Jaunās mākslinieces, cēsnieces Madaras Melas pirmajā personālizstādē “Telpas svārstības” Cēsu Jaunās pils trešajā stāvā mākslinieces darbi spēlējas ar gaismu un tumsu, savijoties trauslumam un pamatīgumam, skatītāju nevilšus aicinot piesēst, ieskatīties dziļāk un atklāt, ar ko katrs darbs uzrunā.
Skaitā nelielā gleznu un fotogrāfiju izstāde ir ļoti personisks stāsts par sevis pētniecību, iekšējo procesu novērošanu un izprašanu. Izstādes iekārtojums apmeklētājus mudina šo stāstu izdzīvot pašiem, mijiedarbojoties ne tikai ar mākslas darbiem, bet arī ar telpu, kurā atdzīvojas pārdzīvojums, raisās pārdomas un izpaužas laika dziedējošā daba.
Madara Mela ir cēsniece, kura jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā, bet itin bieži ciemojas Cēsīs pie vecākiem. Māksliniece ir studējusi scenogrāfiju, tāpēc viņai ļoti būtiska ir arī telpa un tās iekārtojums: “Ar telpu var dot sajūtu, man ir svarīgi, ka telpa runā kopā ar darbiem, ne tikai darbi paši par sevi. Lai gan stāsts ir par pārdzīvojumiem, ne tik mierīgiem dzīves brīžiem, izstādi iekārtojot, vēlējos galvenokārt radīt mieru, tādēļ arī pēdējais darbs ir “Rītausma”, jo pēc visiem pārdzīvojumiem nāk rītausma – jauna diena un jauns miers.”
Stāstot par izstādi, māksliniece teic: “Mēs dzīvojam steidzīgā ritmā, ar šo izstādi aicinu uz brīdi piestāt un padomāt par sevi. Telpas svārstības ir stāsts par katram savu iekšējo telpu un manu iekšējo telpu, kas svārstās, maniem pārdzīvojumiem un mēģināšanu tos sajust un izprast. Darbi ir mani sapņi, visbiežāk impulsu vadīti, tapuši sapņainā vīzijā – nereti naktīs -, jo man vienmēr bijuši kolorīti sapņi, kas paliek atmiņā.”
M.Mela novērtē, ka viņas pirmā personālizstāde notiek tieši Cēsīs, turklāt Jaunajā pilī: “Cēsis man ir ļoti mīļas, te vienmēr jūtams atbalsts, draudzība, arī izstādi veidojot, bija ļoti mīļa un mierīga sajūta. Šī ir īstā vieta, kur tapt pirmajai personālizstādei. Tas, ka izstāde ir tieši Jaunajā pilī, man nozīmē ļoti daudz, jo vēsture man vienmēr bijusi ļoti svarīga. Arī ļoti liela daļa no manas dzīves aizvadīta senā mājā, tāpēc seno ēku stāsti sniedz visam tajās notiekošajam vēl vienu dimensiju.”
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Ināra Bula, raksturojot talantīgās mākslinieces darbus, teic: “Tie parāda bagātīgu cilvēka iekšējo pasauli, smalku emocionālo noti.” Un izstādes kuratore Vija Rozentāle piebilst, ka darbi ir tik niansēti, ka katrs tajā saredz kaut ko savu: “Māksliniece caur saviem darbiem ar katru no mums sarunājas. Arī viņas abstrakcionisma stila fotogrāfijās ir attēloti putekļi, tikai daudzas reizes palielināti, un liek uzdot jautājumus pašam sev.” Ināra Bula aizdomājas: “Jā, filozofiski mēs visi esam putekļi, bet vai tiešām esam?”
Vija Rozentāle vērtē, ka daudzpusīgā un daudzveidīgā māksliniece šobrīd ir sava ceļa meklējumos, tāpēc katrs nākamais darbs var būt kā pārsteigums. Bet I.Bula domā, ka katra mākslinieka daiļradē, neatkarīgi no izpausmes vai mākslas veida, vijas savs rokraksts: “Madara ir ļoti trausla un reizē izsmalcināta tieši emocionālajā pasaulē, tajā pašā laikā arī ļoti spēcīga savā būtībā un izpausmē. Tas savijas vienā veselumā, un to varam redzēt arī šeit. Grūti viņu nosaukt par jauno mākslinieci, jo, vērtējot darbus, redzams skaidrs mākslinieka skatījums un briedums.”
Sadarbība ar Cēsu Vēsture un mākslas muzeju M.Melai sākusies, gatavojot muzeja 95.gadskārtas izstādi. “Izstāde atklāja mākslinieces daudzpusību un daudzveidību, viņa piedāvāja pilnīgi netradicionālu skatījumu, kā stāstīt par tēmām cēsnieku un pilsētas vēsturē,” atzina Vija Rozentāle, bet vēsturniece Dace Tabūna uzsvēra: “Jau bija jūtams viņas “krampis”, viņa skaidri zināja, ka vajag tā un nekā citādi. Madaras darbos ir dvēseles vibrācijas, dvēseliski melanholiskas sajūtas, ko viņa parāda ar absolūtu pārliecību. Ir ļoti svarīgi, ka muzejā ir viņas izstāde. Cēsu mākslas dzīves vēsturē tas ir notikums, esmu pārliecināta, ka laiks to apliecinās.”
Viena no muzeja stratēģijām ir iepazīstināt cēsniekus un pilsētas viesus ar Cēsu jaunajiem māksliniekiem. Pirms vairākiem gadiem bija pirmā – mākslinieces Alises Ķīnastas darbu – izstāde, Madaras Melas izstāde ir otrā. Ināra Bula atgādina, ka jaunie mākslinieki ir aicināti arī paši rosināt veidot savu darbu izstādes muzejā, sadarboties ar muzeja speciālistiem, tā savstarpēji bagātinoties . “Un jaunie mākslinieki parāda, kā veiksmīgi akadēmiskās mantojuma vērtības savienot ar moderno,” saka I.Bula.
Izstāde “Telpas svārstības” būs atvērta līdz 15. oktobrim.
Komentāri