Sagatavojusi Mairita Kaņepe
Mākslas festivāla Cēsis 2007 notikumus apmeklējuši vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. To aprēķinājuši festivāla rīkotāji. No 28.jūlija līdz 18.augustam festivāls piedāvāja vairāk nekā 20 augstvērtīgus profesionālās mākslas notikumus dažādās jomās.
Vislielākā interese bijusi par laikmetīgās mākslas izstādi bijušajā alus darītavā. To apmeklējuši ap seši tūkstoši cilvēku. Akadēmiskās mūzikas notikumos pabija gandrīz divi tūkstoši, teātra dienā iespaidus guva ap četri tūkstoši. Dž.Verdi operas “Aīda” izrādi noskatījās 3200 interesentu.
Jaunākās latviešu kino programmas pils klēts kinoteātrī noskatījušies vairāk nekā tūkstotis.
Vasaras mākslas dzīve Cēsīs Latvijā guvusi atbalsis. Par koncertiem, izstādēm un filmām nacionālajā presē varēja lasīt atsauksmes un recenzijas. Aīda jurģiem nepadodas
I.Blumberga Aīdas ģeniālais, konsekventais, pabeigtais vizuālais tēls, kas ir absolūta formas, stila un krāsu pilnība uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, Cēsu Pils parka estrādē diemžēl sadrumstalojās, nonākot pretrunā ar vidi, kurā izstādītas lielās mākslas atlūzas. Vertikālās stēlas, kas teātrī slienas nesasniedzamā bez robežu augstumā, te parādās “aplauzti” samazinātā mērogā. Uzkrītoši tukšo skatuvi iespaidīgi piepildīja vien masu skats: sarkani tērptā kora uznāciens Triumfa ainā. Taču pieļauju, ka šī vilšanās varbūt neskāra tos, kuri šo lielisko Aīdas 1998.gada iestudējumu baudīja pirmoreiz. Inese Lūsiņa (Diena, 21. augusts) Venēcijas gars Cēsīs
Izstāžu zāles skaistā, jau it kā labi pazīstamā vairāku līmeņu telpa šķita būtiski mainījusies, un dīvainā kārtā pats Venēcijas gars šķita tur iemājojis — tajā nozīmē, ka arī Venēcijā katrs izvēlētais interjers — grezns palazzo, baznīca vai pieticīga kapela — mēdz piešķirt papildu dimensiju mākslinieka radītajam, pat ja kādreiz esi to jau redzējis. Cēsīs šķita: kur gan vēl citur Ilmāra Blumberga mazās un lielās, taču dziļi personiskās mistifikācijas atvērtos tik pilnskanīgā akordā, tik parocīgi izkārtotas, tik telpiski izjustas! Gluži citādi nekā citkārt, kad šī mākslinieka personālizstādēs Rīgā nereti gluži vai fiziski ir sajūtama mākslinieka cīņa ar strikti simetrisko telpu, kas cita veida mākslai ir kā radīta. Inscenējumu meistara Ilmāra Blumberga iztēlē Cēsu izstāžu zāles telpa pārdzima slāņotā instalācijā – performancē, kas, protams, nebija nekas cits kā paša Ilmāra dzīve, zīmējumos un objektos izstāstīta. Nu labi – kāds mazs viņa dzīves gabaliņš un pārdomas par vērtībām. Kā allaž. Laima Slava (Kultūras Diena, 17. augusts) Licence ciest
… Viens no Unas Celmas jaunās latviešu filmas “Nerunā par to” (izrādīta Cēsu Pils klēts kinoteātrī) “pārdodamākajiem” punktiem ir Daces Rukšānes vārds. Rukšānes daiļrades pielūdzējas filmā bez pūlēm pazīs lokālā bestsellera Beatrises gultas stāsti sižetiskās norises, kas raiti pārceltas scenārija formā. Beatrises sevis meklējumi jeb haotiski mazohistiskā svaidīšanās no vīrišķa pie vīrišķa tad arī tiek piedāvāta kā filmas centrālā dramatiskā līnija. Ar nolemtību sejā un pašnoniecinošu pārliecību (kam vajadzīga sieviete ar bērnu!) Rēzijas Kalniņas seksīgā un sagumusī Beatrise iepinas arvien bezcerīgākās attiecībās. Smukā dakterīša – meitas Sofijas tēva (Juris Žagars) – neuzticībai, ķērcīgām attiecību skaidrošanas scēnām virtuvē seko šķiršanās un “fiksa terapija” – romāns ar solīdo šeptmani Viktoru (Harijs Spanovskis), kurš izrādās kaņepīšu audzētājs – dīleris iesācējs. Paralēli fragmentārām un naudas/ mantu diktētām attiecību peripetijām (orālais sekss uz jahtas) ar bosu (J.Bartkevičs) kā Beatrises glābiņš iezīmējas potenciālais “princis” — batikotā žaketē tērpts mākslinieks (Ģ.Ķesteris). Dita Rietuma (Kultūras Diena, 17. augusts) 1/10 daļa Zemes mātes biroja
Lai uzzinātu, par ko ir režisora Olafa Okonova dokumentālā filma 1/10 daļa Zemes mātes biroja (pirmizrāde Cēsu pils klētī), divdesmit minūšu garais ieraksts ir jānoskatās no sākuma līdz pat beigām, kad pirms titriem parādās īsa informācija par Rīgas Lielajiem kapiem…
Scenārija autore un producente Laima Slava filmas intrigu veido, turot skatītāju neziņā līdz izšķirošam finālam kā Agatas Kristi mis Mārpla. Ja labticīgs vērotājs būtu spiests iztikt ar filmas veidotāju taupīgi soli pa solim sniegto vēstījumu, uz ekrāna viņš redzētu tēlu — ne ta digeru, ne ta Sprīdīti brieduma gados, kas ar slēptu nodomu folksvāgena vabolītē un gerberu pie stūres ierodas Rīgas Lielajos kapos, lai iedurtu lāpstu velēnā… Anita Vanaga (Kultūras Diena, 17. augusts) Aizraujošs ceļš
Bijušā alus brūža ēkās veiksmīgi iekārtotajai laikmetīgās mākslas ekspozīcijai galvenokārt piemīt izglītojošs raksturs, kas ir nemainīgi aktuāli, jo īpaši novados cilvēki joprojām ar pārsteigumu uzlūko gan pašu mākslu, gan tās izstādīšanu industriālā vidē. Nenoliedzami Cēsu festivāla tradīcijas iedibināšana ir vērā ņemams papildinājums ikgadējiem mākslas pasākumiem Valmierā, Rojā, Liepājas Karostā
un Aizputē. …viens no jaukākajiem izstādes pārsteigumiem ir jaunās Ģirta Muižnieka gleznas, kas pavisam tumšā telpā izgaismotas tā, it kā tiktu projicēti slaidi. Īpašais eksponēšanas veids akcentē glezniecības specifiku – pilnīgu jaunradi, operējot ar autora pieredzes uzlādētu oriģinālu tēlu sistēmu un krāsu optiskām un vieliskām īpašībām. Ieva Lejasmeijere (Kultūras Diena, 3. augusts)
Komentāri