Ja uzņēmējs aizliegtu darbiniekam ņemt brīvdienas, tā vietā liktu strādāt 24 stundas katru dienu bez algas ar piezīmi, ka uz darbu jānāk arī slimam, dažreiz jāstrādā pa naktīm, jābūt pacietīgam un jāizrāda vislielākā mīlestība darba devējam, pat ja tas dusmojas, turklāt jāgatavo viņam ēst, jāmazgā un jāgludina drēbes, burtiski jākalpo – darba ņēmējs vadītāju iesūdzētu tiesā. Tomēr tieši uz šādiem nosacījumiem savu misiju pilda miljoniem māmiņu visā pasaulē. Mātes pilnīgi pašaizliedzīgi rūpējas par bērniem, atdodot sevi visu un nežēlojot neko.
Edīte Puriņa un viņas dēliņš Gustavs, kā arī Baiba Auniņa ar savu puiku Samuēlu ieradušās uz bēbīšu skoliņas nodarbībām. Viņām šis ir pirmais gads mātes lomā. Sievietes stāsta, ka, kaut pašas nu ir mammas, nekad neaizmirst par savām mātēm. Bērnībā aizsāktā tradīcija apsveikt māmiņas turpinās vēl šodien. “Manuprāt, Mātes dienas pamatdoma ir pateikt mammai paldies, ka viņa mums ir. Paldies, ka viņa par mums rūpējas. Mūsu mērķis ir padarīt viņai šo dienu īpašu, vairāk piedomājot par viņu un mazāk par sevi,” stāsta Baiba.
Bērnībā Baiba slepus brauca plūkt puķes un taisīja apsveikuma kartītes mammai. Kļūstot pieaugušai, ikdiena mainījās, tomēr par spīti attālumam Baiba allaž centusies izbrīvēt laiku, lai Mātes dienā būtu pie mammas. Arī Edīte atzīst, ka viņas ģimenē ir līdzīgi: “Mēs mammai esam četri bērni un vēl šodien braucam pie viņas ar puķēm. Mūsu mammai nevajag lielus pārsteigumus. Viņai svarīgākais, ka visi esam klāt un priecājamies.”
Baibas dēliņš Samuēls dzimis aprīlī, šī būs otrā Mātes diena, ko viņi sagaidīs kā ģimene: “Pagājušajā maijā es vēl īsti neaptvēru, kas notiek. Samuēls bija tikko dzimis, taču šogad esmu iecerējusi atzīmēt šo notikumu ar rausi. Šķiet, patiesa Mātes dienas sajūta man sāksies, kad bērns apmeklēs bērnudārzu, jo tad būs jāapmeklē māmiņdienu koncerti, mazais būs ar rokām kaut ko veidojis, lai mani iepriecinātu. Pagaidām tas ir tādā saprašanas līmenī – saproti, ka Mātes diena attiecas uz tevi ar.”
Edīte piebalso Baibai, sakot, ka jūtas līdzīgi: “Pagaidām viss iet savu gaitu. Tas ir svarīgi, ka šo dienu atzīmē, bet šobrīd bērns citādi izrāda emocijas.”
Piedzimstot mazulim, abu sieviešu dzīve apgriezusies ar kājām gaisā. “Nekas nav kā iepriekš. Tagad tas mazais cilvēciņš ir noteicējs par visu. Mazs bosiņš, kurš visu diktē, taču es apzinos, ka esmu mamma un esmu viņam vissvarīgākais, visnepieciešamākais. Bērna piedzimšana ļoti daudz izmainīja arī manī pašā,” pauž Baiba.
Vaicātas, vai Mātes dienu nepieciešams atzīmēt, mammas uzskata, ka noteikti, taču to nevar ne iemācīt, ne ar varu uzspiest. Edīte saka, ka viņa nebūs no tām mammām, kas bērniem uzbāzīsies, uzsverot pienākuma apziņu, tā vietā viņa ļaus, lai laiks pats visu saliek pa vietām. “Kad bērni iet dārziņā, tad Mātes dienu svin. Bērniem ieejot pusaudžu gados, šīs dienas atzīmēšana pabāl, taču, kad pieaudz, Mātes diena atkal kļūst nozīmīga. Bērni paši saprot, kas ir mamma, un tikai pieaugot novērtē, cik viņas padoms labs. To pati tagad izjūtu. Ik pa laikam prasu savai mammai, kā man labāk to vai šo darīt, viņa zina. Mana mamma ir pati gudrākā,” smejas Edīte.
Līdzīgi arī Baiba stāsta par savu mammu: “Man ar mammu ir ļoti īpašas attiecības. Man mamma un māsa ir labākās draudzenes. Ja kaut kas būs noticis, es mammai vienmēr pirmajai visu izstāstīšu. Tāpēc domāju, ka Mātes diena kā svinību diena nepazudīs. Pašai uz priekšdienām gribētos, lai arī mans bērns, kad pieaug, atrod laiku atskriet pie manis aprunāties.” Edīte piebalso, sakot: “Šī diena ir labs atgādinājums par sevi. Pašlaik mēs kā mammas no sevis tikai dodam un dodam, neko neprasot pretī, tāpēc Mātes diena nākotnē būs labs atgādinājums bērnam, lai viņš mammu novērtētu un neaizmirstu, lai mūsu attiecības nebalstītos tikai uz ūdens glāzi un maizes šķēli.”
Komentāri