Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Mārsnēnus rotā latvisko rakstu karogi

Iveta Rozentāle
00:00
05.11.2023
92
Marsneni3 1

Sagaidot novembri – Latvijas valsts svētku mēnesi -, cauri Mārsnēnu centram ved latvisku rakstu karogu aleja.

Mārsnēnieši, ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, oktobra pēdējā svētdienā bija pulcējušies pie ciema robežzīmes. Te ar svinīgu mirkli atzīmēja jaunumu– latvisku rakstu karogus, kas izvietoti pie apgaismes stabiem un kā zīmes ved cauri ciemam.

Dekoratīvie karogi sagādāti un izvietoti, izmantojot paš­valdības projekta konkursā iegūtos līdzekļus. Pirms projekta “Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” atklāšanas, simboliskas goda lentes pārgriešanas ieceres īstenotāja Madara Melbārde-Žukova, pastāstīja, ka projekts tapis, iegūstot finansējumu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Mērķis bija Mārsnēnu teritorijas labiekārtošana, iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajā dzīvē un vietas atpazīstamības veicināšana. Par atvēlēto naudu – gandrīz 800 eiro – varēja izgatavot un    uzstādīt desmit karogus, tie pielikti pie katrā otrā laternas staba, izvijoties pa aleju cauri centram.

Lenti pārgriezt M. Mel­bārde-Žukova aicināja mārsnēniešus Romānu Žukovu un Andri Vanagu, kuri iepriekšējā dienā karogus izlika. “Mei­tenes var visu ko izdomāt, bet vajag vīriešus, kuri var ideju arī realizēt, smaidot sacīja M. Melbārde-Žukova. “Cerams, rezultāts patiks gan pašiem, gan ciemiņiem. Vēlos aicināt mainīt domāšanu, apzinoties, ka esam nevis Cēsu novada galējais punkts, bet novada vizītkarte iebraucējiem no Valmieras un Smiltenes puses. Šie karogi ļaus pamanīt, kādai apdzīvotai vietai ar auto brauc cauri, vairs nebūs tā, ka Mār­snēnus pat  nepamanīs.” Jā­teic, ka līdz šim Mārsnēnos līdzīgu ārtelpas rotājumu nebija, arī valsts svētku laikā paš­valdība pie apgaismes stabiem neuzstādīja sarkanbaltsarkanos karogus.

Mārsnēniete Ingrīda Zil­galve kopienas vārdā teica paldies Madarai par paveikto un neizsīkstošo enerģiju, uzsverot, ka nākotne ir brīnišķīgie pagasta jaunieši. Pēc goda lentes pārgriešanas visi bija aicināti latviskas mūzikas pavadībā iziet pa aleju, lai tiktos centrā uz siltu tēju un Daces Melbārdes sarūpēto cienastu – vafelēm un pīrādziņiem.

Vaicāta par šī brīža sajūtām, mārsnēniete Inna Puriņa teica: “Tas, ka mums tagad ir šādi karogi, patiešām    ir brīnišķīgi,    būs prieks, ja tie plīvos visu gadu.” Sarmīte Lāce vērtēja, ka sirdī katrs latvietis ir pat­riots: “Šodiena man silda sirdi. Latvieši ir stipri, lai ko publiskajā telpā dzirdam. Un šie karogi, kuros ir iezīmēts mūsu spēks, ir tieši tas, kas mums kā atgādinājums ir vajadzīgs. Un ir ļoti liels prieks, ka pasākumu apmeklē tik daudz visu paaudžu cilvēku.” Viņa pauda gandarījumu, ka aktīvie mārsnēnieši īsteno arvien jaunas idejas. “Pagasta ģeogrāfiskās lokācijas specifika ir tāda, ka mums ir jābūt aktīviem, lai būtu sadzirdēti. Tāpat kā dzīvē neviens klāt nenesīs, ir pašiem jārūpējas, jādarbojas, un tad arī ar laiku tiekam sadzirdēti un varam īstenot iecerēto. Prieks par jauno paaudzi, kuriem svarīga pagasta virzība. Jaunieši jau ir katras konkrētās apdzīvotās vietas nākotne.”

Madara Melbārde-Žukova “Druvai” teica, ka ir gandarījums par paveikto, karogi izskatās skaisti, reizē ieturēti un nepārspīlēti, tie tiešām varēs priecēt visu gadu: “Sarkanbaltsarkanie karogi vairāk būtu piemēroti tieši novembrim, valsts svētkiem. Vērtējot, kā dekorēt ciemu, mani saistīja latvisko rakstu karogi, vaicāju viedokli kopienai, un lielākā daļa mani atbalstīja. Esam iecerējuši, ka karogi te varētu būt visu gadu, ja vien tie un stiprinājumi izturēs arī skarbākus laikapstākļus. Bet visam ir arī divu gadu garantija, tāpēc vajadzētu izdoties. Ja tomēr būs kādas problēmas, izliksim karogus novembrī un decembrī, lai tie priecē valsts svētku un Ziemassvētku laikā.”

Vērtējot, cik viegli vai sarežģīti ir izmantot projekta konkursa iespējas, M. Melbārde-Žukova teic, ka nelielu pieteikumu sagatavot bija vienkārši, tikai jāiegulda laiks un jābūt uzņēmībai . Jāņem arī vērā, ka privātpersona nevar startēt projektā, dalībnieks var būt individuālais uzņēmējs, uzņēmums vai organizācija. “Var pieteikties arī biedrības, bet mēs, Mārsnēnu kopiena, neesam reģistrējušies, arvien esam brīvprātīgie, kas nāk kopā, lai Mārsnēnos būtu iespējami labāka dzīvošana. Priecātos arī par papildspēkiem, un turpinām aktīvi darboties. Kopā varam daudz.”

“Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” nav vienīgais pienesums Mārsnēnu iedzīvotājiem. Kopienas aktīvisti šajā konkursā saņēma atbalstu, lai iegādātos    arī velo remonta staciju, ko novietos centrā. Iecerēts, ka nākotnē varētu piesaistīt līdzekļus, lai izveidotu lapenīti, kur būtu bezvadu interneta pieslēgums. Tas svarīgi jauniešiem, tad arī viņiem būtu vēlme biežāk uzturēties centrā. Tikai M. Melbārde-Žukova vērtē, ka tam nepieciešams lielāks finansējums, tāpēc cer, ka šim konkursam atvēlētais nākamgad varētu palielināties. Mārsnēnieši iesnieguši pieteikumu arī Līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
46

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi