Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Lētāk sviestmaize pie dabas

Druva
23:00
10.09.2007
8

“Jo tūristu vairāk, jo labāk,” saka kafejnīcas “Pie Jančuka” saimnieks Jānis Smerliņš un tūlīt piebilst, ka pēdējos gados viņu skaits krietni sarucis. Kafejnīcu viņš no domes īrētās telpās, kultūras nama pagrabstāvā, atvēra pirms septiņiem gadiem. Pirms dažiem gadiem klientu netrūcis no rīta līdz vakaram. Vēl pērn vāciešu grupas ar velosipēdiem regulāri iegriezušās, šovasar nav. “Pie Jančuka” izveidojusies sadarbība ar francūžiem, noslēgts līgums līdz novembrim,

bet viņi pēdējos trīs mēnešus atteikuši, Latvijā esot pārāk nepastāvīgs un slikts laiks.

“Ja karsts laiks, pie manis tukšums, visi brauc uz jūru, pie ūdens. Ziemā te diezgan liels klusums. Laivotāji uz pilsētas centru ēst nenāks,” vērtē saimnieks un piebilst, ka pirms trim gadiem pat pusdienotājiem nācies atteikt, jo kafejnīca nespējusi visus apkalpot. Viņš arī nezaudē optimismu, ka zeltītajā rudenī varbūt būs vairāk klientu, jo zinātāji teikuši, ka cilvēki Līgatnes dabas takās atgriežoties ik pēc trim gadiem, lai atkal apskatītu lāci, lūsi vai jenotu. Ja jau toreiz pusdienoja kafejnīcā, varbūt arī tagad.

Sākumā “Pie Jančuka”, kā uz jaunu vietu, nākuši arī līgatnieši, pamazām dārdzības dēļ to var atļauties aizvien mazāk vietējo. “Tūrists ir izlepis. Bet arī viņš aizvien retāk iegriežas vietējā kafejnīcā. Nevar atļauties. Lētāk paņemt līdzi sviestmaizes, dzeramo un ieturēt maltīti pie dabas. Rīdziniekus uzreiz var pazīt, viņiem mūsu cenas pieņemamas. Ēd to, kas iepatīkas, izlasot ēdienkarti: “Traka vista”, o, interesanti,” domās dalās Jānis Smerliņš.

Kafejnīcas interjerā izmantoti seni sadzīves priekšmeti, kas telpās labi iederas, pie sienas Kārļa Ulmaņa bilde. “Ulmanis izveidoja Latviju, tās ekonomiku. Cienu viņa paveikto,” īsi paskaidro saimnieks. Pirms dažiem gadiem, domājot par attīstību un līgatniešu interesēm, ierīkojis pirti, biljarda un deju zāli. Nu tās stāv tukšas, nav klientu. “Reizēm domāju, pie durvīm uzlikšu zīmīti “Closed” un prom uz Īriju. Nav arī kas strādā. Vai tas normāli, ka pašam jāstāv aiz letes?! Savulaik turēju govis, audzēju labību, zāģēju mežu, tad atteicos, ierīkoju kafejnīcu, jo domāju, ka ar krogu vienmēr būšu paēdis. Nu vairs tā nedomāju,” stāsta Jānis Smerliņš un skumji piebilst, ka, protams, žēl ieguldītā darba. Vēl varētu daudz ko paveikt. “Latvija beidzas Rīgā, par pārējo neviens nedomā. Tāda Latvijā ekonomika, tāda līdzsvarota attīstība,” saka saimnieks. Arī viņam jāiet līdzi dārdzībai valstī, bet diemžēl ekskursanti un tūristi tieši tāpēc no viņa pakalpojumiem atsakās. Jau apmēram gadu slēgts Līgatnē iecienītais “Neimaņkrogs”. Kāda nākotne būs “Pie Jančuka” saimniekam, rādīs laiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
6

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
26

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi