Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Latviskie meistari atvēra durvis

Sarmīte Feldmane
23:00
11.09.2021
183
Audeejas Rauna 1

Nedēļas nogalē trīspadsmito reizi notika pasākums “Satiec savu meistaru!”. Visā Latvijā 97 vietās varēja satikt vairāk nekā 150 dažādu amatu meistaru. Arī Vaivē, Līgatnē, Drabešos, Raunā. Katrā amatu meistari labprāt stāstīja, iepazīstinot ar kādu senu amatu.

“Ar vārdu “meistars” saprotam ne tikai tās personas, kas darina skaistas un noderīgas lietas, bet arī tās, kas pēta, izzina un māca. Savā ziņā un plašākā nozīmē vārds “meistars” ir universāls,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Līgatnē savu darbnīcu durvis vēra tradicionālu, bet retu amatu meistari: tāšu pinēja, seno mūzikas instrumentu izgatavotājs un vienkoču trauku un abru meistars. “Īpaši priecīgi pasākuma dalībnieki bija par iespēju pabūt seno mūzikas instrumentu meistara Eduarda Klints darbnīcā. Sarunas, stāsti par instrumentiem, tie noteikti paliks atmiņā. Meistars ikdienā neuzņem tūristus, kā to dara tāšu pinēja Vizma Zvirbule un Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis. “Satiec savu meistaru” – tā ir iespēja redzēt, kā ikdienā strādā amatnieki, nevis prasmju apguve. Lai kādu amatu apgūtu, ir jāmācās, bet gūt priekšstatu var tikšanās reizē,” stāsta Līgatnes Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa un piebilst, ka apmeklētājus interesējis ne tikai, kā top, piemēram, tāšu cibas un citi trauki, bet arī kā sagādāt un sagatavot materiālus. “Bieži vien, redzot kāda amatnieka darbu, domājam, kas gan tur sarežģīts. Kad redzam, kā meistars strādā, gūstam reālu priekšstatu un citādāk vērtējam kārtīga amatnieka darbu,” teic A.Raudzepa.

Raunas audēju kopa “Drellis” akcijā “Satiec savu meistaru” iesaistās jau daudzus gadus, un ik rudeni audēju saimei piepulcējas kāda jauna dalībniece.
“Ir jāsāk no paša sākuma, lai māku visu izdarīt pati,” uzsver Ineta Jemeļjanova. Viņa kopā ar kopas vadītāju Gitu Krīgeri stellēs jau uzmetušas audeklu un sākušas nītīt. Ineta cītīgi strādā, kā māca Gita. Viņa pastāsta, ka pirms trim gadiem radusies vēlēšanās aust, kāpēc, to pat nevar pateikt, jo visu mūžu bijusi liela adītāja. “Meklēju meistarus, kuri iemācītu, iestājos rindā vienā Amatu mājā, otrā, nekādu ziņu tā arī nesaņēmu. Tagad man mājās ir stelles, tās uzdāvināja. Nestāvēs taču mājās kā mēbele,” pastāsta cēsniece Ineta. Sociālajos tīklos jautājusi, kur var atrast kādu meistaru, un viņai ieteikts meklēt Raunā.

“Tā kā man nav noteiktu stundu darbs, varu veltīt laiku aušanai,” gandarīta saka cēsniece, atgādinot: “Ja kaut ko ļoti gribas, vienmēr atrod veidu un vietu, kur to darīt. Ja ne uzreiz, jābūt pacietīgam.”
G.Krīgere uzsver, ka senie amati tiek celti saulītē. Par tiem interesējas dažādas paaudzes. “Drellis” apvieno 16 audējas, viņas auž gan studijas telpās, gan mājās.
Drabešu Amatu mājā “Satiec savu meistaru” šoruden tika aizvadīts starp mirdzošām pērlītēm. Guna Zommere bija atvērusi Stikla pērlīšu darbnīcu. Te katrs interesents, kurš laikus bija pieteicies, varēja izgatavot sev 14.–15. gs. pie jostas karināmu naudas maciņu. “Liels pārsteigums bija pērlīšu gatavošana,” ar smaidu saka Drabešu Amatu mājas vadītāja Inese Roze un pastāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem Amatu māja iegādājusies visu nepieciešamo stikla pērlīšu izgatavošanai. “Tērpiem pērles ir jāatjauno, kāpēc iegādāties no citiem, ja var izgatavot paši. Vairākas reizes jau Amatu mājā ir bijusi pērlīšu gatavošanas meistardarbnīca. Redzot, kā dalībniecēm mirdzēja acis, ieraugot Gunas Zommeres traukus ar krāsainām stikla pērlītēm, pēc tam pašu izgatavotās, ir skaidrs, ka, ja vien būs iespējams, rīkosim meistardarbnīcas,” stāsta I.Roze.

Šoreiz “Satiec savu meistaru” notika klusi, bez skaļas reklāmas un aicinājumiem. Katrā vietā drīkstēja piedalīties tikai noteikts dalībnieku skaits, visur bija iepriekš jāpiesakās, izpalika ierastā braukāšana no viena meistara pie cita.

“Satiec savu meistaru!” ir latviskās meistarības svētki, kuros vienmēr bijusi iespēja iepazīt amatus, par kuriem varbūt tikai dzirdēts, ieraudzīt, kā meistars strādā, dzirdēt viņa stāstus un saprast, ka varbūt arī pats gribu apgūt šo arodu vai, gluži otrādi, – rast sev atbildi, ka to nu gan nedarīšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi