Naftas ieguves bizness Latvijā joprojām notiek tikai uz papīra, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Laikā, kad benzīna cena pārsniegusi lata robežu, naftas ieguves iespējas Latvijā vēl arvien ir samērā nenoteiktas – valsts par komersantu līdzekļiem šīs iespējas pēta, bet normatīvās bāzes joprojām nav. Kopš 2011.gada septembra vairs nav piemērojami Ministru kabineta noteikumi, kas regulē ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, bet jauni noteikumi joprojām nav izstrādāti. Neskaidrā situācija dara piesardzīgus komersantus, kuri ieguvuši ogļūdeņražu ieguves licences. Likuma “Par zemes dzīlēm” pārejas noteikumi bija piemērojami ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim. Kopš pagājušā gada pavasara Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie jaunu noteikumu izstrādes. Kā skaidro EM, noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi ir komplicēti, 2011.gada 1.septembrī tie tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Tuvākajā laikā tie tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabineta komitejā. Vienlaikus, kā norāda ministrija, iepriekšējais normatīvais regulējums, lai gan ir zaudējis spēku, ir piemērojams tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu. “Mums vajadzīga spēkā esoša normatīvā bāze, lai varētu plānot investīciju apjomu, pabeigt izpēti un lemt par tālāko darbību,” uzsver SIA “Baltic Oil Management” (BOM) valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite. BOM ir vienīgais komersants, kurš sācis reālu darbību atbilstoši saņemtajai licencei. Nesakārtotās likumdošanas dēļ izpēte nav pabeigta un uzņēmums saņēmis termiņa pagarinājumu vēl uz diviem gadiem. “Mēs ļoti ceram, ka šo divu gadu laikā netiks mainīti tie spēles noteikumi, kuri bija spēkā tad, kad saņēmām licenci,” akcentē Poželaite. Tomēr jauno noteikumu projekts liekot šaubīties par to atbilstību komersantu interesēm. “Pirmkārt, mēs gribētu, lai noteikumos nodalītu ogļūdeņražu ieguvi jūrā no ieguves uz sauszemes. Jābūt atšķirīgiem nosacījumiem, vai licences laukums aptver valsts īpašumu vai privātīpašumu,” skaidro Poželaite. Viņa stāsta, ka izpētes procesā komersantam visi iegūtie dati jānodod Valsts ģeoloģijas dienestam datu bāzes veidošanai. Taču dati, kurus prasa valsts, pārsniedz to datu apjomu, kas nepieciešams uzņēmumam, lai lemtu par ogļūdeņražu biznesa komerciālo izdevīgumu. “Tās ir milzīgas izmaksas, kuras valsts nekādā veidā nekompensē,” uzsver uzņēmēja. Faktiski iznāk, ka uzņēmums par saviem līdzekļiem veido ogļūdeņražu atradņu ģeoloģisko datu bāzi, bet komercdarbības attīstīšanai valsts nenodrošina pat likumdošanu. Turklāt nav arī pārliecības par iesniegto datu konfidencialitāti. “Mēs cenšamies panākt, lai noteikumos samazinātu iesniedzamo datu apjomu, kā arī skaidri definētu mērķi, kādam šī datu bāze tiek veidota. Turklāt jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz palielināt administratīvo slogu un sarežģī izpētes un ieguves darbu veikšanu,” skaidro BOM vadītāja, paužot cerību, ka jaunais ministrs būs ieinteresēts nozares attīstībā. “Šī ir viena no nopietnas izpētes vērtām jomām, un potenciāls tai noteikti ir. Patlaban gan ir grūti pateikt, cik liels, jo praktiskā ieguve notikusi fragmentāri, bet jūrā, kur varētu būt lielākais potenciāls, nemaz vēl nav sākta. Vienlaikus ar nožēlu jāsecina, ka zemes dzīļu izpēte un apguve ir nonākusi tiesiskas nenoteiktības situācijā, jo iepriekšējais regulējums vairs nav spēkā un pašreizējie secinājumi rāda, ka ir bijis nepilnīgs un neprecīzs. Šī situācija noteikti ir jālabo, tāpēc no savas puses apņemos virzīt nepieciešamo regulējumu, pie kura izstrādes jau patlaban notiek aktīvs darbs, tostarp konsultējoties arī ar licenču saņēmējiem,” laikrakstam solījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver, ka patlaban viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par to, kas veiks izpēti. Šajā gadījumā ir jāsabalansē privāto investoru, valsts un visas sabiedrības intereses. “Lai arī investoriem ir jābūt saprātīgai atdevei no investīcijām, tomēr arī valstij ir jāspēj iegūt informāciju par zemes dzīļu potenciālu, par kura apguvi interese arvien pieaug. Tāpēc būtu jādomā, kā organizēt izpēti ar privātajiem investoriem un atbildīgajiem dienestiem no valsts puses. Jārada tiesiskais regulējums, lai visas puses skaidri zinātu spēles noteikumus,” skaidro Pavļuts. Izpētes gaitā Gudenieku atradnēs rekonstruēti trīs urbumi un vēl viens izveidots no jauna. BOM sadarbojas ar vairāku valstu speciālistiem, gan pērkot pakalpojumus, gan īrējot aprīkojumu. Izpētes laikā iegūtais produkts tiek eksportēts, atsaucoties uz vairāku Lietuvas kompāniju pieprasījumu. “Protams, ka izpētes vajadzībām iegūtais ogļūdeņražu apjoms ir tik neliels, ka mēs nevaram uzstāt uz īpaši izdevīgiem pārdošanas nosacījumiem. Šie ienākumi nesedz pat operacionālos izdevumus atradnēs,” atzīst BOM vadītāja. Tomēr viņa noraida pieņēmumus, ka Latvijā iegūtos ogļūdeņražus nav iespējams pārstrādāt tuvāk kā Ziemeļpolijā. Sarunas par realizāciju sāktas ar Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, kas ir ievērojami tuvāk. Labvēlīga attīstības scenārija gadījumā BOM plānojot valstiski nozīmīgus projektus. Netiek izslēgta iespēju attīstīt pārstrādi Latvijā, jo atbilstoši infrastruktūras priekšnoteikumi esot Liepājas ostā. Ir uzsāktas arī sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem slānekļa gāzes meklēšanā un izpētē. Lielākas perspektīvas zinātnieki saista ar jūras akvatoriju. Optimistiskākās aplēses rāda, ka tur varētu būt vairāki desmiti miljonu tonnu naftas. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis gan ir piesardzīgs pret šiem skaitļiem, jo nav veikta nopietna izpēte. “Kas attiecas uz jūras akvatoriju, pēc manas informācijas, “Balin Energy”, kas sadarbojas ar “Kuwait Energy”, strauji attīsta savu darbību – viņi grasās sākt izpētes urbumu, bet, ko tie uzrādīs, neviens nezina,” saka Stinkulis. To, ka šis licenciāts šovasar plāno veikt pirmo izpētes urbumu, apliecina arī EM. Kā atgādina laikraksts, pirmo licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā Latvijā izsniedza jau 1995.gadā, taču tā nevarēja stāties spēkā, kamēr nav parakstīts jūras robežlīgums ar Lietuvu. Lietuva robežlīgumu ir ratificējusi. Lai robežlīgums stātos spēkā, tas jāratificē arī Latvijas Saeimai, ko vairāk nekā 15 gadu laikā tā arī nav izdevies atrisināt. Iemesls, kāpēc robežlīgums nav ratificēts, ir Latvijas un Lietuvas nespēja vienoties par peļņas sadali. Lai atmaksātos iesaistīšanās naftas biznesā, būtiski nodrošināt visu naftas pārstrādes ķēdi, kas prasa milzīgas investīcijas, uzskata Latvijas Universitātes ģeoloģijas profesors Valdis Segliņš. “Ne jau pieejamās naftas daudzumā ir problēma. Kurzemē un Baltijas jūrā mums ir perspektīvas naftas atradnes, bet mums jau nevajag kaut ko par jebkuru cenu. Nepietiek jau ar to, ka tā nafta ir spainī vai kaut vai cisternā, tā oksidējas, tāpēc to diezgan īsā laika termiņā ir nepieciešams rūpnīcā pārstrādāt, un te jau sākas sarežģījumi,” skaidro zinātnieks, norādot, ka naftas pārstrādes rūpnīcas tiek veidotas ar smalku specializāciju, lai iegūtu konkrētas kvalitātes galaproduktu. Iespraukties šajā pārstrādes ķēdē ar savu specifisko produktu bieži izrādās nerentabli. NOZARE.LV
Komentāri