Mašīnas ar logo “Jaunģērķēni” regulāri redzamas ar malkas kravām. Malka patlaban ir tā, ko steidz iegādāties.
Pircēju skaits palielinās
“Pieprasījums ir ļoti palielinājies. Malkas cena nekritīsies, kamēr tā nesamazināsies gāzei. To savukārt ietekmē globālā situācija. Ziemā, iespējams, cena varētu vēl kāpt, varbūt vasarā samazināsies. Pirms pārgāja no latiem uz eiro, malka maksāja 35 – 37 latus kubikmetrā, pārrēķināja uz eiro – 50, 53 ,un tā bija normāla cena. Tad arī daudz koksnes ieveda no Baltkrievijas,” situāciju apkures sezonas sākumā vērtē SIA “Jaunģērķēni” valdes loceklis Lauris Rakauskis un uzsver, ka Latvijā nosacīti malkas pietiek, no koksnes taču ražo arī briketes, granulas.
Uzņēmējs pastāsta, ka aizvien vairāk jāiespringst, lai nopirktu apaļkoku. Vasarā bijis tā, ka krautuvēs vispirms izpirka malkai piemēroto. “Mana priekšrocība, ka pērku arī septiņus, 15 kubikmetrus, kad pārsvarā citi parasti brauc pēc 40 kubikmetru kravām,” pastāsta L.Rakauskis.
“Jaunģērķēni” piedāvā gan sausu malku maisos, gan kurināmo kravās. “Berkubos nerēķinām. Malku mēra kubikmetros un steros, viens sters – 0,7 kubikmetri,” stāsta uzņēmējs.
Par darba trūkumu sūdzēties nevar. Pagājušais gads gan bijis sarežģīts, ietekmēja arī pandēmija.
“Jaunģērķēnu” klients ilgus gadus bija “Cesvaines piens”, bet 2019. gada beigās uzņēmums kā kurināmo sāka izmantot gāzi. Tagad vecpiebaldzēns atkal piegādā malku. Ar gandarījumu uzņēmējs atzīst, ka malka tur krīt kā akacī, mēnesī vajag vismaz 300 kubikmetrus.
Izstrādāta mūsdienīga tehnika
To, ka varētu gatavot malku, vecpiebaldzēns saprata, kad tīrīja savu mežu. Var jau pārdot apaļkoku, bet var arī malku, un tas ir izdevīgāk. Tas bija pirms pieciem gadiem. Kopā ar studiju biedriem izstrādāja mūsdienīgu malkas kalti ar automatizētu vadību, kur regulē temperatūru, ir mitruma nosūcējs, frekvenču pārveidotājs. Termometrs rāda, cik grādu ir kaltē, kāds mitruma daudzums kaltē un pagalēs. Jo augstākā temperatūrā kaltē, jo kvalitatīvāka malka.
“Ar elektrības pārrāvumiem jārēķinās, aizsardzība iekārtām nodrošināta,” pastāsta uzņēmējs un atzīst, ka elektrības cenas kāpums ir iespaidīgs. Ja pērn mēnesī par elektrību maksāja 300, 400 eiro, nu jau vairāk nekā tūkstoti.
Nopelnīto iegulda attīstībā
Uzņēmums sniedz malkas skaldīšanas pakalpojumu. “Daudzi pārliecinājušies, ka tas ir izdevīgāk nekā sarunāt kādu, kurš to dara nedēļu,” bilst L.Rakauskis. Uzņēmums pirms trim gadiem “Leader” programmas projektu konkursā saņēma finansējumu nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem eiro, iegādājās mobilo malkas skaldītāju un piekabi. “Tas bija liels atspēriens, jo atbalsts projektā ir 65 procenti. Ja tagad pirktu skaldītāju, izvēlētos dārgāku un jaudīgāku,” vērtē uzņēmējs un piebilst, ka malkas ražošanā strādā trīs vīri un vadītājs, kurš plāno darbus.
Vēl viens darbības veids “Jaunģērķēniem” – celtniecības tehnikas pakalpojumi. L.Rakauskis līdztekus uzņēmējdarbībai strādā arī algotu darbu. “Liela daļa algas ieguldīta uzņēmumā, mājas un apkārtnes sakārtošanā. Bija brīdis, kad nebija apgrozījuma, strādāja tikai viens darbinieks, labi, ka pelnīju oficiālu algu, vismaz varēju samaksāt līzingu,” atklāj L.Rakauskis un pastāsta, ka divi uzņēmuma darbinieki vasarā strādājuši Zviedrijā, trimmerējuši plašas teritorijas. Arī “Jaunģērķēnu” ekskavatoriem darba pietiek, dīkā nestāv.
Jāspēj stingri turēties uz kājām
“Pamazām viss notiek. Kad sāku gatavot malku, baļķi un malka kaudzēs stāvēja pagalmā, tagad uzbūvēta glabātava, arī skaldītājs ir zem jumta,” stāsta uzņēmējs un atzīst, ka biznesā situācijas ļoti strauji mainās un arī tad jāspēj stingri turēties uz kājām. “Jaunģērķēnos” īstenoti arī vairāki meža atjaunošanas projekti.
L.Rakauskis pārliecināts, ka strādā nozarē, kuras produkts gadiem būs nepieciešams un arī koku Latvijā netrūks. Savulaik arī pamēģināts kopā ar lielāku uzņēmumu malku eksportēt, bet ieguvums bijis pārāk mazs. Doma, ka varētu šajā virzienā kaut ko darīt, nav atmesta, bet tad jāražo lielāks apjoms, vajag jaudīgāku kalti.
Komentāri