Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Latviskie meistari atvēra durvis

Sarmīte Feldmane
23:00
11.09.2021
9
Audeejas Rauna 1

Nedēļas nogalē trīspadsmito reizi notika pasākums “Satiec savu meistaru!”. Visā Latvijā 97 vietās varēja satikt vairāk nekā 150 dažādu amatu meistaru. Arī Vaivē, Līgatnē, Drabešos, Raunā. Katrā amatu meistari labprāt stāstīja, iepazīstinot ar kādu senu amatu.

“Ar vārdu “meistars” saprotam ne tikai tās personas, kas darina skaistas un noderīgas lietas, bet arī tās, kas pēta, izzina un māca. Savā ziņā un plašākā nozīmē vārds “meistars” ir universāls,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Līgatnē savu darbnīcu durvis vēra tradicionālu, bet retu amatu meistari: tāšu pinēja, seno mūzikas instrumentu izgatavotājs un vienkoču trauku un abru meistars. “Īpaši priecīgi pasākuma dalībnieki bija par iespēju pabūt seno mūzikas instrumentu meistara Eduarda Klints darbnīcā. Sarunas, stāsti par instrumentiem, tie noteikti paliks atmiņā. Meistars ikdienā neuzņem tūristus, kā to dara tāšu pinēja Vizma Zvirbule un Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis. “Satiec savu meistaru” – tā ir iespēja redzēt, kā ikdienā strādā amatnieki, nevis prasmju apguve. Lai kādu amatu apgūtu, ir jāmācās, bet gūt priekšstatu var tikšanās reizē,” stāsta Līgatnes Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa un piebilst, ka apmeklētājus interesējis ne tikai, kā top, piemēram, tāšu cibas un citi trauki, bet arī kā sagādāt un sagatavot materiālus. “Bieži vien, redzot kāda amatnieka darbu, domājam, kas gan tur sarežģīts. Kad redzam, kā meistars strādā, gūstam reālu priekšstatu un citādāk vērtējam kārtīga amatnieka darbu,” teic A.Raudzepa.

Raunas audēju kopa “Drellis” akcijā “Satiec savu meistaru” iesaistās jau daudzus gadus, un ik rudeni audēju saimei piepulcējas kāda jauna dalībniece.
“Ir jāsāk no paša sākuma, lai māku visu izdarīt pati,” uzsver Ineta Jemeļjanova. Viņa kopā ar kopas vadītāju Gitu Krīgeri stellēs jau uzmetušas audeklu un sākušas nītīt. Ineta cītīgi strādā, kā māca Gita. Viņa pastāsta, ka pirms trim gadiem radusies vēlēšanās aust, kāpēc, to pat nevar pateikt, jo visu mūžu bijusi liela adītāja. “Meklēju meistarus, kuri iemācītu, iestājos rindā vienā Amatu mājā, otrā, nekādu ziņu tā arī nesaņēmu. Tagad man mājās ir stelles, tās uzdāvināja. Nestāvēs taču mājās kā mēbele,” pastāsta cēsniece Ineta. Sociālajos tīklos jautājusi, kur var atrast kādu meistaru, un viņai ieteikts meklēt Raunā.

“Tā kā man nav noteiktu stundu darbs, varu veltīt laiku aušanai,” gandarīta saka cēsniece, atgādinot: “Ja kaut ko ļoti gribas, vienmēr atrod veidu un vietu, kur to darīt. Ja ne uzreiz, jābūt pacietīgam.”
G.Krīgere uzsver, ka senie amati tiek celti saulītē. Par tiem interesējas dažādas paaudzes. “Drellis” apvieno 16 audējas, viņas auž gan studijas telpās, gan mājās.
Drabešu Amatu mājā “Satiec savu meistaru” šoruden tika aizvadīts starp mirdzošām pērlītēm. Guna Zommere bija atvērusi Stikla pērlīšu darbnīcu. Te katrs interesents, kurš laikus bija pieteicies, varēja izgatavot sev 14.–15. gs. pie jostas karināmu naudas maciņu. “Liels pārsteigums bija pērlīšu gatavošana,” ar smaidu saka Drabešu Amatu mājas vadītāja Inese Roze un pastāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem Amatu māja iegādājusies visu nepieciešamo stikla pērlīšu izgatavošanai. “Tērpiem pērles ir jāatjauno, kāpēc iegādāties no citiem, ja var izgatavot paši. Vairākas reizes jau Amatu mājā ir bijusi pērlīšu gatavošanas meistardarbnīca. Redzot, kā dalībniecēm mirdzēja acis, ieraugot Gunas Zommeres traukus ar krāsainām stikla pērlītēm, pēc tam pašu izgatavotās, ir skaidrs, ka, ja vien būs iespējams, rīkosim meistardarbnīcas,” stāsta I.Roze.

Šoreiz “Satiec savu meistaru” notika klusi, bez skaļas reklāmas un aicinājumiem. Katrā vietā drīkstēja piedalīties tikai noteikts dalībnieku skaits, visur bija iepriekš jāpiesakās, izpalika ierastā braukāšana no viena meistara pie cita.

“Satiec savu meistaru!” ir latviskās meistarības svētki, kuros vienmēr bijusi iespēja iepazīt amatus, par kuriem varbūt tikai dzirdēts, ieraudzīt, kā meistars strādā, dzirdēt viņa stāstus un saprast, ka varbūt arī pats gribu apgūt šo arodu vai, gluži otrādi, – rast sev atbildi, ka to nu gan nedarīšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
62

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
31

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi