Malkas cenas pieaug atbilstoši naftas un gāzes cenām, skaidro speciālisti.
SIA “KAU” direktora vietnieks Vladimirs Kļaviņš stāsta, ka pēdējo četru, piecu gadu laikā malkas cenas ir pieckāršojušās. Ja tolaik kubikmetrs maksājis trīsarpus līdz četrus latus, tagad alkšņa malka maksā 25 latus, bet skuju koku un apses malka – 22 latus kubikmetrā.
“Viss ir sadārdzinājies – transporta izmaksas, darba samaksa. Krietni pieaugusi arī papīrmalkas un zāģbaļķu iepirkšanas cena, kas arī veicina malkas sadārdzinājumu. Jūtam, ka samazinās arī malkas piegādātāju skaits, iespējams, ka viegli pieejamie malkas krājumi beidzas, un to nākas izvest no attālākiem mežiem,” stāsta V.Kļaviņš.
Tā dēvētajā malkas placī tiek atvesta trīsmetrīga malka, ko uzņēmuma darbiniekiem nākas sazāģēt un skaldīt. Arī te darba spēka izmaksas aug un, kā saka V.Kļaviņš, nākamais cenu pieaugums būs ar nākamo gadu, jo tad tiks paaugstināta
minimālā darba alga.
Arī malkas piegādātāji saka, ka cenu pieaugumu nosaka vispārējās tendences. Būtu dīvaini domāt, ka vienā sfērā cenas paliks nemainīgas, ja tās aug visur. Mežu īpašniekiem esot izdevīgāk pārdot trīsmetrīgo malku iepircējiem uz ostu, jo baļķus atliek izvest tikai līdz ceļam, nevis tērēt spēku un līdzekļus, lai to zāģētu malkā un nogādātu klientiem, nopelnot gandrīz to pašu. Esot arī problēmas ar meža izstrādātājiem, kuri prasot arvien lielāku samaksu.
Malkas pieprasījums joprojām ir liels, un īpaši lauku pašvaldībās tas ir viens no galvenajiem kurināmiem. Tā, Vaives pagastā ar malku apkurina gan pagastmāju, gan feldšerpunktu, gan abas skolas. Pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna stāsta, ka par malkas piegādi skolām ticis izsludināts iepirkums, bet pašvaldības administratīvās ēkas apsildei izstrādāts pagastam piederošais mežs, kas ļāvis ietaupīt līdzekļus.
Stalbes pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš atzīst, ka kurināmajam ar katru gadu nākas tērēt arvien lielākus līdzekļus, un šogad tam atvēlēti gandrīz 70 tūkstoši latu: “Kurināmā mums nepieciešams daudz, aptuveni 2000 kubikmetri malkas un 10 tūkstoši kubikmetru šķeldas. To iegādei sludinām iepirkumu, bet ar katru gadu piegādātāju interese sarūk, un nākas meklēt risinājumu. Pieaugot kurināmā cenai, pieaug arī apkures tarifi, bet pagaidām cita risinājuma nav. Pašvaldībā domājam par alternatīviem risinājumiem, nākamgad kaut ko mēģināsim, bet vai iecere attaisnosies, rādīs laiks.”
Bet ne jau tikai pagastu pašvaldību katlu mājās izmanto arī malku, bez tās nevar iztikt arī Cēsīs. SIA “CB” Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus pastāstīja, ka pilsētā ar malku tiek kurināta katlu māja Cīrulīšos, un vasarā, kad siltums nepieciešams tikai karstā ūdens sagatavošanai, arī katlu māja pie rajona slimnīcas: “Malkas piegādātājus meklējam visā Vidzemē, cenšoties atrast izdevīgāko variantu, lai arī tas kļūst arvien sarežģītāk. Mūsu vajadzībām nepieciešami aptuveni divi tūkstoši kubikmetru malkas. Iepērkam trīs metrus garus baļķus, ko nākas zāģēt, skaldīt, nogādāt līdz katliem, kurināt, tātad, vajadzīgi darbinieki, kuriem par darbu jāmaksā. Ja ir gāzes apkure, visu regulē automātika, bet malkas katlu mājās svarīgs cilvēka faktors.”
Lai arī malkas cenas aug, pieprasījums pēc tās nemazinās, jo cilvēki grib dzīvot siltos mājokļos. “To var salīdzināt ar pārtikas cenām, tām pieaugot , cilvēki taču mazāk neēdīs. Tāpat ir ar malku, ko var pieskaitīt pie pirmās nepieciešamības precēm,” secina V.Kļaviņš.
Komentāri