Mārsnēnu pagasts ir viens no tiem, kas kartē iezīmēts Cēsu novadā. Mārsnēnieši ar to ir apmierināti. Agrākos gados notikušas sarunas gan ar Raunas, gan Liepas pašvaldību par kopīga novada veidošanu, bet līdz rīcībai abas puses tā arī nenonākušas. Lai gan daudz kas pagastiem kopīgs, liepēnieši apzinājušies, ka novadā nebūs speciālistu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu nepieciešamos pakalpojumus, un variants
nav pētīts. Ar Raunu mārsnēniešus saistījis vien
mednieku kolektīvs un draudze. Tā kā Rozes puses mednieki labi varējuši pastāstīt, ko nozīmē būt pagasta nomalei, kaimiņi sapratuši, ka novadā var kļūt tādi paši. Par reformu un Mārsnēnu pagasta izvēli
stāsta pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka:
“Ministrs Aigars Štokenbergs uzsvēra, ka tā ir reģionālā reforma, tātad ne tikai teritoriālā, arī nākotnes attīstības. Pēdējā laikā rajonā notiek teritoriju dalīšana, bet neviens nedomā par to attīstību. Diemžēl rajona vadība nedarīja neko, lai rajonā veidotos kaut daži spēcīgi novadi. Katra pašvaldība redz tikai sevi, savas iespējas, bet kādam jāredz arī valsts kopumā. Citur rajonu padomes pieņēmušas kopīgus lēmumus par reformu, mēs nevaram, strīdamies, viedokļus iekrāsojam partiju krāsās.
Piepilsētas un lielās pašvaldības ir attīstīties spējīgas. Vai mēs, mazās pašvaldības, esam vainīgas, ka atrodamies tik tālu no centra, ka mums nav asfaltētu ceļu? No Mārsnēniem līdz Cēsīm nieka 24 kilometri. Bet kāds ceļš? Firma pat atsakās atvest būvmateriālus, jo negrib lauzt mašīnu. Attīstās tie, kam labi ceļi. Un piepilsētas pagasti, kas dzīvo uz pilsētas rēķina. Cik šo pagastu iedzīvotāju strādā pilsētā, kur mācās bērni, kādus pakalpojumus viņi izmanto? Šīm pašvaldībām, tāpat kā rajona vadībai, ir vienalga, kas notiek ar pārējām, tām, kuras nepiekļaujas pilsētai.
Bagātais nabagu nesaprot. Arī pašvaldības. Valsts budžeta grozījumos naudu dabūja tās, kurām pašām jau ir, jo tām ir ietekme, un to vadītāji var lepni pateikt, ka kopā ar nabagiem neies. Vai nomaļu mazās pašvaldības sliktākas, to cilvēkiem nevajag?
Daudzi uzsver, ka reformas gaitā iedzīvotāji būs zaudētāji. Ko cilvēkiem savā dzīvesvietā vajag? Labu ceļu, skolu, kultūras namu, bērnudārzu, nodrošinātu veselības un sociālo aprūpi. Vai tā visa nebūs? Ja tas viss pagastā ir, tad pagasta padomi cilvēkam nevajag, jo maksājumus kārto bankā. Līdz apvienošanai vēl iekārtosim telpas pirmsskolas grupiņai. Un mums
viss būs.
Sarunās tiek uzkurinātas bailes – pilsēta mazajām pašvaldībām visu atņems, tām vajag zemes un citus labumus. Bet, ja notiks celtniecība, cilvēki nāks dzīvot, būs attīstība. Mārsnēnos ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes, pagastā strādā spēcīgas zemnieku saimniecības, tie lielākoties no citiem pagastiem. Uzņēmēji sliktā ceļa dēļ mums brauc ar līkumu.
Ir tiesa, ka mazās pašvaldības nevar piesaistīt nepieciešamos ES līdzekļus. Līdzfinansējumam jā-ņem kredīts. Bet mums arī naudu nedod, jo pašvaldība esam par mazu. Piemēram, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai. Naudu dod tiem centriem, kuros dzīvo vismaz 200 cilvēki. Mārsnēnos ir 130, mums šo naudu vienkārši nedod. Novadā kopīgā projektā šo rekonstrukciju varēs veikt.
Ko Mārsnēni var zaudēt Cēsu novadā? Tikai iegūt.”
Komentāri