Uz Līgatnes pagasta ”Ratniekiem”, kur tagad saimnieko Latvijas Universitāte (LU), braucot caur Vildogu, ved lietus bojāts un automašīnu izdangāts ceļš. Apzinoties „Ratniekus” kā rekonstruētu 30. gadu stila ēku kompleksu, kas paredzēts viesu uzņemšanai, dangainais Vildogas ceļš šķiet par garu, lai tik tālu no Līgatnes centra ieraudzītu pirmskara Latvijas tekstiluzņēmuma „Rīgas audums” īpašnieka un vadītāja Roberta Hirša lolojumu.
Devīze šai vietai bijusi „Caur līdzsvaru dabā, uz harmoniju dabā”, un redzams, ka harmonija, LU aprūpēta, atjaunojas Hirša laika noskaņā.
LU nekustamā īpašuma aģentūras projektu vadītāja, konferenču un atpūtas kompleksa „Ratnieki” izpilddirektore Daina Judina izrāda saimniecību, kas tapusi samērā sūri. Līgatnes pagasta ”Ratniekus”, kas pagājuša gadsimta 30. gados kalpoja kā atpūtas vieta tekstiluzņēmuma „Rīgas audums” strādniekiem, Roberts Hiršs izveidoja arī kā paraugsaimniecību ar tā laika modernāko lauksaimniecisko ražošanu. Brīvajai Latvijai krītot padomju okupantu rokās, R.Hiršs emigrēja uz ārzemēm. Viņš mira trimdā 1972. gadā, „Ratniekus” novēlot LU, bet mantotāji tos saņēma tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Padomju laiks ”Ratniekus” bija pamatīgi izkropļojis. D.Judina atzīst, ka bijis brīdis, kad LU to pat gribējusi pārdot. Trūka naudas, ar ko ēku kompleksu rekonstruēt. Toreiz vēl Eiropas līdzekļi nebija pieejami. Pienāca 2004. gads, iespējas parādījās. ”Ratniekus” pamazām sāka atjaunot, bet radās nākamā problēma – trūka kvalificētu strādnieku, inflācija sadārdzināja izmaksas, tādēļ vēl līdz galam nav pabeigta mazās klēts rekonstrukcija un lēnām uz priekšu virzās pirts atjaunošana. Mazo klēti palīdz atjaunot Līgatnes pagasta padome. LU te domājusi atjaunot pasta nodaļu un bibliotēku, bet mazo pasta nodaļu pastāvēšana diemžēl ir atkarīga no “Latvijas Pasta”.
”Tā kā celtnieki kavēja rekonstrukcijas termiņus, tad nesaņēmām kredīta brīvdienas, bet kredīts jāatmaksā, tādēļ nauda jānopelna,” saimnieciski saka D.Judina. To arī ”Ratniekos” dara, te notiek Latvijas mēroga un starptautiskas konferences, telpas izīrē arī kāzu un citu pasākumu norisēm. Lai „Ratniekus” pilnībā rekonstruētu un ieturētu iecerēto 30. gadu stilu, naudas vēl vajag daudz, lai gan šobrīd redzamais izmaksājis jau 2,5 miljonus latu. „Plānojām tērēt mazāk, bet viss kļuva dārgāks. Tādēļ projektu vēl līdz galam neesam īstenojuši,” izmaksas komentē tehniskais direktors Jānis Šteins. Plānā bijusi arī sporta zāle, bet tās izbūve atlikta. J.Šteins spriež, ja vasarā pēc „Ratniekiem” ir pieprasījums, bet ziemā jādomā, kā telpas noslogot. Plānots izveidot snovborda kalnu un distanču slēpošanas trasi. „Mūsu priekšrocība ir tā, ka „Ratniekos” varam izguldīt 130 cilvēkus. Ne daudzos atpūtas kompleksos Latvijā to var izdarīt,” uzsver D.Judina.
„Vasarā ballēm lieliski der vecā tehnikas novietne – šķūnis,” izpilddirektore no finansiālām problēmām pāriet pie patīkamā. Šķūnis ar augstajiem griestiem un koka sijām atgādina svētnīcu. Zirgu stallis pārbūvēts par viesnīcu ar konferenču zāli. R.Hirša laikā zirgu stallim izbūvētā uzbrauktuve tagad ēkā palīdz iekļūt cilvēkiem riteņkrēslos. Rekonstruējot veco stalli, jumta daļa tika pacelta uz augšu un zem tā izveidotas istabiņas. D.Judina stāsta, ka šeit var nakšņot ap sešdesmit cilvēku. Lai atgādinātu par ēkas kādreizējām funkcijām, interjerā izmantota zirgu tēma, sienas rotātas ar dzīvnieku fotogrāfijām, gleznojumiem. Uz gultu galiem rakstīti ticējumi par zirgiem. Viens no tiem: ”Ja pirmais zirgs, ko no rīta ieraugi, ir sirms, tad domātais piepildīsies.”
Interesanti un jautri ir informatīvie uzraksti, kas ieturēti 30. gadu latviešu valodā bieži lietoto vārdu stilā – kabineti ir steliņģi, pieliekamais – ankambaris, tualete – ķemertiņš. Istabiņas iekārtotas divvietīgas, trīsvietīgas, līdz pat sešvietīgām. Balles zālē ērti var dejot ap 120 pāru.
D.Judina rēķina, ka šis gads kredīta atmaksas pelnīšanā ”Ratniekiem” bijis diezgan veiksmīgs. Tomēr, lai uzņemtu viesus ar dažādām interesēm, nepieciešams arī sporta laukums.
Kādreizējo kalpu māju ”Ratnieku” atjaunotāji nosaukuši par Balto māju. Arī šeit interjers atgādina R.Hirša laikus. Saglabātas arhitektoniskās un interjera detaļas, kas palikušas no kādreizējo „Ratnieku” smalkuma. D.Judina plāno izveidot bibliotēku ar aizgājušo gadu veco žurnālu stendu, lai viesi vēl vairāk iejustos sendienu atmosfērā. Kungu mājā rekonstruēta vecā balto podiņu krāsns ar tikpat baltu siltummūri. Atklājies, ka šāda tipa plītis Latvijā zināmas tikai divas – „Ratniekos” un bijušajā Benjamiņu namā. Bet tagad mūsdienīga virtuve ierīkota arī bijušā staļļa ēkā.
Viesiem ir iespējams izvēlēties, kurā no „Ratnieku” rekonstruētajām ēkām viņi vēlas svinības rīkot, izraugoties to, kas vislabāk atbilst svinību dalībnieku skaitam un arī rīkotāju finansiālajiem apsvērumiem.
“Ratniekos” veidojas nopietna un strādāt griboša komanda, kas rūpējas par viesu labsajūtu. „Dodam darbu tuvējās apkārtnes cilvēkiem, pie mums brauc no Līgatnes un Siguldas,” stāsta izpilddirektore. Pašlaik nodarbināti 20 strādājošie.
LU mantojumam ir nākotne. Tas jūtams, jau iebraucot šajā 118 hektāru augstskolai piederošajā teritorijā. „Ratnieki” kļuvuši par populāru studentu padomes un fakultāšu organizēto starptautisko, kā arī pašmāju konferenču un semināru vietu.
Vēl „Ratnieku” apsaimniekotāji izlēmuši, ka jāorganizē tikai šai vietai raksturīgi svētki. „Tie varētu būt ābeļdārza ziedēšanas svētki ar koncertiem, kuros, sēžot zem ābelēm, varētu baudīt mūziku un ziedoni,” domā D.Judina, uzsverot, ka ”Ratniekos” ābeļdārzs ir liels un tā skaistums ir neaprakstāms. „Rudenī plānojam ābolu ievārījuma sesijas. Te varēs nākt katrs ar savām receptēm, izmantot ar malku kurināmo plīti. D.Judina stāsta, ka nereti te atbrauc tie, kuri „Ratniekus” atceras no R.Hirša laikiem. Arī viņus svētki sauks atgriezties vēl un vēl zem „Ratnieku” ābelēm.
Komentāri