Pērnvasar Cēsīs notikušo pirmo sarunu festivālu “LAMPA” apmeklētāji novērtēja, tāpēc nolemts tradīciju turpināt, arī turpmāk par festivāla norises vietu izvēloties šo pilsētu.
Lai informētu par gatavošanos festivālam, uzklausītu cēsnieku domas, notika sarunu festivāla iesildīšanas pasākums. Rīkotāji – “Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS” pārstāvji – informēja par festivāla ideju, plānošanu un norisi. Pasākumā piedalījās daži desmiti interesentu, liela daļa pārstāvēja rīkotāju pusi, bet netrūka arī vietējo cilvēku.
Cēsu pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs, uzrunājot sanākušos, atzina, ka pašvaldība un cēsnieki ir ieinteresēti stabilās, unikālās lietās, notikumos, pasākumos, kas veicina pilsētas atpazīstamību: “Cēsnieki varbūt pārāk aktīvi vēl neiesaistās, bet tas ir laika jautājums.”
Festivāla direktore Ieva Morica pastāstīja, ka Pils parka sirdī – uz saliņas – atradīsies Cēsu telts, kas būs simboliska satikšanās vieta festivāla apmeklētājiem ar cēsnieku stāstiem, iesaisti, uzņēmējdarbību un viesmīlību. Atklājot, kāpēc festivāla norisei izvēlētas Cēsis, viņa atzina, ka dzīvē visu nosakot likumsakarības vai nejaušības: “Kad domājām, kur to rīkot, sapratām, ka šim festivālam jābūt ārpus Rīgas. Viss notika ļoti ātri. Piektdienas vakarā aizsūtīju pašvaldības vadītājam e-pastu par ieceri, svētdien viņš piezvanīja, un otrdien jau tikāmies, lai runātu par festivālu.”
I.Morica pastāstīja, ka sākums sarunu festivāliem meklējams Zviedrijā pirms 45 gadiem, kad šīs valsts premjers Ūlofs Palme savas mājas dārzā runājās ar cilvēkiem. Šādas tikšanās kļuva tradicionālas, un tās pārņēma arī citi. Pirms sešiem gadiem sarunu festivāls sākās Dānijā.
Arī Latvijas sarunu festivāls šogad solās būt krietni vērienīgāks. Ja pērn tā laikā notikušos 60 pasākumus apmeklēja 3500 cilvēku, šogad pasākumu skaits vismaz dubultojies.
“Pasākumiem būs dažādi formāti, bet visam pamatā – runāšana. Esmu pārliecināta, ka mūsu sabiedrība iegūtu daudz vairāk, ja mēs vairāk sarunātos. Klusa sabiedrība ir inerta, tā neiesaistās. Pārfrāzējot kādu teicienu – klusā dīķī mošķi dzīvo, bet mēs gribam, lai Latvija būtu nevis kluss dīķis, bet mutuļojoša upe,” norādīja I. Morica.
Festivāla programmas kuratore Egita Prāma, iepazīstinot ar šī gada piedāvājumu, uzsvēra, ka prioritāte ir pasākumu saturs un kvalitāte: “Festivāls ir platforma, kurā var būt arī pretēji viedokļi, bet tie tiek pamatoti un argumentēti sarunās. Te nav viena centrālā pasākuma, katrs var atrast savu īpašo, galveno.”
Vakara gaitā daudz tika runāts arī par cēsnieku dalību, iesaistīšanos, un rīkotāji atzina, ka viņi vēlas, lai sarunu festivāls “LAMPA” ir stāsts, kuru kopīgi veido un ar kuru lepojas ikviens Cēsu iedzīvotājs. Ja Cēsis iemantojušas neoficiālās Latvijas kultūras galvaspilsētas statusu, ar mājvietas došanu festivālam Cēsis sāk iezīmēties arī kā demokrātijas galvaspilsēta. Šobrīd gan aktivitāte no cēsnieku puses neesot jūtama, gan brīvprātīgo, gan dalībnieku vidū ir vien retais.
Stāstot par iespēju cēsniekiem iesaistīties pasākumā, viņa informēja par režisoru Mārtiņa Eihes un Kristas Burānes ieceri radīt izrādi “Robežas”, kurā izskanētu cēsnieku stāsti par dažādām robežsituācijām, kādās viņiem nācies būt. Cēsnieki aicināti aktīvi dalīties ar šiem stāstiem.
Jānis Ķīnasts, kurš jau gadu sevi sauc par cēsnieku, atzina, ka pilsēta tiešām ir izcila mājvieta, tāpēc par to būs arī sarunas festivālā: “Runāsim, kāpēc Cēsis ir vieta, kur pārceļas un no kuras pārceļas. Būs dažādi stāsti un sarunas, piemēram, “Cēsis iedvesmo”, “Cēsis saimnieko”, diskutēsim par izglītību. Programma vēl ir noslīpēšanas stadijā, bet kopumā gribam vēstīt, ka Cēsis jau tagad ir vieta, kur notiek nākotne.”
Runājot par problēmām, ar kurām rīkotājiem Cēsīs nākas saskarties, kā galvenais tika akcentēts naktsmāju trūkums, jo vasarā viesnīcas aizņemtas, tāpēc rīkotājiem, brīvprātīgajiem un viesiem tas rada zināmas problēmas.
“LAMPA” notiks 1.un 2.jūlijā Pils parkā.
Komentāri