Ko gan neprot vecpiebaldzēns Valdis Naglis! Arī pats atzīst, ka viņam padodas un patīk viss.
“Nē, neko nekrāju. Es nevaru pieļaut, ka kultūras vērtības iet zudumā,” tā sarunā saka Valdis Naglis. Piebalgas novada svētkos viņš tirgū piesaistīja uzmanību. Ne jau vīrs ko tirgoja – viņš spēlēja mūziku. Lika skaņuplates uz 90 gadus veca Rīgā ražota vestafona. Tā arī rakstīts uz patafonam līdzīgas kastes – “Vestafons, Y.Viesturs, ražots Rīgā”. Valdis rāda albumu, kurā saliktas “Bellaccord” un “Master`s voise” skaņuplates. Tādos albumos, izrādās, kādreiz plates glabātas. Šķir kā grāmatu un izvēlies, pēc ieliec atpakaļ.
“Ko gribat paklausīties? Varbūt “Jolki, palki”, ko izpilda Jānis Āre ar savu ansambli? Vai “Dievs, svētī Latviju” 4. Valmieras kājnieku pulka orķestra izpildījumā? Plati ar Latvijas himnu kāds vīrs visus padomju gadus glabājis, tagad tā ir man,” stāsta Valdis Naglis un piebilst, ka vestafonu desmit gados atjaunojis, detaļas savācot no vairākiem. Vēl darbs nav pabeigts, spēlējot atklājas aizvien jaunas vainas. “Lai labi skanētu, svarīga ir adatiņa. Tās dabūt aizvien grūtāk. Ir četru veidu adatiņas, un katrai platei der cita,” pieredzē dalās vestafona atjaunotājs un ir lepns, ka viņam pieder tāda manta un reti, latviešu kultūrā nozīmīgi ieraksti. Vecām lietām ir vērtība. Ja tās nonāk pie cilvēka, kurš to saprot, tās iegūst jaunu dzīvi. Valdis nežēlo laiku, lēni un pamatīgi atjauno seno priekšmetu.
Vēl Valdis ir ļoti, ļoti kaislīgs mednieks. Tas, kā viņam patīk medīt, nemaz nav izstāstāms, viņš par šo vaļasprieku var runāt stundām un vēl ilgāk. “Nu jau nāku tajā vecumā, kad jāsāk rakstīt memuāri. Kas tik nav piedzīvots! Kad stāstu, veči krīt gar zemi. Ja man būtu dotības, nu-dien, lasāmu un smejamu gabalu uzrakstītu,” pavisam nopietni saka vecpiebaldzēns, kurš ikdienā strādā guļbūvju celtniecībā.
Koks, metāls – abi materiāli Valdim patīk vienlīdz labi un padodas viņa rokām. Mājās un pirtiņā viss paša darināts. Bet, kā atzīst vecpiebaldzēns, visu mūžu bijis traktorists, tāpēc tie dzelži tik sirdij tuvi. “Man patīk vecie kalumi,” uzsver Valdis un klusi piebilst: “Arī medījumu ragi. Ko tik no tiem nevar uztaisīt!” Paša rokām darinātais tiek gan glabāts, gan draugiem dāvināts. Dzīvē taču viss noder. Gan jaunais, gan vecais.
Komentāri