumu. Pēc tiem sekoja dejas un atrakcijas. Lieliskais piemērs iedvesmojis ko līdzīgu sarīkot arī Līgatnē, šo darbu uzņēmušās trīs 10. klases meitenes, kuras darbojas skolēnu padomē – Anete Plūme, Ance Grava un Monta Liepa.
”Izdomāt vakara tēmu bija visvienkāršākais. Mēs to nosaucām tā: ”Meklējot Sniegbaltīti”, bet uzsākt organizatorisko darbu nebija tik vienkārši,” pastāstīja Ance Grava un draudzenes viņai piekrita. ”Vienu brīdi pat šķita, ka mums nekas nesanāks,” emocijas atcerējās Monta Liepa. Vispirms e – pastā izsūtīti ielūgumi skolām, kuru audzēkņus līgatnieši vēlētos redzēt savā pilsētā. Ielūgumi nosūtīti astoņām skolām, bet aicinājumam šoreiz atsaukušās tikai divas – Priekuļu un Saulkrastu vidusskola. ”Ciemiņu nebija tik daudz, kā sākumā plānojām, bet vakars vienalga izvērtās ļoti jauks. Mums un dalībniekiem tas patika. Pēc tam bija gandarījuma sajūta,” ar prieku rīcības laiku un pašu notikumu atcerējās Anete Plūme.
Meitenes vērtē, ka paši interesantākie bijuši priekšnesumi. Priekulieši, kā jau skola ar labām deju tradīcijām, rādījuši deju miksli. Pārdomāti bijuši gan teksti, gan mūzika un pati radošā doma par Sniegbaltītes meklēšanu. Saulkrastu jaunieši attēlojuši Francijas tradīcijas – gan ar mūziku, gan mīmiem. Līgatnes priekšnesums patiesībā bijis mīlas stāsts, par to, cik ilgota ir meitene vārdā Sniegbaltīte.
Sarīkojums notika Līgatnes pilsētas kultūras namā, jaunieši paši devās sarunāt telpas un godīgi izpildīja saistības pēc sarīkojuma tās atstāt kārtībā. ”Man prieks par 10. klasi, kura uzņēmās rīkot draudzības vakaru un pilnīgi patstāvīgi to izdarīja – slēdza līgumu, rakstīja scenāriju, veidoja afišas. Mēs, skolotāji, neiejaucāmies,” apgalvoja pedagoģe Baiba Aizupiete. ”Līgatnē balles notiek reti un, ja tās ir, tad visi grib turp doties. Arī tāpēc draudzības vakaram bija tik liela piekrišana. Ieguvējas ir arī meitenes, kas uzņēmās aktīvu rīcību. Viņas izbaudīja svētku organizatora uztraukumu un saņēma arī gandarījumu.” To, ka lielu sarīkojumu veidot nav tik vienkārši, skolnieces nu ir pārbaudījušas un citiem var teikt, ka idejām reizēm vajadzīgs pusgads, lai lidojumā tās pārtvertu un pieradinātu. Pēc draudzības vakara nostiprinājusies pārliecība, ka arī nākamgad jāsarīko kas līdzīgs.
Komentāri