Ierasts, ka par problēmām ar latvāņiem stāsta Vaives un Priekuļu pagasta ļaudis. Taču šovasar savu satraukumu, bezspēcību un arī to, ka pašvaldībai ir visnotaļ vienaldzīga attieksme, neslēpa dzērbenieši.
Dzērbenes pagasta “Ezeriņu” māju saimnieks Kārlis Jurāns rāda iestādīto priežu jaunaudzi, tālāk pašvaldības un vēl kādu ārzemniekam pārdotu zemi, kurā plešas latvāņu mežs. Tie jau noziedējuši un briedina sēklas. “Ezeriņu” saimnieks ir neizpratnē, kā pašvaldībai var būt tik vienaldzīga attieksme pret šo augu, kurš izplatās un ar kuru cīnīties kļūst arvien grūtāk.
“Trakākais, ka es kā kaimiņu zemes īpašnieks esmu nepasargāts. Latvāņa sēklas ar vēju tiks atpūstas uz manu zemi. Kāpēc man jācieš no kāda bezatbildības un nespējas rīkoties?! Pašvaldībai piedāvāju, lai slēdz līgumu ar kādu cilvēku, kurš cīnīsies ar šīm latvāņiem aizaugošajām platībām. Turklāt līdz šādai stadijai to nemaz nedrīkstēja aizlaist. Jau pavasarī, vasaras sākumā pirmo reizi latvāņi jānopļauj, bet kas tagad te notiek? Visi augi ir noziedējuši, un sēklas gatavojas,” norāda K. Jurāns. Viņš stāsta, ka jau vairāku gadu garumā Dzērbenē latvāņiem šajā teritorijā netiek pievērsta pietiekama uzmanība.
“Jau pagājušajā gadā kaimiņš rakstīja sūdzību Valsts augu aizsardzības dienestam, ka pašvaldība nekopj šo teritoriju. Šajā gadā to darīju es, jo nezinu vairs, kā cīnīties. Jāteic, ka privātie vairāk domā, lai neļautu latvāņiem izziedēt, pļauj savas platības,
bet tajā pašā laikā ir teritorijas, kurās latvāņi aug, nozied, un neviens pret to necīnās. Bet būtu taču jāsaprot, ka tikai kopīgiem spēkiem pret šo augu iespējams kaut ko izdarīt,”
skaidro Kārlis Jurāns. Viņš arī aizved pie citiem saviem kaimiņiem, kuri dzīvo līdzās plašajam latvāņu laukam. Visi ir vienisprātis, ka pašvaldībai būtu jārīkojas un jāreaģē daudz nopietnāk, lai nepieļautu latvāņu tālāku izplatību. Viņi norāda, ka faktiski nav nozīmes vienam zemes īpašniekam pļaut, ja otrs blakus nedara neko.
Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta komunālās saimniecības vadītājs Viesturs Melbārdis “Druvai” norāda, ka pagastā ir četri nogabali, kuros ir problēmas ar šī auga izplatīšanos. Trijos no šiem nogabaliem latvāņi
pļauti jau piecas reizes. Diemžēl konkrētajā zemes gabalā, kur latvāņi līdz šim auguši, nācies saskarties ar citu problēmu.
“Šī zeme apmēram 1,6 ha platībā ir iznomāta SIA “Dzērbenes siltums” vadītājam Jānim Ķirķelim, kurš norādījis pašvaldībai, ka pļaus latvāņus tikai pāris metru no siltummezgla ēkas. Neesam raduši kopīgu valodu, un tagad nu pašvaldība pati veiks šo darbu,” komentē V. Melbārdis, sakot, ka ar latvāņiem cīnās daudzas pašvaldības, arī Vecpiebalgas novads nav izņēmums. Viņš uzsver, ka nepiekrīt izskanējušam viedoklim, ka Dzērbenes pagasta pārvalde šo problēmu nerisina.
“Pats šajā amatā strādāju divus gadus un esmu darījis, cik spēju, lai regulāri pļautu latvāņus. Tiek meklēti cilvēki, kuri piekrīt veikt šo darbu, jādomā arī par aprīkojumu. Jo, kā es jau teicu arī Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvei, esam gatavi uz Marsu sūtīt cilvēkus, bet neesam šo gadu laikā izdomājuši, kā ar modernām un mūsdienīgām tehnoloģijām, bioloģiskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem cīnīties ar latvāņu izplatību,” komentē Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta komunālās saimniecības vadītājs Viesturs Melbārdis.
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve seko līdzi cīņai ar latvāņiem. Dienesta mājaslapā izveidota arī Sosnovska latvāņa izplatības karte Latvijā, kurā redzami skartie reģioni. Tāpat ikviens iedzīvotājs tiek aicināts, elektroniski aizpildot anketu, paziņot par teritoriju, kas invadēta ar latvāni.
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Gunta Kalniņa “Druvai” norādīja, ka šajā vasarā Vidzemes reģionā saņemta tikai viena sūdzība un tā ir tieši no Dzērbenes pagasta, kur pašvaldībai konkrētā termiņā jāveic nepieciešamie pasākumi.
“Runājot par latvāņiem, ir divas uzraudzības institūcijas – pašvaldība un mēs – , kuriem jāseko līdzi šai problēmai un jācīnās. Šajā gadījumā problēma ar latvāņiem ir uz pašas pašvaldības zemes, taču domāju, ka viņi ar šo situāciju galā tiks,” norādīja G. Kalniņa, aicinot citas pašvaldības būt aktīvām un sekot latvāņu ierobežošanas pasākumiem.
Liene Lote Grizāne
Komentāri