Naudas plānošanas centra (NPC) un tā dibinātāja GE Money Bank pētījuma dati liecina, ka teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju šobrīd regulāri plāno budžetu, bet 36% to dara reizēm. Vēl 59% iedzīvotāju sākuši vairāk sekot līdzi saviem tēriņiem, tajā pašā laikā tikai 19% analizē tos.
“Budžeta plānošanas pamatā ir trīs galvenie soļi – izdevumu plānošana, sekošana līdzi tēriņiem un izdevumu analīze un secinājumu veikšana. Jāsecina, ka daļa sabiedrības, lai gan ir mainījusi savu attieksmi pret naudu un sākusi sekot līdzi saviem tēriņiem, tomēr neveic pilnvērtīgu budžeta plānošanu – iztrūkst trešais solis. Proti, neseko reāla darbība, lai uzlabotu savu finanšu veselību. Kamēr reāli ikdienā netiks izpildīti visi trīs soļi, mēs nevaram runāt par savu finansiālo drošību ilgtermiņā,” norāda Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja.
Lai analizētu savus izdevumus, tos iespējams pierakstīt kladē vai datorā, krāt čekus, aplūkot bankas konta izrakstu vai arī izmantot Latvijā vienīgo budžeta plānošanas programmu – “Naudas kontrolieris”. To NPC izstrādājis kopā ar GE Money Bank. Programma efektīvi palīdzēs veikt visus trīs budžeta plānošanas soļus, tai skaitā pārskatīt un analizēt savus izdevumus pa dienām, nedēļām vai mēnešiem.
Kopš Naudas kontroliera ieviešanas Latvijā, to savos mobilajos tālruņos ir ielādējuši jau 3000 cilvēku. Piemēram, LNT raidījuma „Tautas balss” vadītāja Elīna Doļģe stāstīja, ka “plānojot ar Naudas kontrolieri, iespējams ierakstīt ikvienu izdevumu, pat visniecīgāko pirkumu, kuri, starp citu, mēneša ietvaros summējas diezgan lielā naudas apmērā. Turklāt visi šie sīkie pirkumi galvenokārt ir bijuši neplānoti”.
NPC un GE Money Bank pētījuma rezultāti arī norāda, ka šobrīd 39% cilvēku nauda asociējas ar obligāto maksājumu veikšanu, 32% ar pārticību un bezrūpību, tikai 3% – ar laimi. Tas liecina, ka cilvēkiem ir svarīgi veikt obligātos maksājumus. Tajā pašā laikā nespējam atteikties no iepriekš ierastās bezrūpīgās dzīves. Aplūkojot datus sīkāk, redzams, ka nauda ar obligātajiem maksājumiem caurmērā vairāk asociējas sievietēm (43%) nekā vīriešiem (35%), jo arī līdz šim citos pētījumos ir bijis redzams, ka sievietes ir biežāk atbildīgas par ģimenes budžetu. Turpretī vīriešiem (35%), salīdzinājumā ar sievietēm (28%), nauda daudz vairāk saistās ar bezrūpību.
“Jāatceras, ka nauda nav galvenais iemesls cilvēka laimei. To pierāda arī pētījuma dati. Tomēr ar naudu nedrīkst apieties bezrūpīgi, it sevišķi jau šodienas apstākļos. Ir jāseko līdzi tās izlietojumam tik pat atbildīgi, kā mēs to nopelnām. Mēs naudu saņemam strādājot, tieši tāpat arī naudai ir jāliek strādāt mūsu labā. Attiecībā uz personīgās naudas pārvaldīšanu, nav konkrētas „pareizās rīcības” receptes – svarīgi, lai cilvēks sekotu līdzi tam, kas notiek paša budžetā, valstī un ekonomikā kopumā,” uzskata S.Bierande.
Atbildīgi un efektīvi izmantot ierobežotos resursus var iemācīties, bet grūtāk ir izprast atšķirību starp vajadzībām un vēlmēm. Materiālā nodrošinātība var tikt apdraudēta un cilvēkam ir jāiemācās plānot līdzekļus nākotnei. Dažreiz tas neizdodas vispār un ir nepieciešamas finanšu konsultācijas. Šobrīd tās Latvijā bez maksas iespējams saņemt Naudas plānošanas centrā.
Komentāri