Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Latviešu kāzas ķieģeļu ceplī

Druva
13:20
30.06.2014
19
Riitdienas Zinai Prieks Edruvas

Viss liecina, ka par populārāko ar kāzām saistīto vietu šovasar kļūs Rauna. Iespējams, šomēnes uz turieni no dažādām Latvijas vietām ieradīsies ne tikai kāzinieku simti, bet pat ap pusotra tūkstoša viesu, jo latviešu kāzas tiks svinētas astoņas dienas.

Uzņēmuma “Raunas ceplis” darbinieki jau pirms Jāņiem sagatavojuši kāzu viesu automašīnām plašu stāvlaukumu. Uzņēmuma vadītāju Edmundu Cini “Druva” pagājušajā nedēļā satika darbu steigā, jo līdz kāzu izrāžu brīvdabā pirmajam vakaram –

4.jūlijam – atlicis maz laika.

Tas, ka pašu darba vieta

-“Raunas ceplis” – kāzu svinēšanai ir itin atbilstoša, keramiķiem Edmundam Cinim un viņa sievai Agitai sen skaidrs. Paši meitai pirms trīs gadiem palīdzējuši šeit sagatavot lauku kāzas. Pagājušajā vasarā Ciņi pabijuši varenā rijā Kaives pusē, lai kopā ar draugiem noskatītos brīvdabas izrādi “Latviešu kāzas”. Tās autors un režisors Lauris Gundars izrādi iestudējis, iecerot, ka arī skatītāji celsies

no sēdvietām un

piedalīsies kāzās. Šis piedzīvojums – kāzu izrāde laukos – daudziem pagājušovasar Latvijā paticis, tāpēc

izrādes veidotāji no “Teātris TT”

lēmuši pēc gada aicināt arī tos skatītājus, kuri pie biļetēm tā arī netika.

“Izrādēm

Vidzemē sākām meklēt

jaunu vietu. Par to bija uzzinājuši

Raunas tūrisma informācijas centrā. Piezvanīja, sakot, ka

ir variants – “Raunas ceplis,” stāsta “Teātra TT”

veidotās izrādes “Latviešu kāzas” producente un aktrise Anna Putniņa. Drīz pēc tam kopā ar režisoru Lauri Gundaru apskatīts

kādreizējais ķieģeļceplis. “Vispirms mums iepatikās saimnieku Edmunda un Agitas Ciņu labvēlīgā attieksme un atbalsts idejai par teātra spēlēšanu šajā vietā,

pēc tam arī pati apkārtne, mājas aura, kā arī atrašanās pie lielā ceļa,” uzsver A. Putniņa, sakot, ka skatītāju zāle ar 160 vietām viņus

pilnībā apmierina, jo iestudēta

tuvplānu izrāde.

Tieši tik krēslu var ievietot starp masīvajām cepļa akmens sienām, kur vecos laikos bijusi pati krāsns ķieģeļu dedzināšanai.

Pirms gadiem desmit, sākot attīrīt veco cepli

no tajā uzkrātā kultūrslāņa, aizvestas

daudzas kravas, pat ceļu varēts uzbūvēt.

Tagad no kādreizējā cepļa laukā ved pakāpieni, nu tie vedīs uz skatuvi. Ceplis par ideālo vietu brīvdabas izrādei izraudzīts arī tāpēc, ka Latvijas mainīgajos laika apstākļos virs tā ir jumts.

To, kas palicis pāri no kādreiz tik vērienīgās ražotnes (sezonā te saformēti un apdedzināti ap 6,5 miljoniem ķieģeļu), nav līdz galam spējis sagrauzt laika zobs un prom aiznest cilvēki. Tagad tā ir ne tikai darba vieta – darbojas keramikas ceplis-, bet soli pa solim arī latviskās kultūras apliecinājuma vieta. Līdz šim daudziem prieks bijis piedalīties cepļa atvēršanas svētkos, kad Edmunds un Agita, vēl citi Latvijas keramiķi no cepļa ārā cēluši māla traukus, šovasar tiks gādāts par teātra skatīšanās prieku.

Pirms gadiem 20 latviešiem bija lieli brīnumi, kā tas var būt, ka Rietumeiropā savu laiku nokalpojušās ražotnes, arī milzīgās, pārvērstas par tūristu iecienītām izstāžu, koncertu un muzeju zālēm, arī dzīvojamām telpām. Tagad to arvien biežāk redz Latvijā. Netiek pat smādētas bijušās kūtis, kurās pilsētnieki sev ierīko vasaras mājas senču stilā. Raunas ceplī kūts mājā ierīkota keramikas darbnīca un izstāžu zāle, kura izrāžu laikā aktieriem kalpošot kā grimētava.

Raunas pašvaldība profesionāla teātra viesošanos novadā

atbalsta ar visai lielu dedzību. Šosejas Rīga – Veclaicene malā izlikts milzīgs izrāžu plakāts, uz sešus kilometrus attālo cepli aizvesti skatītāju krēsli, teātra trupa atbrīvota no telpu īres maksas, aktieriem viesizrāžu laikā skolas internātā atvēlētas istabas. Tūrisma uzņēmējiem Raunas tuvākā un tālākā apkārtnē nu jāielāgo, ka kāzu viesiem ar teātra skatīšanos vien nebūs gana. Viņi meklēs, kur vēl izklaidēties, paēst un nakti pārlaist.

Latvija ir maza – cits par citu zina, bet dažkārt arī iepazīst no jauna. Aktrises, piebaldzietes

Annas Putniņas ģimene par Raunas cepli zinājusi jau iepriekš, vairākkārt tur

bijusi: “Viens otrs māla pods no Raunas cepļa jau sen nonācis mūsu mājās.” Nav grūti uzminēt, ka, sekojot līdzi Latvijā populāriem izrādes aktieriem, piemēram, Jānim Jarānam, Esmeraldai Ermalei un Artim Robežniekam, Raunas pusi un cepli šovasar no jauna atklās ne viens vien latvietis.

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi