“Jo tūristu vairāk, jo labāk,” saka kafejnīcas “Pie Jančuka” saimnieks Jānis Smerliņš un tūlīt piebilst, ka pēdējos gados viņu skaits krietni sarucis. Kafejnīcu viņš no domes īrētās telpās, kultūras nama pagrabstāvā, atvēra pirms septiņiem gadiem. Pirms dažiem gadiem klientu netrūcis no rīta līdz vakaram. Vēl pērn vāciešu grupas ar velosipēdiem regulāri iegriezušās, šovasar nav. “Pie Jančuka” izveidojusies sadarbība ar francūžiem, noslēgts līgums līdz novembrim,
bet viņi pēdējos trīs mēnešus atteikuši, Latvijā esot pārāk nepastāvīgs un slikts laiks.
“Ja karsts laiks, pie manis tukšums, visi brauc uz jūru, pie ūdens. Ziemā te diezgan liels klusums. Laivotāji uz pilsētas centru ēst nenāks,” vērtē saimnieks un piebilst, ka pirms trim gadiem pat pusdienotājiem nācies atteikt, jo kafejnīca nespējusi visus apkalpot. Viņš arī nezaudē optimismu, ka zeltītajā rudenī varbūt būs vairāk klientu, jo zinātāji teikuši, ka cilvēki Līgatnes dabas takās atgriežoties ik pēc trim gadiem, lai atkal apskatītu lāci, lūsi vai jenotu. Ja jau toreiz pusdienoja kafejnīcā, varbūt arī tagad.
Sākumā “Pie Jančuka”, kā uz jaunu vietu, nākuši arī līgatnieši, pamazām dārdzības dēļ to var atļauties aizvien mazāk vietējo. “Tūrists ir izlepis. Bet arī viņš aizvien retāk iegriežas vietējā kafejnīcā. Nevar atļauties. Lētāk paņemt līdzi sviestmaizes, dzeramo un ieturēt maltīti pie dabas. Rīdziniekus uzreiz var pazīt, viņiem mūsu cenas pieņemamas. Ēd to, kas iepatīkas, izlasot ēdienkarti: “Traka vista”, o, interesanti,” domās dalās Jānis Smerliņš.
Kafejnīcas interjerā izmantoti seni sadzīves priekšmeti, kas telpās labi iederas, pie sienas Kārļa Ulmaņa bilde. “Ulmanis izveidoja Latviju, tās ekonomiku. Cienu viņa paveikto,” īsi paskaidro saimnieks. Pirms dažiem gadiem, domājot par attīstību un līgatniešu interesēm, ierīkojis pirti, biljarda un deju zāli. Nu tās stāv tukšas, nav klientu. “Reizēm domāju, pie durvīm uzlikšu zīmīti “Closed” un prom uz Īriju. Nav arī kas strādā. Vai tas normāli, ka pašam jāstāv aiz letes?! Savulaik turēju govis, audzēju labību, zāģēju mežu, tad atteicos, ierīkoju kafejnīcu, jo domāju, ka ar krogu vienmēr būšu paēdis. Nu vairs tā nedomāju,” stāsta Jānis Smerliņš un skumji piebilst, ka, protams, žēl ieguldītā darba. Vēl varētu daudz ko paveikt. “Latvija beidzas Rīgā, par pārējo neviens nedomā. Tāda Latvijā ekonomika, tāda līdzsvarota attīstība,” saka saimnieks. Arī viņam jāiet līdzi dārdzībai valstī, bet diemžēl ekskursanti un tūristi tieši tāpēc no viņa pakalpojumiem atsakās. Jau apmēram gadu slēgts Līgatnē iecienītais “Neimaņkrogs”. Kāda nākotne būs “Pie Jančuka” saimniekam, rādīs laiks.
Komentāri