Mazsalaca sevi dēvē par audēju pilsētu ar savu vēsturi un stāstiem. Mazsalacietēm adīklis vienmēr esot pa rokai, un viņas sakot, ka adīšanas prasme ielikta jau šūpulī.
Ne velti aizvadītā gada decembrī Mazsalacas Kultūras centram par pieteikumu “Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā” tika pasniegts apliecinājums par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā tiek kopta jau gandrīz piecdesmit gadus. Kad 1982. gadā Mazsalacas kultūras nama audēju un rokdarbu pulciņam piešķīra goda nosaukumu “Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca””, to sāka apmeklēt Rasma Āboltiņa, kura ienesa kolektīvā savu cimdu adīšanas prasmi un jauninājumus.
Nu jau vairākus gadus Rasma Āboltiņa ir citā saulē, bet viņas liktās cimdu adīšanas prasmes turpinās, tāpat kā nezūd stāsti par viņu kā personību. Neparasts ir pats dubultadīšanas sākums. Bijis tā. Kolhozu laikos viņa strādājusi kopsaimniecības “Austrumi” grāmatvedībā, bijusi ekonomiste. Reiz kantorī ienācis puisis rakstaini adītā vestē. Kad tā pavērusies, iekšpusē bijis redzams raksts, nevis dziju pārstaipi. Rasma vaicājusi, kas tādu noadījis. Vīrietis atbildējis, ka mamma, bet lai neprasot, kā. Rasma palūgusi novilkt vesti un rūpīgi izpētījusi adījumu, lai saprastu tehniku. Tā sācies rakstaino dubultcimdu adīšanas laiks Mazsalacā, jo nekur citur cimdi tā nav adīti.
“Rasma bija dāsna dvēselē, viņa dalījās ar savām zināšanām, prasmēm. Mēs bieži saskaramies ar teicamiem meistariem, amatniekiem, bet ne jau katrs dalās ar savām zināšanām, amata niansēm. Es saprotu, tas ir viņa bizness, bet Rasma tiešām bija sirds cilvēks,” pauž Gaļina Birkava, Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” vadītāja.
Tagad Rasmas Āboltiņas adīšanas tehnika ir kļuvusi par Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” firmas zīmi, kuru pārzina dažas dalībnieces. Šī apziņa dara viņas lepnas, toties uzliek arī pienākumu – neapstāties un nodrošināt sarežģītās adīšanas tehnikas pēctecību.
Kādi tad ir tie Mazsalacas rakstainie dubultadījuma cimdi? Cimds ir rakstains gan iekšpusē, gan ārpusē, tikai ar pretējām krāsām, var izvēlēties, kura būs ārpuse.
Gandrīz piecdesmit gadu garais jaunrades ceļš cimdu pasaulē tiek uzturēts un kopts ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” kopīgiem spēkiem un pašvaldības atbalstu. Pēdējos trīs gados studijā darbojas 33 dalībnieces: 16 audējas un 17 adītājas. Meistares Rasmas Āboltiņas rakstaino dubultcimdu adīšanas pēctecību uztur Evija Nagle, kura turpina apmācīt citas adītājas.
Par meistares Rasmas Āboltiņas iedibinātās cimdu dubultadīšanas tradīcijas iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā lietišķās mākslas studijai un visai pilsētai ir gandarījums un lepnums, un pienākums pilnveidot un turpināt iesākto. “Tagad mums ir ne tikai gods, ka esam ierakstīti Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet arī pienākums turpināt popularizēt šo adīšanas veidu,” atzīst Dace Jurka, Mazsalacas Kultūras centra vadītāja.
Dubultās adīšanas prasmes Mazsalacā mācītas jau neskaitāmās meistarklasēs, bijušas vasaras nometnes, semināri un rīkotas izbraukumu mācības, kur rakstainos dubultcimdus iemācījušās adīt daudzas rokdarbnieces. Tomēr neesot precīzas informācijas, cik praktizētāju kopumā Latvijā darbojas.
Komentāri