Viss liecina, ka par populārāko ar kāzām saistīto vietu šovasar kļūs Rauna. Iespējams, šomēnes uz turieni no dažādām Latvijas vietām ieradīsies ne tikai kāzinieku simti, bet pat ap pusotra tūkstoša viesu, jo latviešu kāzas tiks svinētas astoņas dienas.
Uzņēmuma “Raunas ceplis” darbinieki jau pirms Jāņiem sagatavojuši kāzu viesu automašīnām plašu stāvlaukumu. Uzņēmuma vadītāju Edmundu Cini “Druva” pagājušajā nedēļā satika darbu steigā, jo līdz kāzu izrāžu brīvdabā pirmajam vakaram –
4.jūlijam – atlicis maz laika.
Tas, ka pašu darba vieta
-“Raunas ceplis” – kāzu svinēšanai ir itin atbilstoša, keramiķiem Edmundam Cinim un viņa sievai Agitai sen skaidrs. Paši meitai pirms trīs gadiem palīdzējuši šeit sagatavot lauku kāzas. Pagājušajā vasarā Ciņi pabijuši varenā rijā Kaives pusē, lai kopā ar draugiem noskatītos brīvdabas izrādi “Latviešu kāzas”. Tās autors un režisors Lauris Gundars izrādi iestudējis, iecerot, ka arī skatītāji celsies
no sēdvietām un
piedalīsies kāzās. Šis piedzīvojums – kāzu izrāde laukos – daudziem pagājušovasar Latvijā paticis, tāpēc
izrādes veidotāji no “Teātris TT”
lēmuši pēc gada aicināt arī tos skatītājus, kuri pie biļetēm tā arī netika.
“Izrādēm
Vidzemē sākām meklēt
jaunu vietu. Par to bija uzzinājuši
Raunas tūrisma informācijas centrā. Piezvanīja, sakot, ka
ir variants – “Raunas ceplis,” stāsta “Teātra TT”
veidotās izrādes “Latviešu kāzas” producente un aktrise Anna Putniņa. Drīz pēc tam kopā ar režisoru Lauri Gundaru apskatīts
kādreizējais ķieģeļceplis. “Vispirms mums iepatikās saimnieku Edmunda un Agitas Ciņu labvēlīgā attieksme un atbalsts idejai par teātra spēlēšanu šajā vietā,
pēc tam arī pati apkārtne, mājas aura, kā arī atrašanās pie lielā ceļa,” uzsver A. Putniņa, sakot, ka skatītāju zāle ar 160 vietām viņus
pilnībā apmierina, jo iestudēta
tuvplānu izrāde.
Tieši tik krēslu var ievietot starp masīvajām cepļa akmens sienām, kur vecos laikos bijusi pati krāsns ķieģeļu dedzināšanai.
Pirms gadiem desmit, sākot attīrīt veco cepli
no tajā uzkrātā kultūrslāņa, aizvestas
daudzas kravas, pat ceļu varēts uzbūvēt.
Tagad no kādreizējā cepļa laukā ved pakāpieni, nu tie vedīs uz skatuvi. Ceplis par ideālo vietu brīvdabas izrādei izraudzīts arī tāpēc, ka Latvijas mainīgajos laika apstākļos virs tā ir jumts.
To, kas palicis pāri no kādreiz tik vērienīgās ražotnes (sezonā te saformēti un apdedzināti ap 6,5 miljoniem ķieģeļu), nav līdz galam spējis sagrauzt laika zobs un prom aiznest cilvēki. Tagad tā ir ne tikai darba vieta – darbojas keramikas ceplis-, bet soli pa solim arī latviskās kultūras apliecinājuma vieta. Līdz šim daudziem prieks bijis piedalīties cepļa atvēršanas svētkos, kad Edmunds un Agita, vēl citi Latvijas keramiķi no cepļa ārā cēluši māla traukus, šovasar tiks gādāts par teātra skatīšanās prieku.
Pirms gadiem 20 latviešiem bija lieli brīnumi, kā tas var būt, ka Rietumeiropā savu laiku nokalpojušās ražotnes, arī milzīgās, pārvērstas par tūristu iecienītām izstāžu, koncertu un muzeju zālēm, arī dzīvojamām telpām. Tagad to arvien biežāk redz Latvijā. Netiek pat smādētas bijušās kūtis, kurās pilsētnieki sev ierīko vasaras mājas senču stilā. Raunas ceplī kūts mājā ierīkota keramikas darbnīca un izstāžu zāle, kura izrāžu laikā aktieriem kalpošot kā grimētava.
Raunas pašvaldība profesionāla teātra viesošanos novadā
atbalsta ar visai lielu dedzību. Šosejas Rīga – Veclaicene malā izlikts milzīgs izrāžu plakāts, uz sešus kilometrus attālo cepli aizvesti skatītāju krēsli, teātra trupa atbrīvota no telpu īres maksas, aktieriem viesizrāžu laikā skolas internātā atvēlētas istabas. Tūrisma uzņēmējiem Raunas tuvākā un tālākā apkārtnē nu jāielāgo, ka kāzu viesiem ar teātra skatīšanos vien nebūs gana. Viņi meklēs, kur vēl izklaidēties, paēst un nakti pārlaist.
Latvija ir maza – cits par citu zina, bet dažkārt arī iepazīst no jauna. Aktrises, piebaldzietes
Annas Putniņas ģimene par Raunas cepli zinājusi jau iepriekš, vairākkārt tur
bijusi: “Viens otrs māla pods no Raunas cepļa jau sen nonācis mūsu mājās.” Nav grūti uzminēt, ka, sekojot līdzi Latvijā populāriem izrādes aktieriem, piemēram, Jānim Jarānam, Esmeraldai Ermalei un Artim Robežniekam, Raunas pusi un cepli šovasar no jauna atklās ne viens vien latvietis.
Mairita Kaņepe
Komentāri