Laika ziņas Gaujas krastos. Vasara

Gaujas NP informācijas speciāliste

Vērojot sauli, mākoņus un vēja virzienu, ik rītu plānojam dienas gaitas un lauka darbus, satraucamies par gaidāmo lietu vai karstumu. Kāda gan būs šī vasara? Ielūkojoties meteoroloģisko novērojumu statistikā un Gaujas krastu iedzīvotāja Jāņa Eglīša laika piezīmēs, salī­dzināsim, kādi bijuši iepriekšējie gadi, kas pārsteidzošs novērots Cēsu apkārtnē un Vidzemē.

Kad sāk ziedēt rudzi un daudzkrāsainie pļavas augi, pamazām sākas vissiltākais gadalaiks. Par meteoroloģisko vasaras sākumu uzskata jūnija vidu, kad diennakts vidējā temperatūra pārsniedz 15°C. Rei­zēm pavasara beigas pāriet vasarā izteikti strauji, kā to varam novērot arī šogad.

Sausas un karstas vasaras bija 1967., 1969., 1971., 1975., 1983., 1991., 1994., 1997., 1999., 2002., 2003., 2005., 2006. gadā. Ūdens trūkumu, aku un dīķu izžūšanu daudzi piedzīvoja 1975., 2003., 2005. un 2006.gada vasarā. Ne­pie­redzēti sauss un karsts bija 1979.gada jūnijs, kad izdega zāle un sējumi. 1992.gada sausajā vasarā apkārtne bija dūmakā tīta. Dega meži ne tikai Cēsu rajonā, bet arī pie Inčukalna un Kurzemē. Visvis sausākā vasara – rekordiste bijusi 1955.gadā, kad lietus nolijis tikai puse no sezonas normas.

Karstuma rekordi fiksēti 1992.gada vasarā, kas bija 40 dienas garāka nekā parasti, un 10.augustā gaisa temperatūra sasniedza +36°C. 1997.gada 27.augustā Cēsu apkārtnē +31,6°C, 2001.gada 5.jūlijā +32°C, 17.jūlijā +35 °C. Karsto va­saru un temperatūras rekordu sērija turpinās līdz pat šim gadam, izņemot 2004.gadu, kad bija vēss, mitrs un maz saules.

Laika apstākļu kopvērtējums par visu vasaru ir subjektīvs – katram, atbilstoši personīgajām izjūtām , šis gadalaiks liksies citādāks. Mež­­saim­nieki priecāsies, ja meži ne­degs, lauksaimnieki – ja sējumiem pietiks mitruma un tīrumi neapslīks, tūristi – ja labi izdevies atvaļinā­jums. Īpaši slapjie gadi nepatīk nevienam. Tā­das vasaras vai atsevišķi mēneši bija 1974.gadā, 1977.gada jūnijā un jūlijā, 1979.gada jūlijā, 1980.gadā, 1981.gada jū­nijā, 1982.gadā, kad lija līdz jūlija vidum, 1985., 1990., 1998.gadā, kā arī 2004.gada jūnijā.

Izcili lietaina un auksta bija 1978. gada vasara, kad augustā nokrišņu daudzums pārsniedza iepriekšējo gadu rekordus – 1902., 1928., 1938. un 1952.gada slapjās vasaras. Savu­kārt 1930., 1972., 2003.gada augusti ierindojami vislietaināko mēnešu TOP10. Auksta bija 1996.gada va­sara, kad gandrīz katru dienu lija vai sīki smidzināja.

Arī vasarā var novērot stipras salnas. Tādas bija 1982.gada 10.jūnijā un 1993.gada 23.jūnijā. Par laimi dabas stihijas mūs piemeklē reti. 1981.gada 21.jūlijā tika novērota joslveida vētra maršrutā Rāmuļi – Vaive – Niniera ezers. Mežos nolau­za ap 20 tūkstoši kubikmetru koksnes, apdzīvotās vietās cieta augļu koki un apstādījumi.

„Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie plaukst elkšņi, tad slapja vasara, bet, ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara. Ja vasara visai karsta, ir sagaidāma auksta ziema,” tā vēsta ticējumi, kas pierakstīti Jaunpiebalgā.

Vērosim vasaru kopā!