Lai pārrunātu aktuālo bioloģiskajā lauksaimniecībā, novada zemnieki tikās seminārā “Inovācijas lauksaimniecībā. Iespējas videi draudzīgai saimniekošanas praksei laukos”.
“Lauksaimniecības politika ir tik mainīga kā vējš ap skursteni,” vērtējot pārmaiņas, kas jāievēro saimniekojot, lai saņemtu atbalsta maksājumus, sacīja zemnieki. Viņi dalījās pieredzē, cits citam atgādināja, kas vēl šogad un visdrīzākajā laikā jāizdara. “Bioloģiski vērtīgie zālāji ir jāreģistrē digitāli Lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārvaldības sistēmā. Ja to neizdarīs, saņems samazinātu maksājumu. To vēl var izdarīt, palīdzēt var konsultanti Valsts augu aizsardzības dienestā vai lauku konsultanti, bet nepieciešama internetbankas pieeja. Ir zemnieki, kuri nav šajā sistēmā, tādēļ jaunāko informāciju palaiduši garām. Informācija par trim ekoshēmām arī jāreģistrē, līdz gada beigām jāsakārto lauku vēsture,” atgādināja Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa.
Taču arī tie, kuri nav ar datoru uz jūs, reģistrējot datus, saskaras ar neizpratni un problēmām, “Druvai” pastāstīja D.Kalniņa. “Datorprogrammu izstrādātāji nav lauksaimnieki, un radušies pārpratumi. Piemēram, jānorāda, ka bioloģiski daudzveidīgais zālājs iesēts noteiktā termiņā, jo nevar taču nopļaut un novākt, ja nav iesēts. Tas mulsina,” teica D.Kalniņa un uzsvēra, ka pārvaldības sistēma aizvien tiek pilnveidota. Ar laiku tajā būs jābūt arī informācijai par tehniku, kāda ir saimniecībā, kur iegādāts mēslojums, sēkla, augu aizsardzības līdzekļi, cik izlietots.
Ne ļoti daudzi, bet ir zemnieki, kuri atsakās no bioloģiskās saimniekošanas. Vissarežģītāk ir biškopjiem, trīs kilometru rādiusā nedrīkst būt konvencionālo zemnieku lauki. “Ikvienam ir jābūt gatavam pārmaiņām gan lauksaimniecības politikā, gan savā nozarē, jābūt gataviem darīt ko citu. Ir zemnieki, kuri no piena lopkopības pārgājuši uz augkopību, bioloģiskie graudaudzētāji atteikušies saimniekot bioloģiski,” situāciju ieskicēja D.Kalniņa. Viņa arī uzsvēra, ka bioloģiskie dārzeņaudzētāji turas, katram ir savi klienti, atrasts noiets.
Nākammēnes bioloģiskajiem zemniekiem plānotas mācības Amatas pagastā. Tur būs klāt gan pārstāvji no Zemkopības ministrijas, gan tās institūcijām.
SIA “Lieloga “Siltumnīcā. Te vēlā rudenī zaļo vitamīniem bagāti garšaugi.
FOTO: Sarmīte Feldmane
Šodien atklātais rīt – ikdiena
“Vides risinājumu institūts” atrodas tepat Priekuļos, bet lielākā daļa zemnieku tajā bija pirmoreiz. Viņi atzina, ka ir pārsteigti par te veiktajiem lauksaimniekiem nozīmīgajiem pētījumiem. “Vides risinājumu institūta” pārstāve Ieva Vītola pastāstīja par dažādiem pētījumiem, kurus institūta zinātnieki veic kopā ar ārzemju kolēģiem, par modernu tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā, bet atsevišķi pakalpojumi noderīgi arī citiem. Tā kā pētnieku uzmanības lokā ir arī ārstniecības augi, to audzēšana, zemniekiem bija daudz praktisku jautājumu.
“Ne reizi vien tas, ko saucam par inovāciju, ir atgriešanās pie senām zināšanām. Kaut vai, palasot to, kas rakstīts pirms simts gadiem, redzam, mūsu senči zināja par augu īpašībām, prata tos izmantot. Atgriežamies pie tā, kā darīts, izmantots, bet modernizējot, izmantojot mūsdienu iespējas,” sacīja I.Vītola.
Zemnieki vērtēja, ka nepaies nemaz daudzi gadi, kad zinātnieku atklātais ienāks katrā saimniecībā, inovatīvas tehnoloģijas un metodes ar laiku kļūs par ikdienu.
Novada zemniekiem bija iespēja arī ieskatīties laboratorijā, kurā tiek novērtēti pirolizidīna alkaloīdi (PA). Latvijas Universitātes Ķīmijas maģistrantūras students Emīls Francis izskaidroja, ka tiek novērtēta toksiskā PA pārnese no Latvijā bieži izplatītām PA saturošām nezālēm - neaizmirstulītēm, tīruma aitenes, ārstniecības vēršmēles, parastās krustaines un to atliekām – uz augsni un aromātiskajiem un ārstniecības augiem: ārstniecības kumelīti, piparmētru, pētersīli.
“Eiropas Komisijas regula limitē PA daudzumu produktos. Tas rada izaicinājumus audzētājiem. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PA augu izcelsmes produktos nonāk ar nezāļu piemaisījumiem, nesenos pētījumos pierādīts, ka PA var tikt horizontāli pārnesti no donorauga uz augsni un akceptoraugiem,” pastāstīja E.Francis un uzsvēra, ka iegūtās zināšanas dos ieguldījumu pārtikas drošības uzlabošanā, audzētājiem piedāvājot risinājumus kvalitatīvai ārstniecības augu drogu iegūšanai.
Ar prieku audzēts
SIA “Lieloga” saimniece Ruanda Dembovska zemniekus uzņēma savā siltumnīcā Priekuļos. Te zaļo garšaugi, kas tik ļoti nebaidās no aukstuma. Ruanda lepojas, ka 3,8 nomas hektāros audzē arbūzus un melones, arī ķirbjus, piparus, fizāļus, gurķus un citus dārzeņus. Saimniece labprāt dalījās pieredzē, stāstot, ko un kā audzē. Viņa arī uzsvēra, ka diemžēl ne visi stāsta, ko praksē pārbaudījuši, bet viņa to dara labprāt. Jautājumu bija daudz gan par šķirņu izvēli, gan augsnes sagatavošanu, dārza laistīšanu un citi, arī par pesto un citiem produktiem, ko gatavo “Lieloga”.
“Cik izaudzēju, tik pārdodu. Ja gurķi beidzas, tad beidzas, ja burkānu vairāk nav, nav arī sulas. No citiem nepērku,” uzsvēra R.Dembovska un piebilda, ka jau domās ir pavasarī, kad jāsāk audzēt stādi, lai rudenī varētu vākt ražu. “Daru to, kas patīk, tāpēc izdodas,” uzsvēra priekuliete.
Zemnieki atzina, ka ir vērtīgi ieskatīties, kā strādā citi, jo katram ir sava pieredze. Protams, nedrīkst aizmirst, ka katram arī laukos cits augsnes sastāvs.
Gūta iedvesma strādāt tālāk
Gan par uzzināto un redzēto “Vides risinājumu institūtā”, gan saimniecībā “Lieloga” semināra dalībnieki bija gandarīti. Katram savas pārdomas par aizvadīto vasaru.
“Bija interesanti dzirdēt un redzēt, kā institūtā mūsdienīgi strādā saskaņā ar dabas procesiem, balstoties uz senām zināšanām. Mūsu saimniecībā viss ir roku darbs, tā bija iespēja ieskatīties nozares nākotnē,” vērtēja Zaubes pagasta zemnieku saimniecības “Ozoliņi” saimniece Evita Lūkina. Saimniecībā audzē, vāc un gatavo 20 dažādas zāļu tējas, kas Latvijā pazīstamas ar nosaukumu “Lauku tējas”. “Viss izauga smaržīgs, un tējas ir ļoti aromātiskas. Vasarā piparmētras daudz nepaaugās, bet jau pa gabalu varēja sajust, kā smaržo,” pastāstīja zaubēniete un atzina, ka aizvien vairāk cilvēku novērtē dabisko, izprot tā vērtību. E.Lūkina arī rīko tējas darbnīcas, kurās izglīto par zāļu tējām, piedalās pasākumos un stāsta par augiem, tējām.
“Jāstrādā tikai tālāk, pieredze ir, bet jaunas zināšanas vienmēr noder,” pārliecināta E.Lūkina.
Līgatnes “Zaļumnīcas” saimnieks Mārtiņš Elsts uzsvēra, ka Priekuļos redzēts, ko dara un spēj zinātne, bet “Lielogā” – kā saimnieko ikdienā. “Par nākamo gadu ir optimisms. Arī šī sezona bija veiksmīga. Ir klienti, kuri pērk dārzeņus. Prieks, ka aizvien vairāk tiek iepazīti saldie kartupeļi, pircēju loks palielinās. Arī stādiem ir pastāvīgi pircēji, nemazinās interese par mētrām, garšaugiem,” atklāja līgatnietis un piebilda, ka rudens darbi vēl nav galā.
Biškopis Imants Dauksts no Veselavas “Druvai” pastāstīja par vērojumiem tirgū, jo ne reizi vien bijušas pamatotas šaubas, vai tiešām pašu audzēts. “Visu gadu tirgo pāris hektāros audzēto. Vai tas tiesa?” bilda I.Dauksts un uzsvēra, ka diemžēl zemnieku izaudzētā un saražotā tirgus ir nesakārtots. Tas attiecas ne tikai uz biškopību, arī dārzeņu audzēšanu.
“Sezona sākumā bija pagrūta, mēneša laikā vairākas saimes aizgāja bojā, bet jūnijā, jūlijā bites sagādāja visas vasaras ienesumu, jo augustā jau viss bija noziedējis,” vasaru biškopībā raksturoja veselavietis. Par medus cenu viņš saka – ir tāpat kā ar bitēm, jo nekad neko nevar zināt. Vajadzētu palielināties, jo inventāram, burciņām, etiķetēm tā kļuvusi daudzkārt augstāka, bet pēdējos gados medus cenai ir pat tendence samazināties. “Biškopju ir daudz, ne mazums tādu, kuri nav reģistrējušies, ātri un lēti pārdod. Kad viņiem medus beidzas, cena stabilizējas,” situāciju vērtēja biškopis.
Šoruden ieziemotas 120 saimes, iepriekšējā rudenī bija vairāk nekā 200, bet pavasarī daudzas gāja bojā. “Pavasarī noteikti atkal būs vairāk,” pārliecināts I.Dauksts.
Viņš atteicies no bioloģiskās saimniekošanas. “Neiespējami godīgi strādāt, lai izpildītu prasības. Strādāšu tāpat kā līdz šim, tikai bez statusa. Piedāvāju “Imanta bišu medu” – ar to garantēju kvalitāti,” paskaidroja biškopis.
Savulaik I.Dauksts bija viens no retajiem biteniekiem Vidzemē, kura medum bija kvalitātes sertifikāts “Zaļā karotīte”. “Atbalsts, ko saņēmu, bija mazāks nekā izdevumi. Samaksāju vienreizējo maksu, tad par analīzēm, vēl papildu analīzēm. Cerēju piedalīties iepirkumos, bet kurš gan iepērk medu,” pārdomas atklāja biškopis un uzsvēra, ir saprotams, ka kontroles vajadzīgas, bet, ja zemniekam jāuztur kontrolējošās iestādes, tas nav pareizi.
“Domāju par jauniem produktiem. “Vides risinājumu institūtā” redzētais raisīja pārdomas un guvu arī jaunas idejas,” atzina I.Dauksts.
Komentāri