Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Mācīties var pat sirmā vecumā

Druva
14:04
27.08.2014
7
77 Gadigais Vecuks Macas Teki

Jānis Tauriņš no Nītaures ir viens no retajiem avīzes stāstu varoņiem, kurš par sevi padevis ziņu pats. Sazināties ar „Druvu” viņu pamudināja anekdote: “Skolotāja jautā Jānītim, kas tu būsi, kad pabeigsi skolu? Jānītis atbild – pensionārs.”

„Mani sauc Jānis, es esmu pensionārs, kurš tūlīt pat pabeigs skolu,” tā sarunu iesāk J.Tauriņš. Nekas jau nebūtu pārsteidzošs, ja vien nezinātu, ka kungam ir 77 gadi un viņš ar labām sekmēm Priekuļu tehnikumā ir apguvis zināšanas autoelektriķa neklātienes programmā.

Šis piemērs liecina, ka gadi nav šķērslis, lai izglītotos visa mūža garumā. Ne velti ir tāds teiciens – mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Automobiļi Tauriņa kungu ir interesējuši visu dzīvi, tādēļ viņš nolēmis, ka grib atsvaidzināt zināšanas, pamācīties jauno. Kā izrādījās, tādu lietu bija ne mazums.

Neklātienē autoelektriķiem ir jāmācās pusotra gada. Visu šo laiku J.Tauriņš sestdienās brauca uz skolu, sēdēja solā un pierakstīja lekcijās dzirdēto. „Man jau automehāniķa kvalifikācija no tālajiem 70-tajiem gadiem. Savulaik arī beidzu šo pašu Priekuļu tehnikumu. Lielāko daļu darba mūža aizvadīju sovhozā, biju autoelektriķis, strādāju darbnīcās – darīju visu, sākot no virpošanas līdz metināšanai. Laikam ritot, sapratu, ka viss strauji mainās, ka zināšanu trūkst. Tāds dullums uznāca – gribēju mācīties. Šajā sakarā prātā joks. Lasīju avīzē, ka kāda 93 gadus veca kundze ar izcilību pabeigusi augstskolu, tad arī es nodomāju, vai tad esmu sliktāks, ka nevaru vēl kaut ko iemācīties? Tā tās lietas summējās. Tad devos uz tehnikumu un interesējos. Mani pieņēma. Tagad esmu viens no sešiem savā grupā, kas mācībās aizgāja līdz galam,” neslēpj J.Tauriņš un turpina: „Sākumā nezinājām, vai mums sanāks pilna grupa, tad kādā vakarā saņēmu zvanu no skolas. Saka, lai es rīt astoņos esmu klāt. Tā no rīta cēlos, uz motocikla virsū un uz tehnikumu prom.”

Jānis Tauriņš priecājas, ka ar pasniedzējiem nodibināti labi kontakti, ka skolotāji ir bijuši atsaucīgi. Tas nozīmē, ka arī turpmāk nepieciešamības gadījumā būšot, kam paprasīt padomu. “Tomēr daļa mācību jautājumu gan bija tādi, par kuriem varētu ar skolotājiem arī strīdēties, jo man prakse ir milzīga. Nereti teorija ir viena lieta, bet praksē viss var izvērsties citādāk,” ar smaidu klāsta nītaurietis.

J.Tauriņš algotu darbu vairs nestrādā, taču neatsaka palīdzēt, ja kādam jāremontē auto. „Ar 230 eiro pensiju vien izdzīvot nav viegli, tādēļ, ja kādu naudiņu izdodas vēl nopelnīt, ir pavisam labi. Laukos ir grūti atrast speciālistus, kas kaut ko saprot no autolietām. Mani apkārtnē zina, zvana un lūdz palīdzību. Nav jau tā, ka darba ļoti daudz, bet sanāk kādas pāris reizes mēnesī,” skaidro J.Tauriņš un piemin, ka mācīšanās viņam nav sveša lieta. Ik pa brīžiem viņš izmantojis iespējas izglītoties dažādos semināros, tādēļ sertifikātu viņam netrūkstot.

Vēl gan jāpiemin, ka pie dokumentiem par skolas beigšanu kungs, visticamāk, netiks, jo esot skolai parādā 600 latus, kas eiro izteiksmē ir krietni vairāk. „Maksāšana ir pa daļām. Vienā brīdī sapratu, ka skolu ”pavilkt” nevaru, taču gribas

kursu pabeigt. Esmu pateicību parādā tehnikuma administrācijai, ka mani, kā sacīt, neizmeta no skolas, bet ļāva pabeigt mācības un noklausīties kursu. Pensija ir niecīga, kur lai ņemu tādu naudu?”saka nītaurietis un pastāsta, ka „oktobrī jābūt pēdējam praktiskās daļas eksāmenam, taču, vai mani pie tā pielaidīs, vēl ir liels jautājums. Bez papīra jau varu iztikt, turklāt man nav mērķis meklēt darbu. Turklāt, kurš darba devējs mūsdienās ir gatavs pieņemt darbā pensionāru? To, ko gribēju, to arī sasniedzu – zināšanas, ko esmu ieguvis, man neviens neatņems.” J.Tauriņš arī piebilst, ka tehnikumā viņam ieteikts doties uz sociālo dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru, varbūt tur spēšot kā līdzēt. „Sociālajos teica, ka nekā man nevar palīdzēt, arī nodarbinātības dienestā saņēmu tādu pašu atbildi, taču tā izskanēja ar smīnu un vīpsnāšanu, sak,

ko tad tāds vecis sadomājis mācīties tehnikumā. Piedāvāja gan kaut ko no savām programmām, taču ko darīt, ja cilvēks grib mācīties konkrētu profesiju, kas interesē, nevis to, kas nenoderēs? Protams, saprotu, ka mūsdienās katram pašam par sevi jācīnās, tādēļ būs jāiztiek tā, kā ir,” kungs nopūšas.

Par J.Tauriņa uzdrīkstēšanos bijuši patīkami pārsteigti ne tikai apkārtējie, bet arī Priekuļu tehnikuma personāls. Neklātienes daļas administratore Inese Dedumeta uzsver, ka ar tik optimistiski noskaņotu pensionāru saskaras pirmoreiz. Viņa saka, ka šis piemērs varētu mudināt arī citus seniorus uzdrīkstēties, jo, viņasprāt, mūsu sabiedrībā cilvēki pēc 50 gadiem sevi nepelnīti „noraksta”, tādēļ, nerodot piepildījumu dzīvei, seniori nereti kļūstot depresīvi un kašķīgi.

„Lai gan strādāju skolā ne pārāk ilgi, arī no kolēģiem esmu dzirdējusi sakām, ka šis kungs ir kaut kas unikāls. Viņa kursā neklātienē mācās cilvēki 30 līdz 40 gadu vecumā. Kā novēroju, Tauriņš starp viņiem jutās labi un omulīgi. Pārējie viņu uztvēra pozitīvi un draudzīgi. Tie, kas domā, ka jaunākie par tevi pasmaidīs, paši sev uzliek tādu kā rāmi. Domāju, ir daudz cilvēku, kas vēlas mācīties, taču nedrošība, kā reaģēs apkārtējā sabiedrība, ņem virsroku. Tam vajag tikt pāri, jo mācīties var visos vecumos. Dzīve nebeidzas ne pēc 50, ne 60 vai vairāk gadiem,” teic Inese un turpina: „Viņš bija kaut kas fantastisks. Grūti vārdos izstāstīt, ar kādu prieku un interesi viņš devās uz nodarbībām, neizlaižot nevienu no tām. Jāsaka, ka jaunajiem bija, ko turēt līdzi.”

Arī Cēsu Pieaugušo izglītības centra direktore Daiga Rubene apliecina, ka mācīties gribētāji galvenokārt ir cilvēki darbspējīgā vai pirmspensijas vecumā. Piemēram, apgūt svešvalodas nereti izvēlas pat cilvēki ap 60 vai nedaudz vecāki, taču tādus gadījumus, kad par mācīšanos izrādītu interesi cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem, viņai neizdodas atsaukt atmiņā. Tiesa, D.Rubene uzsver, ka Cēsīs seniori labprāt iesaistās dažādās neformālās darbnīcās, mācībās un projektos, tādēļ par kūtriem viņus nevarot saukt. ”Tendence mācīties senioriem ir, taču pamatā visi ir robežā līdz 60 gadiem. Jāsaka, ka tāda uzdrīkstēšanās senioriem līdzi nes virkni pozitīvu iezīmju – cilvēki jūtas labāk, jo tā ir iziešana sabiedrībā, viņi kļūst arī pārliecinātāki par sevi,” atzīst

D.Rubene.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Taurene. Par ūdens kvalitāti, bērnudārza piedāvājumu un vēl daudz ko

00:00
07.11.2024
5

Taurenieši pašvaldības aicinājumam uz ikgadējo tikšanos bija atsaucīgi. 22.oktobrī, Taurenes kultūras namā bija pulcējušies cilvēki trīsdesmit. Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniekam Atim Egliņam-Eglītim un Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas p.i. Leldei Burdajai jautāja par steidzami risināmām lietām un par to, kas satrauc vietējo domas. Sarkanbrūns ūdens no krāna Taurenes ciema iedzīvotāju neapmierinātība ar […]

Sintētiskās narkotikas miljons eiro vērtībā un marihuāna burkā

00:00
06.11.2024
74

Narkotisko vielu piegāžu tīklu un nelegālo ražotņu atklāšana ir nemainīga policijas darba aktualitāte. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē šogad par narkotisko vielu nelikumīgu apriti ierosināti 69 kriminālprocesi un atklātas divas marihuānas audzētavas. Oktobra nogalē Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpoli­ci­jas birojs sadarbībā ar Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 5. taktisko nodaļu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas […]

Pēc pieciem gadiem lomos būs zandarti

00:00
05.11.2024
58

Piecos Cēsu novada ezeros otrdien tika ielaisti zandartu mazuļi. “Vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivjsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt ezera resursus, “ stāsta      Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Pie Ungura ezera viss notika ātri. Konteineros atvesti zandartu mazuļi, izmērīta ūdens temperatūra ezerā, […]

Cēsiniekus aicina parakstīties par papildfinansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei

15:38
04.11.2024
145

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Cēsu pilsētas un novada iedzīvotāji aicināti […]

Sabiedriskās kārtības pamats – policijas profesionalitāte un sabiedrības līdzdalība

00:00
04.11.2024
37

Vidzeme, kur Valsts policija diennaktī reģistrē vidēji ap 70 notikumiem, jau vairākus gadus ir drošākais Latvijas novads. Tā Vidzemes mediju žurnālistiem aizvadītajā nedēļā teica Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Pagājušajā ceturtdienā (24.10.) Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā […]

Nekustamajiem īpašumiem rekordu pusgads

00:00
03.11.2024
112

Šis gads nekustamo īpašumu tirgū iezīmē divas pretējas tendences. Piesardzīga gaidīšana un ļoti neliels darījumu skaits gada pirmajā pusē, kam sekoja strauja aktivitātes palielināšanās jūlijā un turpmākajos mēnešos. Par situāciju un tendencēm nekustamo īpašumu tirgū Cēsu novadā, Vidzemē un arī kopumā Latvijā stāsta Nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Vidzeme” vadītājs Ivo Teļesņikovs. -Gads tiešām ir interesants. […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
5
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
3
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
6
2
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
5
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
4
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi