Trešdiena, 1. janvāris
Vārda dienas: Laimnesis, Solvita, Solvija

Mājas deg arvien biežāk

Druva
00:00
28.02.2006
6

“Reģistrēto ugunsgrēku skaits valstī kopumā saruka par septiņiem procentiem. Šāda tendence vērojama arī mūsu rajonā. 2004. gadā bija 269 ugunsgrēki, pērn 187. Īpaši mazāk bija jābrauc uz kūlas ugunsgrēkiem, valstī kopumā izbraukumu skaits samazinājies par 36 procentiem. Iemesli vairāki: plaši bija izvērsta izglītojošā kampaņa, kurā iesaistījās arī valsts augstākās amatpersonas un sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī laika apstākļi pērn bija dedzinātājiem nelabvēlīgi,” saka P. Serovs.

Uguns aizvadītajā gadā iznīcinājusi 918 ēkas, 176 transporta līdzekļus, valstī kopējie zaudējumi ir 3,94 miljoni latu. Ugunsgrēkos izglābti 218 cilvēki, taču melnā statistika nav iepriecinoša, jo bojā gājuši 235 cilvēki. Par 21 procentu vairāk nekā 2004. gadā. Cēsīs gan statistika uzlabojas, ja 2004.gadā bojā gāja astoņi cilvēki, pērn – trīs.

VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis informē, ka Cēsu brigādes dzēsēji pērn pēc trauksmes signāla izbraukuši 496 reizes.

“Diemžēl nācās konstatēt, ka 109 izsaukumi bijuši maldinošie. Ne visi ir ļaunprātīgie zvanītāji, jo gadās, ka cilvēki nepareizi novērtē situāciju, tikai aizbraucot konstatējam, ka esam ieradušies velti. Uz glābšanas darbiem izbraukts 147 reizes, tai skaitā 25 reizes esam iesaistījušies ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā. Visbiežāk izbraukumi uz glābšanas darbiem saistās ar palīdzību organizācijām un iedzīvotājiem, attiecīgi 52 un 43 reizes. Zināma daļa no šiem izbraukumiem bija palīdzība vētras seku likvidēšanā, kas valsti skāra pērnā gada janvārī,” stāsta I. Briedis.

P. Serovs atzīst, ka satrauc ugunsgrēku skaita pieaugums dzīvojamā sektorā šī gada sākumā. Līdz februāra vidum rajonā bija reģistrēti jau 34 ugunsgrēki, pirms gada – tikai 19.

“Galvenais iemesls – apkures sistēmu bojājumi un nepareiza to lietošana. Pieredze rāda, ka ugunsgrēki galvenokārt izceļas vecās mājas, kurās apkures sistēmas kalpo jau ilgus gadus. Īpašnieki nepievērš uzmanību to stāvoklim, neveic regulāras pārbaudes un remontus pirms apkures sezonas. Bet pietiek ar vienu niecīgu, pat ārēji nepamanāmu bojājumu, lai notiktu nelaime. Skursteņi nevar kalpot mūžīgi, tie izdeg, rodas plaisas, un ja tuvu ir koka konstrukcijas, nelaime ir neizbēgama,” secina P. Serovs.

Ik pa laikam arī valsts līmenī aktualizējas jautājums par ugunsdzēsēju darbu. Viņiem tiek pārmesta gan neprofesionāla rīcība, gan ierašanās notikuma vietā ar kavēšanos. P. Serovs informē, ka pēc normatīvu prasībām VUGD depo izvietojumam jābūt tādam, lai lauku rajonos uz ugunsgrēku dzēsēji ierastos ne vēlāk kā 25 minūtes pēc zvana saņemšanas.

“Reāli to īstenot nav iespējams, jo Cēsu rajonā attālumi ir lieli, ziemas apstākļos pārvietošanās ātrums ir vidēji viens kilometrs minūtē. Tad nu cilvēki paši var parēķināt, cik ātri nonāksim konkrētā vietā . Tāpēc pašvaldībām jādomā par vietējo brīvprātīgo dzēsēju komandu uzturēšanu,” saka P. Serovs.

Cēsu brigādes komandiera vietnieks Juris Bogens stāsta, ka patlaban 16 pagastos ir brīvprātīgo komandas, kuru rīcībā ir 17 mašīnas. Divas mašīnas ir Vecpiebalgas brīvprātīgajiem, un tiek risināts jautājums par tehnikas iegādi skujeniešiem. Atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībai sniedz rajona padome.

“Ir aktīvas pašvaldības, kuras iespēju robežās nekad neatsaka palīdzību. Te var nosaukt Vec-piebalgas komandu Anda Dzeņa vadībā, Nītaures komandu, ko vada Viesturs Setkovskis. Nekad neatsaka Raunas brīvprātīgie, arī citviet vīri ir aktīvi. Brīvprātīgo nozīme pierādījusies vairākkārt. Piemēram, Zaubē dega pirts, un vietējā komanda, ierodoties laikus, spēja ēku glābt. Ja gaidītu dzēsējus no Cēsīm, viss būtu nodedzis,” stāsta J. Bogens.

Tiesa, ir arī problēmas brīvprātīgo darbā. Viena – mašīnu iedarbināšana ziemas apstākļos. Ja nav silto garāžu, ir problēmas. VUGD pārstāvji uzsver, ka pagastos vajadzētu šo jautājumu risināt, jo ir pozitīvi piemēri. Drustos pie centrālās katlu mājas uzcelta neliela piebūvīte, mašīna stāv siltumā. Arī Straupē rasts šāds risinājums.

J. Bogens izsaka cerību, ka līdz kūlas dedzināšanas laikam visas brīvprātīgo komandas būs gatavas rīcībai, jo tad bez viņu palīdzības neiztikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Māksla vieno paaudzes. Bērni rada gleznas senioriem

00:00
01.01.2025
5

Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā. Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Dru­vai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības […]

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
75
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
48
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
1320
2

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
96
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Tautas balss

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
7
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
19
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
30
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
26
7
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Sludinājumi