Beidzies rudens lieguma laiks. Upju krastos atkal redzami makšķernieki ar spiningu un mušiņmakšķeri. 1.decembrī Braslā pie HES gar zivjaudzētavu esot bijis īpaši liels makšķernieku pieplūdums. Valsts Vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Uldis Lencbergs atgādina, ka Gaujas baseina upēs joprojām uzturas laši un foreles, kuri arī var pakampt kādu garšīgu vizuli, kas gadīsies ceļā: “Makšķerniekiem vajadzētu atcerēties, ka lašus un taimiņus šeit aizliegts makšķerēt visu gadu, par katru noķertu un atpakaļ neatlaistu zivi būs jāmaksā sods 300 latu. Saprotu, ka gribas noķert lasi vai foreli, bet tad tā uzmanīgi jāatbrīvo no āķa un jāatlaiž atpakaļ upē. Var piemiņai uzņemt foto, bet tas arī viss. Jāievēro arī tas, ka zivjaudzētava ir valsts uzņēmums un šajā teritorijā nevajadzētu lauzties iekšā. Bet saņemti signāli, ka aktīvākie cenšas piekļūt upei, neraugoties uz zīmēm un žogiem. Vēl jāatgādina par makšķerēšanas noteikumiem, kas nosaka, ka simts metrus lejpus aizsprostiem un slūžām nedrīkst makšķerēt.” Asins pilieni upes krastā
Tāda ir pašreizējā situācija, bet oktobrī un novembrī vides inspektori un viņu sabiedrotie strādāja pastiprinātā režīmā, sargājot lašu un taimiņu nārstu. Šogad tas sācies vēlāk nekā ierasts, kam iemesls, visticamāk, bija siltais laiks.
“Neparasta aina gandrīz nedēļu bija vērojama pie Vaives dzirnavām, kur taimiņi lēkāja, cenšoties pārvarēt aizsprostu. Ūdens un gaisa temperatūra bija augsta, zivis vēl nebija gatavas nārstam, tāpēc tās gribēja tik augstāk pa upi. Jārunā ar Priekuļu pagasta pašvaldību par iespēju pie slūžām izveidot zivju ceļu, manuprāt, to nebūtu grūti izdarīt. Tā kā ūdens līmenis bija augsts, taimiņi iekļuva arī mazākās upītēs, kur citus gadus to nebija. Saskaitīju vairāk nekā 20 upītes, kur šoruden bija taimiņu nārsts. Tā bija viena no problēmām, kas traucēja pilnvērtīgu sargāšanu, jo mūsu spēki nebija lieli, lai nosegtu visu. Protams, dūrējiem ir savas teritorijas, piemēram, līgatnieši uz Raunu nebrauks. Bet netrūkst gadījumu, ka tie, kuri dzīvo mazo upīšu krastos, izmantoja apstākli, kad zivis pienāk klāt. Vēl varētu saprast, ja ļautu zivīm iznārstot un tikai tad, ja pavisam netur nervi, censtos dabūt tās, apzinoties, ka šāds pārkāpums maksās dārgi. Bet cilvēki ir tik nenovīdīgi, ka uzbrūk zivīm, tiklīdz tās parādās. Tad nav jābrīnās, ka populācija sašaurinās, jo neļauj iznārstot.”
Tāpat kā iepriekš cēsniekiem talkā nāca kolēģi no Daugavpils, Rēzeknes un Ogres kontroles sektora. Palīdzēja arī zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi, iecirkņa policijas darbinieki, makšķernieki, draugi, paziņas. Īpaša uzmanība tika veltīta Braslai, kur šogad nārstoja ļoti daudz zivju. U.Lencbergs skaidro, ka tas ir iepriekšējo gadu darbības rezultāts, jo zivis atgriežas uz pazīstamiem ūdeņiem: “Nārsta sākumā upes posmā no Varšavas klints līdz HES aizsprostam nārstoja vairāki simti zivju. Pat izbijuši malu zvejnieki atzina, ka neko tādu nav redzējuši, man atliek vien piekrist, skats bija iespaidīgs. Daudzi cilvēki brauca skatīties, kā nārsts notiek, un redzēju, ka dažam rokas trīcēja no tā, ka netiek klāt vieglajam lomam. Lai arī centāmies šo vietu īpaši sargāt, mūsu spēki bija par vājiem, un novembra sākumā, kad uzkrita pirmais sniegs, no rīta pie upes konstatējām svaigas pēdas un asins pilienus, kas liecina, ka dažas zivis tomēr nav izbēgušas no maliķu rokām.”
Sadur riepas
Divu mēnešu laikā administratīvi sodītas septiņas personas, sešas par spiningošanu, viena par mušiņmakšķerēšanu. Četri cilvēki sodīti par atrašanos pie upes ar neatļautiem zvejas rīkiem, proti, žebērkļiem. Vēl pret trijiem ierosināts kriminālprocess par zvejošanu ar neatļautiem zvejas rīkiem, un viņiem var piemērot pat brīvības atņemšanu. Papildu viņiem būs jāsamaksā zivju resursiem nodarītais zaudējums – 900 lati par trīs taimiņu nogalināšanu. Process ir izmeklēšanas stadijā. Šajos mēnešos izņemti 55 nelikumīgi zvejas tīkli, trīs žebērkļi, bet naudas sodi uzlikti par summu 485 lati.
“Paldies pienākas arī laikrakstam “Druva”, kas regulāri publicēja informāciju par nārsta sargu paveikto, arī Līgatnes pilsētas domei. Cauri pilsētai tek viena no straujākajām Latvijas upītēm – Līgatne, kas vienmēr bijusi problemātiska. Tā gleznaina, bet, maigi sakot, sabojāta. Taču, neraugoties, ka upē ieplūst arī notekūdeņi, zivis tur ienāk, jo ūdens bagāts ar skābekli. Līgatnes pilsētas dome kopā ar vides aizstāvjiem, iedzīvotājiem, uzņēmējiem diskutēja, kā upi sakopt, kā uzlabot tās funkcionalitāti. No runām pārgāja arī pie darbiem, daļa upes krastu jau attīrīta no krūmiem, kritalām. Ir
divi vērtīgi ieguvumi, pirmkārt, sakopta ainava, otrkārt, maliķi vairs nevar tik viegli noslēpties, lai darītu sliktos darbus. Un šogad tur bija skaistas berzes,” uzsver U.Lencbergs.
Tiesa, nav jau gājis nemaz tik gludi, un kolēģiem no Latgales puses nācies izbaudīt maliķu neģēlības. Pēc atgriešanās no apgaitas nācies konstatēt, ka mašīnai pārdurtas visas riepas. Šo faktu īpašu padara tas, ka negadījums notika naktī un meža vidū.
“Gribu pateikt paldies rajona malu zvejniekiem, ka viņi nav nolaidušies tik zemu, jo šoreiz vainīgi bija valmierieši. Vainīgie zināmi, jo viņi paši izlielījās par šo varoņdarbu, tagad viss policijas ziņā. Tā bija cūcīga rīcība, jo mašīna taču nav vainīga. Ir jāprot zaudēt.
Tagad kopā ar Vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vadību pārrunāsim paveikto nārsta sargāšanas laikā, analizējot plusus un mīnusus, iezīmējot, ko uzlabot nākamgad. Citus gadus šādas analīzes nebija, bet, manuprāt, tā ir vajadzīga,” saka U.Lencbergs.
Sabiedrība atbalsta
Vides inspektors atvainojas visiem tiem labas gribas cilvēkiem, kuri zvanīja un informēja par nelikumīgiem tīkliem un aizdomīgām rīcībām nārsta laikā. Diemžēl sargātāju spēki nav pietiekami, tāpēc visur viņi nevarēja būt klāt. Saņemta arī informācija par gadījumiem, kad makšķerniekiem vai atpūtniekiem, aizrādot malu zvejniekiem, ka ar tīkliem zvejot nevajadzētu, nācies uzklausīt draudus.
“Paldies visiem, kuri palīdzēja, manuprāt, nārstu esam nosargājuši samērā labi. Protams, netrūka pārmetumu, ka mēs neko nedarām, jo, lūk, konkrētajā vietā neesam bijuši klāt, bet cilvēkiem vajadzētu saprast mūsu iespējas. Ja varētu katrā upes līkumā nolikt pa vienam sargam, viss būtu kārtībā, bet tā nekad nebūs, tāpēc darām visu, ko varam. Aicinām arī sabiedrību nepieļaut malu zvejnieku izdarības, kaut vai nepērkot no viņiem nodurtās zivis. Situāciju varam vērst par labu tikai kopējiem spēkiem, un jāteic, ka tā ir krietni cerīgāka, nekā pirms vairākiem gadiem,” secina U.Lencbergs.
Komentāri