Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Liels darbs “lāčplēšu” piemiņai

Druva
23:00
25.04.2008
5
200804252354102113

Pensionētais skolotājs un kultūras darbinieks Edgars Vītols saka, ka 1998. gadā darbabiedri Cēsu sanatorijas internātskolā viņam uzdāvinājuši biogrāfisko vārdnīcu ”Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”. Sācis pētīt šo unikālo Latvijas Valsts vēstures arhīva izdevumu, kam seši autori. Ievērojis, ka daudzi lāčplēši (kad precizējis līdz galam, iznācis, ka 14, pie tam divi ģenerāļi) nākuši no viņa dzimtā Ķoņu pagasta Valmieras apriņķī. Nolēmis pasniegt dzimtajai pusei velti. Izgatavojis stendu par Ķoņu lāčplēšiem un to izvietojis Ausekļa pamatskolā. Jutis, ka darbs turpināms visas Latvijas mērogā. Gadus četrus tā strādājis, daudz sēdējis arhīvos un bibliotēkās.

Ar rajona padomes, īpaši izpilddirektora Māra Niklasa, un Cēsu domes, sevišķi priekšsēdētāja Ginta Šķendera atbalstu nolēmis izdot grāmatu. Un pavisam nesen tā (”Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzimšanas un cīņu vietas”) nākusi klajā. Grāmata, kurā plašs izziņas, vēl vairāk stingri sistematizēti izvietots materiāls, ir Edgara Vītola un mūspuses pašvaldību vērtīga dāvana visas Latvijas interesentiem, lai izvērstu darbu lāčplēšu piemiņas iemūžināšanā.

Grāmata izdota tūkstoš eksemplāros, tā iespiesta Rēzeknes tipogrāfijā.

Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras, pavisam notika 2146 apbalvošanas. Četri karavīri – ģenerāļi Jānis Balodis un Krišjānis Berķis, pulkveži Fridrihs Briedis un Oskars Kalpaks – apbalvoti ar visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeni.

Ko paveicis Edgars Vītols? Viņš izpētījis un sistematizējis visos 550 Latvijas pagastos dzimušos vairāk nekā divus tūkstošus lāčplēšu. Viņa grāmatā viegli atrodams, kurā Latvijas pusē vai aiz tagadējās Latvijas robežām varoņdarbs veikts. Jebkurš pašvaldību darbinieks, novadpētnieks, tūrismā iesaistīts speciālists var paņemt E. Vītola grāmatu un uzzināt, kas stāstāms, kas darāms, lai lāčplēšu piemiņu koptu un vairotu savā pusē, lai novadniekiem darītu zināmas lāčplēšu gaitas.

E. Vītola grāmata sniedz ļoti plašu informāciju. Taču vēl viens akcents tajā derētu. Proti, norāde, kur lāčplēši apglabāti. Tiesa, tas prasa jaunu, lielu pētniecisku darbu. Lielai daļai šādas norādes ir biogrāfiskajā vārdnīcā, taču ne visiem.

Kāpēc tas būtu svarīgi? Lai uz lāčplēšu kapiem novietotu piemiņas zīmes. Visiem nemaz nevajag lepnus pieminekļus, pietiek ar kautrīgu plāksnīti. Šo darbu veikt jāsteidz. Lāčplēši dzimtenes kapos guldīti jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados. Daži kapi, ja nav vairs tuvinieku, aizmirsti vai gandrīz aizmirsti. Runāju ar Inešu novadpētnieku Mārtiņu Frīdvaldu par lāčplēsi, kurš dus nelielajā Ķemeru kapsētiņā. Neviens man zināmais cits inesietis par šādu kapu nebija dzirdējis. Jā, apstiprināja M. Frīdvalds, viņš zinot, kur apglabāts Pēteris Zālītis. Labi, ka ir tāds novada pazinējs. Ne visur tādi ir.

Līdztekus grāmatas tapšanai E. Vītols iecerēja uz liela izmēra Latvijas kartes, kurā redzami visi kādreizējie apriņķi un pagasti, izvietot grāmatā apkopotos datus. Kur šādu karti izvietot? Beidzot tika nolemts, ka Rīgā, Kara muzejā. Ar M. Niklasa un G. Šķendera aktīvu līdzdalību tika meklēts Latvijas armijas komandieru atbalsts. Tas ir saņemts. Ja tiks sarūpēti līdzekļi kartes izgatavošanai, Kara muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar vēl vienu vērtīgu stendu, varbūt pašu saturīgāko, informācijas bagātāko.

Jautāju Edgaram Vītolam, vai šis būs viņa pēdējais nozīmīgais veikums vēstures notikumu sistematizēšanā un izstāžu gatavošanā. ”Šķiet gan,” viņš atbildēja. ”Kā nekā 80 gadi jau uz pleciem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
6

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
26

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
289

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
10
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
38
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi