Jau nedēļu klātienē var iepirkties tikai pārtikas veikalos. Saīsināts arī to darba laiks. Pamazām sākam pierast pie jaunajiem ierobežojumiem. Kā tos izjūt mazie veikali laukos?
“Emocionāli grūts laiks, visi esam saspringti – gan mēs, tirgotāji, gan pircēji. Aizvien kaut kas mainās, pie veikalu durvīm jāpieliek aizvien jaunas lapiņas ar noteikumiem. Durvis jau izskatās kā reklāmas stabs,” stāsta SIA “Ozolaine” valdes locekle Iluta Čudorāne. Viņai pieder divi veikali – Raiskumā un Auciemā. Uzņēmēja uzsver, viņa saprot, ka katrs dara savu darbu, arī policija, bet katra pārbaude, kaut arī zini, ka viss ir kārtībā, rada satraukumu.
I.Čudorāne atzīst, ka šis laiks ir ļoti grūts pārdevējām, jo viņām diendienā jāapkalpo pircēji, kuriem par ierobežojumiem ir dažādi viedokļi.
“Aizvien kāds mēģina veikalā iešmaukt bez sejas maskas, aizvien kāds ir jāpārliecina, ka bez maskas ienākt nedrīkst. Pircējs diskutē, ka viņš nevalkā masku, tad jālūdz iet prom. Cits cenšas pierādīt, ka veikalam nepareizs darba laiks, jo mājsēde ir no astoņiem, nevis septiņiem vakarā. Pārdevējs taču tepat dzīvo, aizskries mājās. Jāatgādina un jālūdz, lai ņem groziņu, jo tā tiek kontrolēts pircēju skaits veikalā. Bet viņam vajag tikai kukulīti baltmaizes, un grozā taču neliks. Atkal jāskaidro.
To taisnību, viedokļu ir tik daudz, katrs uzskata, ka viņam jāpierāda, ka domā pareizāk. Pārdevējam tas ir ļoti nogurdinoši,” pārdomās dalās I.Čudorāne.
SIA “Saime BJ” īpašniecei Baibai Jukņevičai ir veikali Skujenē, Kaivē, Amatā, Līvos un Ģikšos. “Policija pārbaudīja, vai dokumenti kārtībā. Strādājam, noteikumus ievērojam. Vienīgi kaitina birokrātija, no kuras jau bija atrasts, un daudz kas šķiet lieks. Lai arī nav sarežģīti visu izdarīt, tas prasa laiku. Mierina doma, ka tas, kas notiek tagad, reiz beigsies,” stāsta B.Jukņeviča.
Uzņēmēja pastāsta, ka katram veikalam bijis jāizstrādā noteikumi, kā ievēros noteikumus, jāpierāda aprēķins, cik pircēju drīkst atrasties veikalā, kā tas tiek kontrolēts, cik bieži tiks dezinficētas un vēdinātas telpas, kurš kuru dienu atbild par noteikumu ievērošanu, pārdevējām, atnākot uz darbu, jāparakstās, ka nav slimas.
“Ja kolektīvā ir simts darbinieku, prasības ir loģiskas. Man veikalā strādā divas pārdevējas, zinu, ka izdarīs to, kas jādara, zinu, kura ir potējusies, kura ne,” saka uzņēmēja un uzsver, ka prasības ir loģiskas un arī saprot, ka nav laika, lai izstrādātu vienas prasības maziem, citas lieliem uzņēmumiem un tirgotājiem.
B.Jukņeviča vērtē, ka pircēji ir atbildīgi, izprot situāciju. “Visi esam nobijušies. Ja pircējam jāpagaida ārā, pagaida, nav problēmu. Pērn daudz kas bija neskaidrs, tagad katrs zina, ka jābūt maskai, jāievēro distance. Laukos cits citu labi pazīstamam. Cilvēki saprot, ja pārdevēja saslims vai būs kontaktpersona, veikalu slēgs. Tad zaudētāji būsim visi,” pastāsta uzņēmēja un piebilst, ka pilsētā droši vien situācija ir citāda.
SIA “Ozolaine” veikala pārdevēja Raiskumā Sarmīte Lukina pastāsta, ka, kā jau uz rudens pusi, pircēju ir mazāk nekā vasarā, kad pagastā daudz vasarnieku. Viņa atzīst, ka ar pircējiem saprotas labi. “Daudz ko var panākt ar humoru. Pazīstu pircējus, zinu, kā ar kuru runāt,” saka Sarmīte.
Gunta Puriņa, satikta pie veikala Raiskumā, vērtē, ka nevienā veikalā nav redzējusi kādu pircēju bez maskas. “ Reizi nedēļā ar vīru braucam iepirkties uz Cēsīm, vietējā veikalā pērkam pirmās nepieciešamības preces. Tas, ka veikals strādā tikai līdz septiņiem vakarā, gan netraucē, tumšajā laikā jau tik vēlu uz veikalu neiet,” saka raiskumiete.
No 15. novembra tie, kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, turpināt darbu nevarēs veikt, ja nav uzsākta vai pabeigta vakcinācija. Darba devējs būs tiesīgs darbinieku atstādināt no pienākumu veikšanas.
SIA “Ozolaine” valdes locekle Iluta Čudorāne uzsver, ka jau no pavasara mudinājusi darbiniekus vakcinēties. “Tā bija katra brīva izvēle, tagad tā ir prasība, lai strādātu. Katram ir savs viedoklis. Tie, kuri nebija vakcinējušies, ir uzsākuši to darīt,” pastāsta uzņēmēja.
Lai varētu strādāt, darbinieki regulāri veic testus. Tie, kā kurā laboratorijā, maksā no 6.50 līdz 10.50 eiro. “Uzņēmums tos neatmaksā. Ir iespēja bez maksas vakcinēties, to nedarīt ir darbinieka izvēle. Pirms darba aizbrauc uz laboratoriju, nodod paraugu testam, un pēc pusstundas ir atbilde, tā ir derīga 72 stundas. Tests jāveic ik pa trim dienām atkarībā no tā, kā iekrīt maiņa,” skaidro I.Čudorāne un uzsver, ka par to, ka varētu trūkt darbinieku, uztraukuma nav.
B.Jukņeviča pastāsta, ka viņas uzņēmumā lielākā daļa strādājošo ir potējušies, daži to izdarījuši pēdējā laikā. Viena darbiniece no darba aizgājusi, saprotot, ka nevarēs strādāt, bet ir cita vietā.
Darbinieces, kuras nav vakcinējušās, par savu naudu veic ātros siekalu testus. “Jau pavasarī runāju, ka vajag potēties. Uzņēmējs nevar būt atbildīgs par darbinieka izvēli nevakcinēties, uzņēmējam par to nav jāmaksā. Esmu pārsteigta par cilvēku egoismu, neizpratni. Pareizi būtu bijis, ja apkalpojošā jomā strādājošie būtu vakcinēti vieni no pirmajiem. Mums taču ikdienā ir kontakti ar daudziem cilvēkiem,” viedokli pauž uzņēmēja un piebilst, ka par vakcināciju vairs ar darbiniekiem nerunā. B.Jukņeviča zina stāstīt, ka ir uzņēmumi, kuru nevakcinētie darbinieki pēdējā laikā saslimuši ar dažādām kaitēm, viņiem izsniegtas darba nespējas lapa.
“Tādā laikā dzīvojam. Strādājam tālāk, pircējiem taču veikali vajadzīgi. Un viņi grib redzēt laipnus un smaidīgus pārdevējus,” uzsver uzņēmēja I.Čudorāne.
Komentāri