Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju liepēnieši šoreiz piešķīruši aktierim Vilim Daudziņam, novērtējot viņa poētisko lekciju “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” . Šī prēmija Liepā tika pasniegta 25. reizi.
Ne tikai liepēnieši vairākkārt uzsvēruši, ka pat viņi nezinājuši, ka dzejniekam Eduardam Veidenbaumam bijis brālis, kur nu vēl to, ka arī rakstījis dzeju. Eduardam Liepas kapsētā ir piemineklis, bet poētiskā lekcija ir kā simbolisks piemineklis abiem. Papētot vēsturi, izrādās, pirms 90 gadiem ticis nodibināts Veidenbaumu piemiņas fonds. Tā uzdevums bija – uzcelt abiem brāļiem pieminekli.
Poētiska lekcija pirmizrādi piedzīvoja Veidenbaumu “Kalāčos”, vēlāk tika izrādīta Liepas kultūras namā. Skatītāju bija ļoti daudz.
“Kalāču muzeja darbiniece Andra Ķīse pastāstīja, ka šovasar katru nedēļu kāds apmeklētājs atzinis, ka par Veidenbaumiem ieinteresējusi lekcija. Ja pēc izrādes gribas atbraukt uz “Kalāčiem”, tas ir augsts padarītā vērtējums. Lekcija rosinājusi domāt, vērtēt,” sacīja muzejniece.
Vilis Daudziņš par lekciju atklāja: “Tas bija mēģinājums sabiedrībai atklāt Kārli Veidenbaumu. Eduarda atklāšana – tā ir vairāk dzejas lasīšana, vairāk uz muzeju braukšana. Memoriālajos muzejos varam sajust laika garu. Varam pieskarties priekšmetiem, kuriem pieskārušies tie, kuri uzrakstījuši paliekošus tekstus. Garšas izjūtas sajūta. Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc par lekciju bija tik daudz komentāru. Ne vien runāt dzeju vai citus tekstus, bet tos sajust, runāt par viņu laiku un vietu, kur tie tapuši. Ir svarīgi zināt, kas notiek apkārt, ne tikai “Kalāčos” vai Tērbatā. Kārlim jānopelna vairāk, kad tiek pacelta studiju maksa un Eduardam vajag vairāk naudas,” par lekciju atklāja Vilis Daudziņs un dalījās pārdomās par dažādiem laikiem un cilvēku likteņiem. Arī tas ir stāsts par brāļiem Veidenbaumiem.
V. Daudziņš uzskata, ka E.Veidenbaums bijis izmisuma dzejnieks. Viņā kopā bija intelekts, emocionālā pasaule, talants un apkārt notiekošais. “Ja neesi pielaidīgs cilvēks, kļūsti par atstumto, tad arī rodas izmisuma dzeja. Laika ir maz, jo galu galā visus gaida kaps, bet ir vēlēšanās izrauties. Tā ir arī izraušanās dzeja, anarhiska dzeja. Poētiskais anarhisms, kam augstākās vērtības – vienlīdzība, brālība un taisnīgums. Eduards nav gatavs cīnīties, gāzt monarhiju, bet viņam tās vērtības ir svarīgas. Tā ir godīga dzeja un attieksme pret dzīvi. Un alkas pēc brīvības,” saka E.Veidenbauma prēmijas laureāts un atgādina, ka Kārlis piezīmēs rakstījis: “Es neko augstāk nevērtēju kā brīvību. Ja man brīvība liegta, tad es savu dzīvību nekādā vērtē neturu. Tad man tā ir pilnīgi vienaldzīga.” “Kārlis bija saimnieks. Nosvērts. Pretstats brālim, kurš bija revolucionārs,” atgādina V.Daudziņš.
Prēmijas laureāts, brāļu Veidenbaumu dzīves pētnieks uzsver: “Nekas nav melns vai balts, dzīve izspēlē dažādus jocīgus kompleksus. Kaut kas pazūd, kaut kas parādās.” Un fakti rindojas cits pretrunā citam. Kā dzīvē.
Ja kāds padomju laikā pateiktu, ka Veidenbaumu ģimenei, nabadziņiem, bija 120 hektāri zemes, ka “Kalāči” bija savam laikam mūsdienīga saimniecība, vai par dzeju runātu? Ja brāļi nodzīvotu līdz padomju laikam, viņi noteikti tiktu izsūtīti. Tāds liktenis. Tikai tāpēc, ka Eduardam patika Kārļa Marksa idejas par taisnību un vienlīdzību, boļševiki veikli viņa anarhismu pārvērta komunismā. Radās E.Veidenbauma kolhozs, kas saglabāja dzejnieka vārdu. Skolā bija pionieru vienība.
“Tas, ka kādu dzejnieka vai rakstnieka darbu ievieto skolas grāmatā vai obligātajā literatūrā, zināmu nemirstību garantē, bet mīlestību reti kad. Skolēns izlasa, kas jāizlasa, un ar to beidzas. Poētiskā lekcija ir veids, kā atvērt grāmatas, kā parādīt ceļu uz bagātību lādi – latviešu literatūru. Jāprot atvērt un parādīt. Tad cilvēki lasa un iemīl. Tāds mērķis,” saka V.Daudziņš un atklāj, ka grib vairāk uzzināt par kreiso un nelaimīgo dzejnieku Linardu Laicenu, grib iepazīt to laiku, viņa domas, dzīvi.
Jauno E.Veidenbauma prēmijas laureātu sveica novada vadība un liepēnieši, agrāko gadu laureāti V.Daudziņu uzņēma savā pulkā. Māra Svīre atgādināja, ka iepriekš prēmija piešķirta vien prozaiķiem par lauku tematikas atainojumu, tad arī dzejniekiem, vēlāk jau publicistiem, iepriekšējā tulkotājam. “Vilis Daudziņš pārstāv žanru, kurā ir pētījums un lekcija. Kā to nosaukt?” bilda M.Svīre, bet Ēriks Hānbergs uzsvēra, ka Vilis ir trejdaris. “Vispirms jau dramaturgs, tad režisors un aktieris. Prēmiju saņem dramaturgs,” skaidroja Ē.Hānbergs.
Dzejniece Lija Brīdaka izteica pārliecību, ka E.Veidenbaums ir arī dzīves apliecinājuma dzejnieks. “Dzīve ir laba, ja mērķis ir labs,” viņa atgādināja E.Veidenbauma rindas un atzina, ka var tikai apbrīnot, ko aktieris Vilis Daudziņš ir paveicis dažādās jomās.
Vilim Daudziņam šomēnes piešķirta arī Nacionālā teātra aktiera, režisora un pedagoga Žaņa Katlapa balva par nacionālo vērtību apliecinājumu.
Komentāri