Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Mārsnēnus rotā latvisko rakstu karogi

Iveta Rozentāle
00:00
05.11.2023
32
Marsneni3 1

Sagaidot novembri – Latvijas valsts svētku mēnesi -, cauri Mārsnēnu centram ved latvisku rakstu karogu aleja.

Mārsnēnieši, ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, oktobra pēdējā svētdienā bija pulcējušies pie ciema robežzīmes. Te ar svinīgu mirkli atzīmēja jaunumu– latvisku rakstu karogus, kas izvietoti pie apgaismes stabiem un kā zīmes ved cauri ciemam.

Dekoratīvie karogi sagādāti un izvietoti, izmantojot paš­valdības projekta konkursā iegūtos līdzekļus. Pirms projekta “Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” atklāšanas, simboliskas goda lentes pārgriešanas ieceres īstenotāja Madara Melbārde-Žukova, pastāstīja, ka projekts tapis, iegūstot finansējumu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Mērķis bija Mārsnēnu teritorijas labiekārtošana, iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajā dzīvē un vietas atpazīstamības veicināšana. Par atvēlēto naudu – gandrīz 800 eiro – varēja izgatavot un    uzstādīt desmit karogus, tie pielikti pie katrā otrā laternas staba, izvijoties pa aleju cauri centram.

Lenti pārgriezt M. Mel­bārde-Žukova aicināja mārsnēniešus Romānu Žukovu un Andri Vanagu, kuri iepriekšējā dienā karogus izlika. “Mei­tenes var visu ko izdomāt, bet vajag vīriešus, kuri var ideju arī realizēt, smaidot sacīja M. Melbārde-Žukova. “Cerams, rezultāts patiks gan pašiem, gan ciemiņiem. Vēlos aicināt mainīt domāšanu, apzinoties, ka esam nevis Cēsu novada galējais punkts, bet novada vizītkarte iebraucējiem no Valmieras un Smiltenes puses. Šie karogi ļaus pamanīt, kādai apdzīvotai vietai ar auto brauc cauri, vairs nebūs tā, ka Mār­snēnus pat  nepamanīs.” Jā­teic, ka līdz šim Mārsnēnos līdzīgu ārtelpas rotājumu nebija, arī valsts svētku laikā paš­valdība pie apgaismes stabiem neuzstādīja sarkanbaltsarkanos karogus.

Mārsnēniete Ingrīda Zil­galve kopienas vārdā teica paldies Madarai par paveikto un neizsīkstošo enerģiju, uzsverot, ka nākotne ir brīnišķīgie pagasta jaunieši. Pēc goda lentes pārgriešanas visi bija aicināti latviskas mūzikas pavadībā iziet pa aleju, lai tiktos centrā uz siltu tēju un Daces Melbārdes sarūpēto cienastu – vafelēm un pīrādziņiem.

Vaicāta par šī brīža sajūtām, mārsnēniete Inna Puriņa teica: “Tas, ka mums tagad ir šādi karogi, patiešām    ir brīnišķīgi,    būs prieks, ja tie plīvos visu gadu.” Sarmīte Lāce vērtēja, ka sirdī katrs latvietis ir pat­riots: “Šodiena man silda sirdi. Latvieši ir stipri, lai ko publiskajā telpā dzirdam. Un šie karogi, kuros ir iezīmēts mūsu spēks, ir tieši tas, kas mums kā atgādinājums ir vajadzīgs. Un ir ļoti liels prieks, ka pasākumu apmeklē tik daudz visu paaudžu cilvēku.” Viņa pauda gandarījumu, ka aktīvie mārsnēnieši īsteno arvien jaunas idejas. “Pagasta ģeogrāfiskās lokācijas specifika ir tāda, ka mums ir jābūt aktīviem, lai būtu sadzirdēti. Tāpat kā dzīvē neviens klāt nenesīs, ir pašiem jārūpējas, jādarbojas, un tad arī ar laiku tiekam sadzirdēti un varam īstenot iecerēto. Prieks par jauno paaudzi, kuriem svarīga pagasta virzība. Jaunieši jau ir katras konkrētās apdzīvotās vietas nākotne.”

Madara Melbārde-Žukova “Druvai” teica, ka ir gandarījums par paveikto, karogi izskatās skaisti, reizē ieturēti un nepārspīlēti, tie tiešām varēs priecēt visu gadu: “Sarkanbaltsarkanie karogi vairāk būtu piemēroti tieši novembrim, valsts svētkiem. Vērtējot, kā dekorēt ciemu, mani saistīja latvisko rakstu karogi, vaicāju viedokli kopienai, un lielākā daļa mani atbalstīja. Esam iecerējuši, ka karogi te varētu būt visu gadu, ja vien tie un stiprinājumi izturēs arī skarbākus laikapstākļus. Bet visam ir arī divu gadu garantija, tāpēc vajadzētu izdoties. Ja tomēr būs kādas problēmas, izliksim karogus novembrī un decembrī, lai tie priecē valsts svētku un Ziemassvētku laikā.”

Vērtējot, cik viegli vai sarežģīti ir izmantot projekta konkursa iespējas, M. Melbārde-Žukova teic, ka nelielu pieteikumu sagatavot bija vienkārši, tikai jāiegulda laiks un jābūt uzņēmībai . Jāņem arī vērā, ka privātpersona nevar startēt projektā, dalībnieks var būt individuālais uzņēmējs, uzņēmums vai organizācija. “Var pieteikties arī biedrības, bet mēs, Mārsnēnu kopiena, neesam reģistrējušies, arvien esam brīvprātīgie, kas nāk kopā, lai Mārsnēnos būtu iespējami labāka dzīvošana. Priecātos arī par papildspēkiem, un turpinām aktīvi darboties. Kopā varam daudz.”

“Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” nav vienīgais pienesums Mārsnēnu iedzīvotājiem. Kopienas aktīvisti šajā konkursā saņēma atbalstu, lai iegādātos    arī velo remonta staciju, ko novietos centrā. Iecerēts, ka nākotnē varētu piesaistīt līdzekļus, lai izveidotu lapenīti, kur būtu bezvadu interneta pieslēgums. Tas svarīgi jauniešiem, tad arī viņiem būtu vēlme biežāk uzturēties centrā. Tikai M. Melbārde-Žukova vērtē, ka tam nepieciešams lielāks finansējums, tāpēc cer, ka šim konkursam atvēlētais nākamgad varētu palielināties. Mārsnēnieši iesnieguši pieteikumu arī Līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi