Latvijas vērtības glabājas arī Svalbārā

Arī Latvijas izcelsmes, Latvijā izveidotās 153 laukaugu šķirnes tagad glabājas    Globālajā sēklu bankā Svalbārā.

Tie ir graudaugi – mieži, rudzi, auzas, lini, zirņi, lauka pupas, griķi -, arī dārzeņi – tomāti un gurķi.    Kultūraugi, kas aug mūsu laukos un ir piemēroti Latvijas apstākļiem. Starp tiem arī 50 Priekuļu zinātnieku izveidoto miežu, rudzu, kviešu, lauka pupu, zirņu, auzu un zālaugu šķirnes.

130 metrus dziļā tunelī sēklas var uzglabāt mīnus 18 grādu temperatūrā. Svalbāras sēklu banka tiek uzskatīta par drošāko pasaulē. Tajā vairāk nekā   miljons      savu sēklu paraugus glabā 66 pasaules valstu 87 gēnu bankas.

“Katrai valstij ir pienākums saglabāt ģenētiskos resursus – augu šķirnes, kas tajā izveidotas,” saka    Agroresursu un ekonomikas institūta laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja, vadošā pētniece, Dr. agr. Ilze Skrabule un pastāsta, ka jau gadiem Latvijā tiek veikta      ģenētisko resursu vākšana, uzskaite, novērtēšana. “Ģenētisko resursu kolekcijas tiek uzglabātas dažādos veidos. Izveidoto šķirņu novērtēšana un uzturēšana tiek veikta lauka kolekcijās. Graud­augu, zālaugu, pākšaugu sēklas    glabā     Latvijā gēnu bankā Salas­pilī, kas atrodas institūtā “Si­lava”. Augu ģenētiskie resursi    ir mūsu bagātība,” teic I.Skrabule.

Reizē ar klimata pārmaiņām augiem    jāspēj pielāgoties gan pēkšņam karstumam un sausumam, gan lielam mitrumam. Sēklu paraugi, kas glabājas gan Latvijas, gan citu valstu nacionālajās gēnu bankās, satur ģenētisko daudzveidību, ko var izmantot selekcijā, lai veidotu jaunas šķirnes, kuras būs vairāk pielāgotas nākotnes apstākļiem. Tā ir sēklu uzglabāšana nākotnes lauksaimniecībai, vienlaikus ir arī kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana. Kultūraugu daudzveidība ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu un to, ka lauksaimniecība spēj pielāgoties slimību attīstībai un izplatībai klimata pārmaiņu gaitā.

Pasaulē ir vairāk nekā 1700 gēnu banku, kurās glabājas pārtikas kultūraugu kolekcijas. Svalbāras gēnu bankā ir iespēja uzglabāt 2,5 miljardus sēklu paraugu.

Trīs gadus Latvijas zinātnieki gatavoja sēklas, ko nodot Sval­bārā. No Latvijas gēnu bankā glabātajiem paraugiem izaudzēja svaigas sēklas. Selekcionāri šķirņu paraugu sēklas izsēja uz lauka, tad no augiem ievāca sēklas, pārbaudīja, izžāvēja un nodeva “Silavai”. Sēklas audzēja arī Priekuļos, pavairojot senākas un jaunākas laukaugu šķirnes.

“Apstākļi mainās, iespējams, nākotnē šķirnei, ko tagad dažādu apsvērumu dēļ neaudzējam, var būt      izcila izturība pret kādu slimību un to var izmantot jaunu šķirņu radīšanai. Svarīgi ir nezaudēt vērtīgās īpašības, kas piemīt kādai senai šķirnei,” stāsta I.Skrabule.

Taču ir vēl viens būtisks iemesls, kāpēc svarīgi saglabāt Latvijas apstākļiem pielāgotās sēklas. Ja gadās negaidīta kata­klizma un vietējā sēklu banka tiek iznīcināta, ir iespēja sēklu paraugus izņemt no globālās sēklu bankas un ataudzēt.

Taču  ne visu var noglabāt Svalbārā. Sugas, ko pavairo veģetatīvi, aukstumā    turēt nevar. Latvijā ir izveidotas vairākas veģetatīvi pavairojamu augu kolekcijas, kas tiek rūpīgi uzturētas.
“ Latvijā ir radītas ap 60 kartupeļu šķirnes, bet ir arī vērtīgi kloni, kas nav reģistrēti kā šķirnes. Priekuļos kartupeļu ģenētiskais materiāls tiek uzturēts gan lauka kolekcijā, gan līdztekus visas šķirnes un kloni tiek audzēti in vitro apstākļos jeb mēģenēs. Īpašās barotnēs, nodrošinot apgaismojumu un temperatūru, ko neietekmē lauka nokrišņu un temperatūras izmaiņas, drošībā glabājas Latvijas apstākļiem piemērotie kartupeļi,” pastāsta I.Skrabule. Citos pētniecības institūtos tiek glabāts rabarberu, sīpolu, zemeņu veģetatīvais materiāls. Ir arī augļu koku un krūmu kolekcijas.

Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece miežu selekcijā, Dr.agr. Linda Legzdiņa    atgādina, ka ir svarīgi saglabāt arī katras augu sugas bioloģisko daudz­veidību.    “Jaunajā      Eiropas Sa­vienības     Bioloģiskās lauksaim­nie­cības regulā ir kategorija “Bioloģisks heterogēns materiāls”.    Tā nav kāda viena šķirne, bet īpašos krustojumos veidoti pēcnācēji – populācijas vai arī šķirņu maisījumi. Ja visi augi vienādi, tie ir vienādi jutīgi pret slimībām, laikapstākļiem, ja ir dažādu atšķirīgu augu maisījums, mazāk jutīgie jeb izturīgākie tomēr dod ražu.    Audzējot vairākus gadus, dabīgas selekcijas rezultātā paliek izturīgākie un ražīgākie augi, izveidojas pielāgota populācija – heterogēnais materiāls. Regula paredz, ka nākamgad      heterogēno    materiālu audzēt, pavairot un tirgot drīkstēs bioloģiskajai lauksaimniecībai,” pastāsta L.Legzdiņa un uzsver, ka heterogēnajam materiālam ir lielāka ražas stabilitāte, pielāgošanās spēja vietējiem vides apstākļiem, paaugstināta izturība pret kaitēkļiem, kā arī tas     palielina bioloģisko daudzveidību.

“Domājot par nākotnes lauksaimniecību, ir svarīgi saglabāt ne tikai šķirnes, kuras pazīstam, bet arī augus, ko gadiem audzē dārzos, kuru šķirnes tiek dēvētas par vietējām. Tās ir izturīgas, pielāgojušās. Arī Svalbāras sēklu bankā ir noglabātas šādu augu sēklas,” stāsta L.Legzdiņa.

Joprojām turpinās sēklu sagatavošana, ar kurām vēl papildinās Svalbāras bankas Latvijas krājumu.